Pirmās sacensības, pirmās medaļas!

Jāatzīmē, ka šajās sacensībās ar labiem panākumiem var lepoties arī kluba “SATORI” sportisti no Rēzeknes un Preiļu filiāles: rēzeknieši izcīnīja septiņas otrās un trešās vietas, preiļieši — divas trešās. Tādējādi 35 kluba dalībnieki kopumā ir izcīnījuši 14 vietas, bet tieši Krāslavas jaunie karatisti kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Jāpiebilst, ka šīs bija ļoti nopietnas sacensības, kopskaitā vairāk par 300 dalībniekiem. Tajās startēja arī karatisti no Lietuvas un Igaunijas.

Igors Komars: “Sacensības bija ļoti smagas, izcīnīt godalgotas vietas nudien nebija vienkārši. Mūsu tuvākie plāni ir sagatavoties atestācijai, kas cīņu mākslā ir domāta audzēkņu spēju pārbaudei. Nokārtojot eksāmenus, audzēknis iegūst jaunas, augstākas pakāpes jostu. Atestācija notiek divas reizes gadā, kārtējā mums paredzēta pirms Ziemassvētkiem — 22. decembrī. Viss notiks uz vietas, ieradīsies cīņu mākslas speciālisti, būs komisija. Programma ļoti smaga, lai nokārtotu eksāmenu, jābūt atbilstošai tehnikai un līmenim, tiek ņemti vērā arī vairāki citi svarīgi faktori. Atestācija ir pilnīgi brīvprātīga, bet sagatavošanās tai no audzēkņiem prasa titānisku piepūli.”

Kluba “SATORI” nopelniem bagātais treneris ne reizi vien ir uzsvēris Krāslavas filiāles karatistu lielo atbildības sajūtu, kā arī to, ka tieši krāslavieši viņam ir īpaši mīļi. Nav šaubu, ka savu treneri sportisti nepievils. Lai arī krāslaviešiem bieži vien ir vislabākie panākumi, diemžēl finansiālā situācija tieši krāslaviešiem ir vissliktākā. Varbūt tieši tur ir panākumu atslēga?

“Varbūt,” piekrīt Igors. “Šejienes bērni un jaunieši labi saprot ģimenes spiedīgo situāciju līdzekļu ziņā, vajadzības un novērtē vecāku ieguldījumu sportā ar augsto atbildības sajūtu un vēlmi gūt panākumus, lai attaisnotu uz viņiem liktās cerības. Krāslavas sportistiem ir raksturīga šī atbildības sajūta.

Diemžēl smagā finansiālā situācija nepaliek bez sekām un jaunu sportistu uzņemšana strauji samazinās. Katrā filiālē mums notika divas sanāksmes, uz kurām atnāca visai daudz interesentu, lai paklausītos informāciju, paskatītos. Nopriecājāmies, varēsim nokomplektēt jaunas grupas! Bet no aptuveni diviem desmitiem interesentu Krāslavā uz klubu atnāca tikai pieci! Līdzīga situācija izveidojās arī Preiļos un Rēzeknē — no lielā interesentu pulka uz klubu atnāca aptuveni 20%. Tas ir zems procents, bet šodien mēs esam priecīgi arī par šiem skaitļiem, jo citur Latvijā ir vēl sliktāk — pat nelielu grupiņu nevar nokomplektēt. Pirmskrīzes gados gribētāju bija tik daudz, ka varējām paņemt vien pusi no visiem, laika gaitā dažādu iemeslu dēļ daži arī aizgāja no sporta. Pēdējā laikā karatē pametuši tikai finansiālu apsvērumu dēļ: bērniem acīs asaras, bet vecāki nevar atļauties viņiem šo sporta veidu.”

Kaut karatē nav dārgākais sporta veids, bez sponsoriem ir ļoti grūti piedalīties sacensībās, augt un attīstīties. Igors Komars saka lielu paldies Robežnieku pagasta pārvaldes vadītājai Ērikai Gabrusānei, kura dziļi izprot sporta lomu jaunās paaudzes audzināšanā un iedalīja autobusu, lai jaunie karatisti bez problēmām varētu nokļūt uz sacensībām Rīgā un atgriezties mājup. Paldies Igors saka arī autobusa šoferim Pēterim Matjukam, kurš esot ļoti atsaucīgs cilvēks. Divu bērnu vecāki savas atvases uz sacensībām aizveda ar personīgajām mašīnām, arī viņiem trenera paldies.

Juris ROGA