Aglonas internātvidusskolas 11. klases skolniece Natālija Mickeviča viesojusies pie Ziemassvētku vecīša Krievijā. Brauciens ir bijis kā balva par uzvaru krievu valodas konkursā.
“Manā dzimšanas dienā — 14. janvārī, kad atbraucu no skolas, piezvanīja krievu valodas skolotāja Valentīna Krīvāne un paziņoja, ka esmu uzvarējusi krievu valodas konkursā, kurā piedalījos ar savu domrakstu par 2. Pasaules kara veterāniem. Mani aicināja braukt uz Krievijas pilsētu Veļikij Ustjug pie Ziemassvētku vecīša. Protams, ne mirkli neaizdomājos un piekritu. Tā bija mana labākā dzimšanas dienas dāvana.
Šo braucienu gaidīju gandrīz gadu. Pienāca 16.novembris, un mēs jau braucam. No Latvijas brauca apmēram 30 skolēnu no dažādām skolām. No visas pasaules — 500 bērnu šajā dienā devās ciemos pie Ziemassvētku vecīša uz Veļikij Ustjug. Visiem bērniem šo braucienu apmaksāja “Maskavas Nams” un Maskavas pilsētas dome.
Līdz Maskavai braucām ar autobusu. Tur mūs jau sagaidīja Ziemassvētku vecīša orķestris. Tālāk ar vilcienu devāmies uz Veļikij Ustjug.
Kad ieradāmies Ziemassvētku vecīša dzimtajā pilsētā, mūs sagaidīja gidi — Natālija un Aleksandrs. Viņi mūsu grupai no Latvijas deva nosaukumu “Sniegpārsliņas”. Rīts sākās ar ekskursiju pa pilsētu.
Apmeklējām arī Ziemassvētku vecīša pastu, tur redzējām ĻOTI, ĻOTI daudz vēstuļu, kuras sakārtotas īpašos plauktos.
Beidzot pienāca laiks, kad devāmies ciemos pie paša Ziemassvētku vecīša. Ienākot pa viņa muižas lielajiem vārtiem, jutāmies kā pasakā, jo ciemos bija ieradušies dažādu pasaku tēli no visas pasaules. No Latvijas bija Lāčplēsis un Laimdota.
Viens no Ziemassvētku vecīša palīgiem izrādīja mums Ziemas burvja pili. Tur mēs arī pasniedzām Ziemassvētku vecītim dāvanas. Es pasniedzu Aglonas maizi, citi bērni — “Laimas” konfektes, dziesmas un bērnu zīmētos apsveikumus.
Dienas pagāja ļoti ātri un interesanti. Doties atpakaļ uz vilcienu pavisam negribējām, jo bija skumji šķirties no mūsu jautrajiem, atraktīvajiem gidiem un fantastiskās pilsētiņas.
Braucot uz mājām, visi kopā dziedājām dziesmas, spēlējām galda spēles, bija jautri, jo viens ar otru bijām sadraudzējušies.
Maskavā vēl paspējām pabūt Sarkanajā laukumā.
20. novembrī jau biju mājās. Jutos patīkami nogurusi un ar fantastiskām atmiņām par Ziemassvētku vecīša mītni tur tālajā pilsētā Veļikij Ustjug.”
Natālija MICKEVIČA 11. klase