Uz Rīgu pēc zinībām

Priežmalas pamatskolas skolnieces Karina Nikitina (9. kl.), Zoja Plešanova (8. kl.) un Aina Špele (8.kl.) stāsta: “Mūsu ceļojums sākās no autoostas, kur mēs bijām jau plkst.8 no rīta. Izgājām caur tirgu uz centrālās stacijas laukumu, gājām garām Latvijas Nacionālajai operai, apstājāmies pie Brīvības pieminekļa, pastaigājām pa Bastejkalnu un Kronvalda parku. Rīgas kongresu namā mēs apskatījām tautas lietišķās mākslas izstādi “Māla bļoda”, kur bija darbi no TLMS — “Māra”, “Vāpe”, “Sagša”, “Rēzeknes apriņķa pūdņīki”, “Latgale”, “Ceplis” un A. Paulāna vārdā nosauktā TLMS. Interesanti un savdabīgi darbi! Paula Stradiņa Medicīnas muzejs. Visvairāk mums patika viduslaiku medicīnas ekspozīcija. Ta-jā var apskatīt pēc profesora Paula Stradiņa ieceres veidoto viduslaiku pilsētu, klostera hospitāli un aptieku. Latvijas vēstures nacionālais muzejs. Šeit visa mūsu Latvijas vēsture! Varējām atkārtot to, ko jau zinām un uzzināt daudz jauna. Muzejā dar- bojās izstāde “Apbalvojumi pēc neatkarības atgūšanas”. Ļoti interesanta!Pastaigājāmies pa krastmalu un devāmies uz Vec-rīgu. Senas ēkas, šauras ielas... Ziemassvētku tirdziņš... Un, lūk... Pats Santa Klauss! Viņš pienāca pie mums, kad mēs apskatījām Ziemassvētku egli, painteresējās, no kurienes mēs esam, un nofotografējās kopā ar mums!

Bija laiks doties pie Zinātnes Akadēmijas, kur mūs jau gaidīja autobuss. Ekskursijā piedalījās skolēni no Līvāniem, Preiļiem, Rīgas, Valmieras. Ekskursiju vadīja Voldemārs Eihenbauns. Viņš iepazīstināja mūs ar Maskavas forštati, kur dzīvoja tirgotāji, ar dažādām baznīcām un ēkām: pareizticīgo baznīcu, kur atrodas vienīgais Latvijā Veras, Nadeždas un Sofijas altāris; luterāņu baznīcu — vissenākā akmens celtne Rīgā (šai ēkai nav pamata, tā stāv uz speciālām plāksnēm); Sāpju Dieva Mātes baznīca — pirmā celtne pēc reformācijas (1783 - 1785); Jēzus baznīca (koka ēka ampīra stilā) — koku atveda no Baltkrievijas (jau apstrādātu) — visaugstākā koka celtne Eiropā ...bez nevienas naglas! Tirdzniecības rindas, noliktavas, darbnīcas, nelielas rūpnīcas...

Laiks pagāja nemanot. Mēs pateicāmies Jeļenai Matjakubovai par iespēju piedalīties ekskursijā un devāmies uz autoostu, lai brauktu uz mājām. Pavadot visu dienu ceļā, no Priežmalas izbraucām četros no rīta, nogurumu nejutām — ar jautru noskaņojumu, labiem iespaidiem pārbraucām mājās!”