Tūrisma sezona 2010 Krāslavā un novadā

— Kādu informāciju tūristi jums pieprasa visbiežāk?

— Šajā sezonā tūristu vislielākais pieprasījums bija par aktīvas atpūtas iespējām dabas parkā “Daugavas loki”. Visvairāk pieprasīti nobraucieni ar plostiem un laivām, interesējās arī par zirgu izjādēm, pastaigu takām un velomaršrutiem. Tie, kuri apmeklēja TIC, visbiežāk jautāja par naktsmītnēm un populārākajiem apskates objektiem Krāslavā un novadā. Tūristi arvien biežāk sava ceļojuma maršruta plānošanai izmanto internetu, tomēr eksistē liels pieprasījums arī pēc bukletiem, tajā skaitā Krāslavas un novada kartēm. Lūdz informāciju arī par citām Latgales pilsētām. Manuprāt, mūsu novads pats par sevi ir pārāk neliels, tāpēc mums obligāti jāsadarbojas ar kaimiņu novadiem, izstrādājot maršrutus un tos popularizējot.

— Kā veicās mūsu novada tūrisma uzņēmējiem 2010. gada sezonā?

— TIC veica statistikas datu apkopojumu par 2010. gada tūristu skaitu novada naktsmītnēs. Kopumā var secināt, ka salīdzinoši ar 2009. gadu ir vērojams neliels tūristu skaita pieaugums (2009. gadā — 25291 cilvēks, no tiem 14553 — Latvijas tūristi, 10738 — ārzemnieki, bet 2010. gadā — 30539 cilvēki, no tiem 17775 — Latvijas tūristi, 12778 — ārzemnieki). Lietuva ir lielākais ārvalstu tirgus gan 2009. gadā, gan 2010. gadā. Lielāko daļu no Lietuvas tūristiem veido slēpotāji un snovbordisti, kas dodas uz atpūtas bāzi “Sauleskalns”. Jāatzīmē, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, tūristu skaits no Krievijas ir pieaudzis 5 reizes (349 cilvēki). Nedaudz mazāks tūristu skaita pieaugums ir no Vācijas un Zviedrijas. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes rādītājiem par viena ceļotāja vidējiem izdevumiem diennaktī, ir jāsecina, ka 2010. gadā ieņēmumi no tūrisma nozares Krāslavas novadā sastādīja aptuveni Ls 866620. Protams, ka šis cipars ir aptuvens, jo precīzus statistikas datus ir ļoti grūti aprēķināt, pirmkārt, tāpēc ka tūrisma uzņēmēji ne vienmēr precīzi pieraksta apmeklētājus, otrkārt, eksistē tā saucamais neorganizētais tūrisms, kad tūristi atbrauc ar savu mašīnu/autobusu, apskatās populārākos objektus, izstaigā dabas takas, apmeklē veikalus un kafejnīcas. No tā visa var secināt, ka tūrisms ir nauda, ko tūristi tiešā nozīmē atved un atstāj viesu mājās, kafejnīcās, veikalos.

Uzņēmējiem iesaku neapstāties pie sasniegtā, jācenšas gan pašiem, gan ar mūsu palīdzību veidot jaunus tūrisma produktus, dažādot tūrisma piedāvājumus, sadarbojoties uzņēmējiem savā starpā, uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Aktīvākajiem uzņēmējiem, kuri nepārtraukti uzlabo sava piedāvājuma dažādību, rūpējas par sniegto pakalpojumu kvalitāti, iesaistās mārketinga aktivitātēs, sezona pagājusi veiksmīgāk. Ne vienmēr ir vajadzīgi lieli līdzekļi, dažreiz pietiek ieguldīt savu intelektu, paskatīties apkārt un piedāvāt blakus esošai viesu mājai sadarboties. Lai sakārtotu savu viesu māju, noslaucītu putekļus, nopļautu zāli — tam ne vienmēr ir vajadzīgi līdzekļi. Vienmēr jāatceras, lai arī cik svarīga ir reklāma mārketinga līdzekļos, tomēr visefektīvākā ir “no mutes mutē”. Viena zemas kvalitātes mītne novadā bojā tēlu visam novadam kopumā!

— Vai piedalīšanās starptautiskās izstādēs patiešām rada atdevi?

— Šogad Krāslavas novada TIC kopā ar Latgales TICiem piedalījās tūrisma izstādē “Balttour 2010” Rīgā; sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru — starptautiskajā tūrisma izstādē “OTDIH BEZ GRANIC. LETO 2010” Sanktpēterburgā (no 1. līdz 4. aprīlim), starptautiskajā tūrisma gadatirgū “Otdih 2010” Minskā (no 7. līdz 10. aprīlim) un starptautiskajā tūrisma izstādē “INWETEX - CIS Travel Market” Sanktpēterburgā (no 13. līdz 15. oktobrim).

Par prioritārajām valstīm uzskatu Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Latgales reģiona tūrisma attīstības prioritāte ir Sanktpēterburgas tirgus apguve, pirmkārt, tāpēc ka šie tūristi gatavi Latgalē atstāt pietiekami lielus līdzekļus. Latgales viesu māju un viesnīcu statistikas dati liecina, ka 2010. gada tūrisma sezonas laikā krietni palielinājās tūristu skaits no Krievijas. Atdeve no izstādēm ir lēna, bet tā noteikti ir.

— Kādi jauni tūrisma objekti izveidoti novadā?

— Indrā aušanas darbnīca “Indra”, kurā audējas strādā pēc senas tradicionālas latgaliešu skalu deķu tehnikas, saglabājot to nākamajām paaudzēm. Izstrādājumus var apskatīt izstāžu zālē “Indras pūralāde”. Apskatei tiek piedāvāti arī Indras mūzikas un mākslas skolas skolēnu daiļdarbi. Iespējama Indras ziedošajos dārzos audzēto ogu ievārījumu degustācija.
Foreļu saimniecība “Vaclavi” Kaplavas pagastā piedāvā foreļu, karpu un citu zivju makšķerēšanu dīķos.
Zemnieku saimniecība “Guntiņi” Robežniekos kopš 2005. gada nodarbojas ar trušu audzēšanu, piedāvā ekskursijas pa saimniecību un trušu gaļas degustāciju.

Pēc iepriekšēja pasūtījuma arī SIA “Krāslava D” piedāvā pašražotas Krāslavas maizes un konditorijas izstrādājumu degustāciju; brīvdienu māja “Stirnmeži” — svaiga aitas gaļas šašlika degustāciju; ZS “Kurmīši” — ārstniecības augu tēju degustāciju; ZS “Akati” — strausu olu omletes degustāciju.

Sadarbībā ar tūrisma uzņēmējiem izstrādāti jauni tūrisma maršruti: “Krāslavas novads gardēžiem”, “Krāslavas novada rietumu loks”, “Krāslavas novada dienvidu loks”, kā arī Krāslavas novada tūrisma objekti ir kā sastāvdaļa Latgales kopīgajos maršrutos.

Pateicoties Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektam “Jaunas kvalitātes tēla un infrastruktūras attīstība attālās pierobežas pilsētās Zarasos un Krāslavā” (“New Quality Image”) šogad 16. jūlijā pilsētas 18. Novembra laukumā tika atklāta strūklaka “Buru laiva”. Tagad mūsu viesi ļoti bieži salīdzina Krāslavu ar Jūrmalu un Ventspili.

— Kas varētu piesaistīt ceļotājus tieši Krāslavai ziemā, kādi ir jauni piedāvājumi?

— Pateicoties slēpošanas bāzei “Sauleskalns” un zirgu sētai “Klajumi” mūsu novads ir pievilcīgs ceļotājiem arī gada aukstākajos mēnešos. Slēpošanas bāze “Saules- kans” piedāvā līdz 700 metru garas, apgaismotas, dažādu grūtību pakāpju slēpošanas trases. Mūsdienīga mākslīgā sniega uzpūšanas tehnoloģija sniedz kvalitatīvu segumu un ļauj pagarināt slēpošanas sezonu.
Ir instruktori, inventāra noma, atsevišķi iekārtots snovbordistu parks. Bērniem — vienkāršākas trases nobraucieniem ar slēpēm vai ragaviņām.

Zirgu sēta “Klajumi” piedāvā zirgu izjādes un izbraucienus kamanās ar ugunskura kurināšanu, šašliku vai desiņu cepšanu, karstvīna baudīšana dabas parkā “Daugavas loki” un Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Sadarbojoties ar Sanktpēterburgas partneriem izstrādājām jaunu piecu dienu maršrutu ziemas sezonā ar mērķi piesaistīt tūristu grupas no Sanktpēterburgas.

— Ko TIC dara ziemā?

— Esam uzsākuši darbu pie jauna Krāslavas novada tūrisma bukleta tapšanas, atjaunojam informāciju portālos, plānojam dalību tūrisma izstādē “Balttour 2011”. Tūrisma attīstība Krāslavas novadā ir atzīta kā viena no novada attīstības prioritātēm. Dome savu iespēju robežās cenšas sekmēt nozares attīstību, gan iesaistoties tūrisma projektos, gan finansiāli atbalstot TIC uzturēšanu, līdzfinansējot informatīvo materiālu izdošanu, dalību izstādēs. Mēs cenšamies būt ļoti ekonomiski, jo labi saprotam, kāda situācija šobrīd ir valstī. No pašvaldības vēlētos saņemt atbalstu plānotajam budžetam, kā arī turpmāk sekmēt tūrisma attīstību novadā.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA