Novembra nogalē Rēzeknē notika Latgales kultūras mantojuma vietai izglītības sistēmā veltīts pasākums “Latgolys kulturys montuojuma vīta izgleiteibys sistemā”, kurā piedalījās arī topošās biedrības “Latgolys Saeima” izveides iniciators Juris Viļums.
Latgales skolotāju konferenci organizēja Latgales valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija. J. Viļums konferences dalībniekiem sniedza nelielu ieskatu tajā, ko pēdējo desmit gadu laikā latgaliešu valodas un kultūras labā ir darījušas nevalstiskās organizācijas, kas ir sasniegts šajā jomā, ko nav izdevies paveikt.
J. Viļums: “Munupruot, konfereņce beja vierteiga. Tuos laikā tyka dūta informaceja par pīredzi, gryuteibom i sasnīgumim latgaliskuo kulturmontuojuma saglobuošonā. Školu direktori, školuotāji dalejuos pīredzē par tū, kū vuica voi pareizuok juosoka — navuica školuos, kaidys ir problemys, kaidys ir īspiejis bārnim pastuos-teit par latgalīšu rokstu volūdu, literaturu, Latgolys viesturi i georgafeji. Vyspuorejs atzynums ir taids, ka tagadejuos školu programuos i leidzekļūs tryukst pylnvierteigys informacejis par Latgolu. Tei na ratai teik stuosteita, apsaverūt Latgolys kulturviesturiskū situaceju tikai nu tuolejuos Reigys skotupunkta. Pīvadu-mam, literaturys programā nateik īpazeits nivīns Latgolys rakstnīks.
Konfereņcē puorrunova, kai varātu uzlobuot situaceju, kab bārni, kuri izīt cauri izgleiteibys sistemai, īgiutu pylnvierteigu informaceji. Nav pīļaunams, ka nepylnvierteigu vuiceibu programu dieļ rūnās dažaidi stereotipi, miniejumi, puorpratumi. Pasuokumā pīsadaleja ari Izgleiteibys i zynuotnes ministrejis puorstuovi. Nūslāgumā tyka sagataveits kūpeigs aicynuojums ar prīšklykumu uzskaitejumu, kas tiks nūsyuteits ministrejai.
Gribīs ticēt, ka itaids pasuokums byus vēļ vīns sūļs, kab puorlīcynuot Izgleiteibys i zynuotnis ministreji, kai ari pošus Latgolys pedagogus, ka vajag sakuortuot izgleituošonys procesu, kab Latgolys i vysys Latvejis bārni, jaunīši i sabīdreiba kūpumā tyktu atbylstūšā leiminī īpa- zeistynuota ar myusu tautys vierteibom. Tam vajadzeiga vaļsts paleidzeiba deļ tam, ka nu 1934. goda i padūmu godu aizlīgumu rezuļtatā sabīdreibā ir izastruodovuši puoruok daudzi aizprīdumi i stereotipi, kuru puorlauzšona tik ar entuziastu spākim nav īspiejama. Kai ari juoturpynoj dorbs pi Latgolys sabīdriski aktivūs cylvāku apvīnuošonys, deļ tam ka pa vīnam itik vaļstiski svareigu dorbu padareit nav īspiejams. Pateiceiba Latgalīšu volūdys, lite- raturys i kulturviesturis asociacejis vadeituojim Veronikai Dundurei i Imantam Slišānam par ilggadeju dorbu i par ituos konfereņces sareikuošonu.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
