Pret grūtībām ar optimismu un cerību

— Kā ir pārvaldīt tik lielu pagastu krīzes laikā?

— Es neuzskatu, ka novadu izveides un krīzes valstī dēļ mēs būtu nokļuvuši kritiskā situācijā. Viss strādā, viss notiek. Darbojas skola, tautas nams, bērnudārzs, feldšerpunkts, bez pārtraukumiem strādā komunālā saimniecība. Vienīgi pagastā vairs nepieņemam lēmumus un nerīkojam iepirkumus, citādu pamanāmu izmaiņu pagasta darbā nav.

— Bet kā ar naudu, vai visam pietika?

— Protams, tagad visiem jādzīvo taupīgāk, neko lieku neatļāvāmies, kopumā galus savilkām. Taupot gada beigās ir radies neliels uzkrājums, tālab tuvākajās dienās atrisināsim vēl dažas aktuālas problēmas. Neskatoties uz finanšu krīzi valstī, tomēr radām iespēju un ierīkojām ugunsdrošības signalizāciju pirmsskolas izglītības iestādes bēniņos, atjaunojām ugunsdrošības signalizāciju pagastmājā.

Papildinājām muzeja pamatlīdzekļus — uztaisījām saimnieces darbnīcu, kuru nodrošinājām ar nepieciešamo tehniku un mēbelēm — tie bija lieli panākumi. Nupat kā realizēts ventilācijas projekts tautas nama lielajai zālei. Šogad tautas namam iegādājāmies dīdžeja pulti, cita aparatūra iepirkta agrāk. Atjaunosim datortehniku pagasta pārvaldē visiem, kas strādā ar programmatūru.
Turpinās sadarbība ar norvēģiem un Sarkanā Krusta organizāciju, risinās problēmas ar Bērnu un jauniešu centram nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem atpūtai un attīstībai. Mūsu bērni neblandās pa ciematu, darbojas centrā, kuru apmeklē pat līdz 40 cilvēku dienā. Nesen pagasts nopirka skaistu rokdarbu grāmatu 18 latu vērtībā. Privātpersonai tā ir padārga, bet nolēmām, ka bērniem būs ļoti noderīga un varbūt kāds mazāk sēdēs pie datora, bet mēģinās realizēt dzīvē grāmatā piedāvātās idejas. Centrā ir viens pastāvīgi algots darbinieks un otrs no stipendiātiem. Sarkanais Krusts sadarbībā ar norvēģiem iedalīja 200 latu sporta laukuma izveidei.

Šogad atjaunojām pamatlīdzekļus PII “Avotiņš” — iegādājāmies jaunu veļas automātu un līdz gada beigām būs arī jauns kopētājs un mēbeles metodiskajam kabinetam, kas ļoti nepieciešamas. Sakarā ar pamatskolas 150 gadu jubileju pagasts skolai uzdāvināja jaudīgu mūzikas centru pasākumu apskaņo- šanai. Pie mums ir arī sociālais dzīvoklis, kur šobrīd mīt viens cilvēks, kuru pieskata un kuram palīdz sti- pendiāti-simtlatnieki. Viņi palīdz arī citiem veciem cilvēkiem — saliek malku, atnes produktus no veikala un daudz ko citu.

Saviem pašdarbniekiem — kopai ”Driģenes” — nofinansējām tērpus. Arī deju grupas “Hip-top” meitenēm nofinansējām svārciņus. Visos svētkos mūsu pašu pašdarbnieki tiek galā paši.

— Izskatās, ka šī ziema būs sniegiem bagāta. Kā ir ar ceļiem?

— Situācija nav traģiska, bet jāatzīst, ka grūtības pastāv. Agrākajos gados Satiksmes ministrija iedalīja daudz vairāk naudiņas, tāpēc varējām daudz ko paveikt. Tajos gados sakārtojām ceļus attālākajās teritorijās, pamatā — Suvorava kolhoza pusē, jo tieši tiem iedzīvotājiem tas bija vissvarīgāk. Centra iedzīvotāji bauda daudz labāku infrastruktūru — te ir ūdensvads un kanalizācija, nakts apgaismojums un citi labumi. Tieši tālab pagasta padome savulaik uzskatīja, ka jāsakārto attālākie ceļi, šajā jomā daudz izdarījām. Šoruden izbraucām savus ceļus, neredzējām milzīgas problēmas. Vienīgais, ko varu pateikt — bija sūdzība mums un novada domei no Marijas Plataces, kura dzīvo aiz Aštašovas, līdz kurai ved apmēram 500 metru ceļš, kas viss jālabo. Bet šis ceļš iet pa svešiem zemes īpašumiem, tas nav iezīmēts kā pagasta ceļš un nav labojams. Mēs skaidrojām pensionārei, ka nevaram to ceļu remontēt. Pat ja mēģinātu darīt, iztērētu visu naudu un nekam citam vairs nepaliktu. Arī novada pašvaldības speciālisti apsekoja šo ceļu. Lai palabotu pat vienu posmiņu, vajag 3000 latu. Tādas naudas vienkārši nav, un, kā jau sacīju, šis nav pagasta ceļš. Vēl viens problemātisks ceļš ir Grišāni-Oloveci, bet šis ir pagasta ceļš un kādreiz mums bija izstrādāts tehniskais projekts ceļa būvei un remontam. Diemžēl līdzfinansējums bija vajadzīgs ļoti liels, mēs nevarējām to atļauties. Projektu atdevām novadam, tagad ir jāaktualizē, jo ir pagājis zināms laiks un mainījušās cenas. Cerības nezaudējam, varbūt līdz 2013. gadam atvērs kādu ceļu programmu, kurā šo projektu varēs realizēt. Es gan neko nevaru apsolīt.

— Kas pie jums tīra ceļus ziemā?

— Konkursu vinnēja SIA “Valmeks”, kas noslēdzis līgumu ar SIA ”Andrupenes kokaudzētava”, un šogad jau ceļi tika tīrīti. Kopumā nav jau tik laba situācija, kā tolaik, kad bija līdzekļi un varējām iztīrīt ceļus gandrīz līdz katra pensionāra mājām. Tagad tādu iespēju nav, tīra tikai pašvaldības ceļus. Es skaidroju cilvēkiem: ja rodas ļoti neatliekama problēma, piemēram, jāiz- sauc ātrie, tad zvaniet un skriesim palīgā — ceļu iztīrīs. Ja brauc ciemiņi, tad par ceļa iztīrīšanu jāgādā pašiem par saviem līdzekļiem. To var izdarīt: sazinieties ar uzņēmumu un samaksājiet par pakalpojumu.

— Cilvēki izprot?

— Reakcija ir dažāda, taču skaidrojam pacietīgi. Nākamajā gadā ceļi būs uzturami no budžeta. Kā tad būs — grūti spriest. Ļoti satraucoša arī sociālā joma. Ja skatāmies, kādi maksājumi mums obligāti jāveic atbilstoši pieņemtajiem valstī likumiem, tad esam sarēķinājusi, ka nepieciešami apmēram 54000 latu tikai sociālajiem maksājumiem, neskaitot darbinieku algas. Tajā summā ir gan bērnu ēdināšana, gan 50% atlaide maksai bērnudārzā, gan mīkstā inventāra iegādei bāreņiem pie dzīviem vecākiem, gan bēru pabalsts vientuļajiem, gan dzīvokļa pabalsts, gan GMI, gan izdevumi ārkārtas situācijām un citi. Neviens nevaram paredzēt, kas var notikt, piemēram, ugunsgrēks. Lūk, šajā jautājumā situācija veidojas traģiska, jo nepieciešamā summa ir divas reizes lielāka nekā šogad. Tāpēc jau mēs vadītājiem lūdzam apzināt visas vajadzības nākamajam gadam, lai sagatavotos smagākajam.

— Prognozējat, ka nākamais būs smagāks gads?

— Ceļu un sociālo vajadzību finansēšana no budžeta — jau tas man rada lielas bažas. Ja pēta politisko situāciju un budžeta izpildi, tad Rīgā prognozes izskatās pozitīvas. Bet labāk mēs nodrošināmies, precīzi visu aprēķinot, nekā izrādās, ka naudu vajag un nav kur paņemt.

— Starp citu, vasarā iedzīvotāji jautāja par centrālo ielu Andrupenē: asfaltētais posms no autoostas līdz skolai vienos ielāpos. Vai ir cerības uzklāt jaunu segumu?

— Katru gadu lāpām, bet jaunu segumu uzklāt nevarēsim. Tādām skaistām lietām mums naudas nepietiek. Varbūt nākotnē sadarbībā ar plānotājiem varēsim atrast kādu Eiropas programmu un palabot situāciju ar asfaltētajām ielām ciematā. Solīt neko nevaru.

— Šogad Andrupene patīkami pārveidojusies. Nojaukta izdemolētā māja centrā, izcirsti krūmi...

— Mūsu iedzīvotāji palīdzēja atrast mantinieku, kurš atbrauca un uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu nojaukt to māju. Viņš rakstiski apliecināja, ka nebūs nekādu pretenziju. Ēku nojauca stipendiāti-simtlatnieki. Daļu materiālu sadedzinājām, daļu sazāģējām malkā trūcīgajiem, daļu labāka materiāla atdevām cilvēkam, kurš atrada īpašnieku. Bet tas nav vienīgais darbs. Iztīrījām tā saucamo Šanhaju pie dzīvojamām mājām, tur vēl palika tikai dažas 1x2 metri nesaprotamas nozīmes celtnes, nojauksim arī tās. Ir nojauktas vidi degradējošas būves arī citur pagastā. Es tikai apsveicu novada domes priekšsēdētāja Stikuta kunga šo ideju, bet ne tik viegli mums veicas tieši ar privatizētajām fermām. Taču pamazām ainava ciematā un pagastā kļūst pievilcīgāka.

Mēs saviem spēkiem uztaisījām divas pamatīgas kāpnes pie divstāvu mājas, kur pa īsāko ceļu ļaudis var nokļūt uz tautas namu, un taciņu nobruģējām ar apšu klučiem. Pavasarī kāpnēm tiks pierīkotas mar-gas. Ierīkojām divas ekonomiska apgaismojuma lampas: vienu pie tautas nama, kas izgaismo šo taciņu, vēl vienu lampu — stabā pie divstāvu mājām. Līdz ar to pagalmi naktī ir gaiši. Arī pie pagastmājas ir lampas, pie tautas nama uz ielas pusi, pie feldšerpunkta, pie pagrieziena uz Andzeļiem, pie baznīcas un ozolu birzī, lai nedaudz gaišāka ir Dagdas iela. Tas nav nekāds projekts, naudu par pieslēgumu maksājam, un viss.

— Kāds būtu jūsu novēlējums saviem ļaudīm Ziemassvētkos un gadu mijā?

— Visupirms aicinu visus nākt svinēt Ziemassvētkus muzejā “Andrupenes lauku sēta” 25. decembrī no plkst. 14 līdz plkst. 17, kā arī piedalīties gadu mijas pasākumā. Es gribētu, lai cilvēki ir darbīgāki un vairāk domā par savu nākotni, nevis tikai meklē palīdzību, bet rīkojas paši. Ja ne mēs paši, kas tad cits mums palīdzēs? Jā, situācija smaga, bet vajag būt optimistiskākiem un atbildīgākiem par savu rīcību un savu nākamo paaudzi.

Juris ROGA