Nav iespējams likt kādam mīlēt dzimteni. Tāpat kā nav iespējams ar varu piespiest cienīt savu valsti un lepoties ar to. Pēdējo pētījumu dati rāda diemžēl bēdīgu ainu — valsts iedzīvotāji lielākoties nezina un ne visai cenšas iepazīt savas dzimtenes vēsturi, paredzot tās neapskaužamo nākotni un ar pilnīgu vienaldzību izturoties pret tās pagātni. Atbildēt uz viselemen- tārākajiem jautājumiem, kas skar galvenos vēsturisko faktus un nozīmīgos notikumus, var tikai retais. Pats patriotisma jēdziens zaudē vērtību acu priekšā. Un visi apkārt pēkšņi iedomājās sevi par kosmopolītiem, gluži kā kaunoties no piederības savai valstij.
Uz šī skumjā fona atsevišķi ņemtas skolas (turklāt ne latviešu, kura realizē bilingvālās apmācības programmu) pieredze patriotiskās audzināšanas jautājumā šķiet ne tikai interesanta, bet arī no-derīga. Derīga citām skolām, kuru vadība, organizējot reizēm kārtējo tradicionālo pasākumu, veltītu valsts svētkiem, uzskata, ka mācību iestādes misiju dzimtenes mīlestības audzināšanas jautājumā var uzskatīt par izpildītu. Noderīga, dabiski, pašiem skolēniem. Bet vēl tiem vecākiem, kuri bieži vien nespēj abstrahēties no personīgajām problēmām un dusmām uz visu un iemācīt saviem bērniem redzēt to labo un vērtīgo, kas nekur nepazūd un paliek ap mums, kaut arī valstī notiek politiskas ķildas un ekonomiskas peripetijas.
... Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolā Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas atzīmēšanai sāk gatavoties jau laikus. Turklāt katrs no pedagogiem šo uzdevumu uztver radoši un ar visu atbildību. Piemēram, klašu audzinātāji rīko klašu stun-das, kas pieskaņotas Lāčplēša dienai un LR Proklamēšanas dienai. Principā ik mēnesi tiek atjaunota audzēkņu gleznu izstāde dažādās tehnikās. Bet neilgi pirms 18. novembra skolas otrā stāva gaiteni rotāja gleznas ar mūsu grāfu parka un pils skatiem. Pirmā stāva foajē atvērta Anatola Kauškaļa fotodarbu galerija. Fotomākslinieks ar prieku piekrita demonstrēt skolā savus darbus ar Latvijas un Krāslavas skatiem. Turklāt šogad skolas audzēkņu rekordskaits (aptuveni 400) pirmajos mācību gada mēnešos pabija ekskursijās dažādās mūsu valsts vietās: Siguldā, Aglonā, Rīgā, Daugavpilī utt. Bet 12. klašu skolēni pat ārpus tās robežām — Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.
Latvijas dzimšanas dienai bija veltīts kārtējais skolas avīzes numurs, kurā cita starpā apkopoti skolēnu labāko darbu fragmenti, dabiski, par tēmām, kas lielākā vai mazākā mērā atbilst patriotisma jēdzienam.
Viss, par ko pastāstīju, skar skolas kopējos pasākumus. Starp citu, atklāšu mazu, toties ļoti svarīgu noslēpumu: tieši šie pedagogi zina, kā padarīt svētkus interesantus skolēniem, organizēt tos tādā veidā, lai starp audzēkņiem nebūtu vienaldzīgo. Bet noslēpums, vispār sakot, ir vienkāršs: padarīt skolas audzēkņus par visa procesa galvenajiem dalībniekiem, ļaut viņiem radīt, izteikties pašiem, domāt un strādāt... Tas viss, ņemot vērā skolēnu vecuma īpatnības. Ko tas nozīmē?
Sākumklasēs pirms valsts svētkiem šogad notika tradicionālā pilsonības nedēļa “Ar ko sākas Latvija”. Šajā vecumā bērni taču diez vai uztver abstrakto jēdzienu “dzimtene” kā kaut ko tuvu un nepieciešamu. Bet mīlestību uz saviem tuviniekiem, savu pilsētu, skolu, apkārtējo dabu — to viņi pilnībā var apzināties un izskaidrot. Tieši tāpēc sākumskolas foajē tika organizēta skolēnu radošo darbu izstāde, kur pārstāvēti gan dainu krājumi, kas veltīti upēm, ezeriem, kokiem; gan darbs ar kopīgo nosaukumu “Latvija skaitļos”; gan darbi dzimtās pilsētas vēstures izpētē, gan pētījumi par skolu. Nobeigumā pirms svētkiem sākumskolā notika koncerts, kurā tika apbalvoti pirmssvētku nedēļas visaktīvākie dalībnieki.
Skolas 5. - 6. klašu audzēkņi jau sen labprāt apmeklē nodarbības mātes kultūru — latviešu, baltkrievu un krievu — pulciņos. Šogad novembra pirmajā pusē pēc tradīcijas nosvinēja Mārtiņdienu, ievērojot visus senos rituālus. Turklāt katra no klasēm veidoja fotoizstādi ar nosaukumu “Nekur nav tik labi kā mājās”. Arī vārdam “māja” šajā gadījumā bija visdažādākā nozīme — tika pārstāvēti valsts, novada, pilsētas, nozīmīgāko vēstures vietu skati, bet kāds par vislabāko vietu uz zemes uzskata vecmāmiņas māju, kur ir tik viegli elpot un tik labi atpūsties. Svētku pasākuma koncertprogrammā bija vokālo ansambļu un solistu, kā arī 5. - 6. klašu deju kolektīvu uzstāšanās, kuri, starp citu, pagājušajā vasarā piedalījās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. 7. - 8. klašu audzēkņi jau nejūtas kā bērni — savā skatījumā viņi jau sen ir pieaugušie. Tāpēc arī pret dažāda vei- da oficiāliem pasākumiem un svētku dienām viņiem ir nedaudz skeptiska attieksme. Pa īstam ieinteresēt pusaudžus nemaz nav vienkārši. Tāpēc vēstures skolotājs Andrejs Jakubovskis viņiem izvēlējās neparastu darba formu — ielas spēli, kuras pamatā ir amerikāņu metodika. Spēles būtība ir tāda, ka sešas dalībnieku grupas, ejot pa zināmu maršrutu, meklē pilsētas kultūras un vēstures objektu atrašanās vietas, savos meklējumos balstoties uz šifrētu tekstu. Vai tas nav aizraujošs piedzīvojums, kas turklāt palīdz labāk iepazīt dzimtās pilsētas kultūras vidi!
Vidusskolas audzēkņiem pirms valsts svētkiem tradicionāli (nu jau astoņus gadus pēc kārtas) tiek rīkota konference. Šogad tēma ir šāda: “Kas šajā dzīvē atkarīgs no manis?” Tēma, kā jūs saprotat, dod iespēju par daudz ko padomāt un dalīties savos secinājumos ar citiem. Pasākumā piedalījās 24 audzēkņi no 10. - 12. kla-sēm. Bet vēl vecāko klašu audzēkņiem tika sniegts mazliet neparasts koncerts, par kura centrālo figūru kļuva... koris, turklāt ar ne tikai tam raksturīgo lomu, tas ir izpildes lomu: šis koncerts kļuva par veselu izrādi, izmantojot teatralizētas metodes, videoprezentācijas, uzskatāmi un pieejamā formā iepazīstinot ar cilvēkiem, notikumiem, lietām un parādībām, ar kurām mēs visi varam pamatoti lepoties.
Savukārt 8. - 9. klasēs notika tā saucamā minikonference. Te saruna risinājās par to, vai skolēni ir savas skolas patrioti, ko viņi zina par mācību iestādi, kurā mā- cās. Dzimtene jebkuram bērnam taču sākas vecāku mājās, savā skolā... Bet 9. v klase kļuva par akcijas “Sagatavo dāvanu savai skolai” iniciatori, aicinot audzēkņus un pedagogus dāvināt dzīvās puķes atjaunotās foajē izdaiļošanai.
... Izrādās, ka būtībā viena mērķa sasniegšanai var pielietot tik daudz darba formu. Turklāt šīs metodes nav nejaušas un nav arī stihiskas. Tās jau sen kļuvušas par labi noregulētas shēmas sa-stāvdaļu. Tas attiecināms gan uz priekšmetu nedēļām sākumskolā, gan uz vecāko klašu audzēkņu konferencēm, gan uz citām darba formām. Gadu no gada, soli pa solim, pieejami uztverei un pacietīgi te, “Varavīksnes” skolā, tiek audzināti tie, kuri nākotnē ar lepnumu stāstīs par savu valsti, par pilsētu, kurā pagāja bērnība, un par mācību iestādi, kur viss sākās.
Tie, kuri skaļi nespriedelēs, bet mierīgi, pēc labākās sirdsapziņas pildīs savu darbu un palīdzēs tiem, kuri nokļuvuši nelaimē. Jo kādreiz viņu dzīvē bija skola, kurā iemācīja to visu...
Marina NIPĀNE
Paldies “Varavīksnes” skolas pedagogu kolektīvam par palīdzību materiāla sagatavošanā.
.jpg)
.jpg)
