... “Varavīksnes” skola. Vakarā aktu zālē pulcējās 9. - 12. klašu skolēnu vecāki, bet vēl pedagogi, garīdznieki. Kas saistīja vispārējo uzmanību? Dzejas izrādes “13” eksperimentāls demonstrējums, ko sagatavoja skolas dramatiskais kolektīvs.
Trīspadsmit asa sociālā virziena ainas, no dzimšanas līdz nāvei. Nosaukums nav nejaušs: velna ducis aptver cilvēku netikumu slēgto loku, kas ir mums apkārt ikdienas dzīvē un kurus mums ne vienmēr gribas pamanīt. Kā saka: ne mana cūka, ne mana druva...
Uzrunājot klātesošos, scenārija autore sociālā pedagoģe Žanna Drozdovska uzsvēra, ka krīze nav tikai materiālā parādība, bet traģēdijas būtība ir tāda, ka cilvēki atradinājušies būt žēlsirdīgi.
Sabiedrības vienaldzība pret svešu nelaimi arī ļauj vairoties nelabvēlīgām ģimenēm, bet vēl plaukt un zelt žūpībai un narkomānijai, kas, gluži kā staignājs, ievelk jaunos. Un tās ir ne tikai lielpilsētu nelaimes.
“Esmu pārliecināta, ka jūsu ģimenēs tā nav, taču to, par ko būs runa izrādē, jūs sastapsiet mūsu pilsētas namu ieejās, nakts ielās un sociālajos dzīvokļos,” uzsvēra scenāriste. “Nenorobežojieties no svešām nelaimēm, jo reizēm trūkst mazumiņa, kas izlaužas dvēseles kliedzienā: “Parunā ar mani, man ir slikti...”
Teatralizētais uzvedums dzejā kopā ar pašdarbnieku centību panāca galveno — satrauca skatītāju sirdis. Pēc režisora Andreja Jakubovska ieceres izrādi pastiprināja neizdomātas realitātes ainu demonstrācija uz ekrāna — zeņķis ar cigareti zobos, bezpajumtnieks... Jā, patiešām, nav iespējams būt laimīgam, ja kādam blakus ir slikti.
Priekškaram aizveroties, kolektīvs saņēma ne tikai aplausus, bet arī sponsoru dāvanas no Sarkanā Krusta.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
