Nevaru klusēt...
Esmu pastāvīgs Krāslavas iedzīvotājs. Ļoti mīlu savu pilsētu un vērīgi sekoju tam, kas notiek te: regulāri skatos vietējās ziņas, lasu laikrakstus. Un, lūk, izlasījis “Ezerzemes” 88. numuru (12.11.2010.), vienkārši nevaru klusēt...
Pirmajā lappusē virsraksts “Poļu skolas kolektīvs, iespējams, pārcelsies”. Lasu un brīnos. Vai tad tiešām domes sēdē tika lemts šis jautājums vien? No kurienes tāda neveselīga interese? Vietējās ziņās — tas pats... Pēc domes sēdes, kurā tika izskatīts daudz dažādu jautājumu, korespondents uzdeva pilsētas mēram jautājumu, kas skar tieši poļu skolu. Vai tad tiešām visi tā pārdzīvo par tās likteni? Šaubos... Bet man personīgi, tāpat kā daudziem citiem vecākiem, kuru bērni mācās šajā skolā, sāp sirds. Skola taču ir laba visādā ziņā. Mans bērns mācās vēl sākumskolā, bet jau vairākas reizes apmeklēja Poliju. Tāpat kā bērni no citām skolām, piedalījās dažādos konkursos un olimpiādēs. Turklāt mācību iestāde dod konkurētspējīgas zināšanas visos priekšmetos. Es nemaz nerunāju par valodām, kuras prot šie bērni, un atkal — ļoti augstā līmenī — piemēram, latviešu valoda te tiek mācīta visaugstākajā līmenī, vērtējot novadu kopumā (www. kraslava.lv). Jā, bet vēl skolā strādā pirmsskolas mācību grupa, kuru neviens nezin kāpēc nepiemin, it kā šo bērnu nebūtu vispār. Es regulāri apmeklēju skolas sapulces un jau vairākkārt esmu dzirdējis, ka skolu taisās pārcelt. Arī pilsētā klīst valodas — gan slēgšot, gan pārcelšot. Kādā no skolas sapulcēm direktore teica, cik izmaksā mūsu skola. Es, protams, jau neatceros precīzus skaitļus, taču tā jau nu noteikti nav visdārgākā skola. Gribas jautāt: kurš melo? Direktore sapulcē? Vai arī korespondentam nav precīzas informācijas šajā ziņā, bet ir tikai minējumi?
Es gribu, lai mans bērns mierīgi pabeigtu šo skolu, un esmu noguris, skaidrojot, kāpēc. Lūk, arī tagad pēc šī raksta “iespējams, pārcelsies...” sāksies... Jo vārdu “iespējams” neviens nepamanīs. Mū- su pilsētā tikai dod tēmu runām. Bet poļu skolas tēma pēdējā laikā vispār ir viena no vismīļākajām. Visi to vien saka: “Kāpēc uz turieni sūtīt bērnu, to taču vienalga slēgs!” Rodas iespaids, ka pilsētā tiek darīts viss, lai bērni neietu uz šo skolu, tad problēma atrisināsies pati un “ēku nodosim poļu biedrībai”. Kāds tad ir poļu biedrības nopelns, ja, pasliktinot apstākļus bērniem, tiek radīti superapstākļi tai? Un kurš tādā gadījumā maksās par ēkas uzturēšanu? Ļoti interesants jautājums!
ALEKSANDRS, vecāku komitejas pārstāvis (autora uzvārds ir zināms, taču viņš lūdza to nenosaukt)