Adekvātas pensijas bez apmierinošas demogrāfijas ir ilūzija

A. Verze: pensiju šķēres ir pārāk lielas

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze esmaja.lv pauda nostāju, ka ES patiesi nepieciešams izstrādāt vienotas prasības, īpaši jautājumā par minimālo pensiju apmēru. “Mi-nimālo pensiju problēma ir sāpīga, jo mums Latvijā ir milzīgas šķēres starp pensijām — zemākā ir 49 lati, bet augstākās sasniedz pāris tūkstošus. Turklāt minimālā pensija ir tikai 24,8% no valsts noteiktā iztikas minimuma, kurš turklāt nav atbilstošs, jo gadiem ilgi nav pienācīgi pārvērtēts. Manuprāt, reālais iztikas minimums šobrīd ir ap 200 latu vienam cilvēkam.”

A. Verze sacīja, ka minimālo pensiju nevar izteikt kā noteiktu summu visām dalībvalstīm, bet ir jānosaka adekvāta pensija, jo “katrā valstī ir cita situācija — dzīves dārdzība un patēriņa preču tirgus nosacījumi. ES jāizstrādā sarežģīts mehānisms, pēc kā vadīties, nosakot adekvātu minimālo pensiju. Tā nedrīkstētu būt mazāka par 100 latiem.” Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja uzskata — lai arī minimālo pensiju saņēmēji snieguši vismazāko artavu nodokļu iemaksu veidā, tie nedrīkstētu saņemt tik niecīgu summu, kā tas ir šobrīd. “Turklāt, neskatoties ne uz ko, šī summa nemainās — pat inflācija to neietekmēja,” tā A. Verze.

Neko nedarot, cietīs esošie pensionāri

Tikmēr Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors un “Team Europe” eksperts Andris Nātriņš pozitīvi vērtē centienus koordinēt un sinhronizēt pensiju sistēmu ES, ”bet, galvenais — tas, ka ir inspirēta plaša diskusija par šo tēmu ES mērogā. Problēmas Eiropā ir līdzīgas — neko nemainot, dalībvalstis kādā brīdī varētu būt spiestas dramatiski samazināt pensiju apjomu esošajiem pensionāriem. Rēķinoties ar noturīgu demogrāfiskās situācijas izmaiņu tendenci, ko raksturo mūža ilguma palielināšanās un zemāka dzimstība, nākas pieņemt, ka ilgākā laika posmā, pakāpeniski sagatavojot sabiedrību, dalībvalstīm būs jāpalielina pensionēšanas vecums vai jāsamazina valsts garantētā pensiju nodrošinājuma apjoms. Viens no risinājumiem, lai nākotnes pensionāru dzīves kvalitāte nepasliktinātos, ir tos orientēt uz pensiju uzkrāšanu, respektīvi uz to, ka pietiekams pensiju nodrošinājums ir daļēji viņu pašu atbildība.”

Nemieru “Zaļās grāmatas” kontekstā A. Nātriņam rada tas, ka netiek diskutēts par demogrāfisko stimulu izmantošanu pensiju sistēmu plānošanā, piemēram, pārdalot ”solidaritātes kvotas”, piemērojot jūtamus nodokļu atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm.

Vainīgo vidū — banku lobijs

Kā norāda A. Verze, kopumā pensiju reforma ES attiecas uz 2. un 3. pensiju līmeņa ieviešanu, kas mūsu valstī jau ir izdarīts. A. Verze neatbalsta augsto 2. pen-siju līmeņa iemaksu apjomu, jo tas iepriekš noteikts un arī turpmāk plānots, neņemot vērā demogrāfisko situāciju. “Nevar noteikt sešus vai pat desmit procentus no sociālajām iemaksām 2. pensiju līmenim, ja tajā pašā laikā dzimstība ir zema, palielinās 1. līmeņa pensiju saņēmēju skaits un samazinās nodokļu maksātāju skaits. Pat salīdzinot ar kaimiņvalstīm un lielu daļu Eiropas valstu, mūsu likmes 2. līmenī ir pārāk augstas. Man jāpiekrīt Labklājības ministrijas viedoklim, ka lielu lomu šādas situācijas radīšanā spēlējis banku lobijs, jo pensiju fondi atrodas privātbanku rokās.”
Viņa piekrīt, ka augstas 2. līmeņa likmes ir izdevīgas nākotnes pensionāriem, “bet to nevelk kopējais budžets. Ja puse no pensiju budžeta aiziet 2. līmenim, tad kas paliek pirmajam? Viņi vairs nevar iesaistīties darba tirgū, jāizdzīvo no pensijas, tāpēc attiecība ir jāpārskata, un krīze ir piespiedusi to darīt. Šobrīd valdība uzskata, ka 2. pensiju līmenim nākamgad jānovirza tikai 1% no sociālajām iemaksām. Domāju, ka tas tomēr ir pārāk maz, bet uz vienu gadu to varētu darīt, pēcāk gan likme jāpaaugstina, bet normas robežās.”

Tikmēr banku eksperti pauž bažas, ka iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī no pašreizējiem 2% līdz 1% valstij atspēlēsies nākotnē. Vēl pērn iemaksas pensiju otrajā līmenī bija 8%, kas tika samazinātas uz 2%. A. Nātriņš gan nepiekrīt tiem, kuri saka, ka iemaksu samazinājums diskreditēs Latvijā izveidoto pensiju sistēmu, “taču tikai tāpēc, ka pietiekami plašā sabiedrības daļā nav izveidojusies izpratne par otrā pensiju līmeņa lomu, un šī tēma nav ieguvusi savu vietu sabiedrības diskursā. Manuprāt, izpratne par 2. pensiju līmeņa lomu, un būtību ir jāveido, pat ja valdība uz laiku pārtrauktu tajā iemaksas — pārliecinoši komunicējot, kāpēc šāds pagaidu solis ir labāks par citiem valsts budžeta deficīta mazināšanas risinājumiem, reizē tikpat skaidri, pārliecinoši un argumentēti iezīmējot perspektīvu — pie kādiem nosacījumiem, kādos termiņos un kādā apjomā maksājumi tiks atjaunoti.”

Iemaksu samazināšana — valstij ērta

A. Nātriņš: “Iemaksu samazināšana 2. pensiju līmenī ir atbildīgajām valsts institūcijām ērts risinājums, jo tādā veidā ar vienu lēmumu valsts budžetu ir iespējams papildināt ar salīdzinoši lielām summām. Turklāt nav sagaidāma kaut cik nopietna objektīvi ieinteresētās pu- ses — nākotnes pensionāru pretestība. Uzdevumu atvieglo tas, ka nākotnes pensionāriem nav īsti skaidra 2. pensiju līmeņa jēga un sakarība, kas pastāv starp iemaksu 2. pensiju līmenī un nākotnes pensiju. Līdz ar to sanāk, ka uzkrātos vai uzkrājamos nākotnes pensiju neaizskaramos ieguldījumus sargā vienīgi finanšu starpniekinstitūcijas, taču, protams, savās interesēs un nebaudot plašu sabiedrības uzticību. Saprotu, ka jokot par šo tēmu nav vietā, tomēr pa pusei jokojot ir jāsecina, ka acīmredzot pietrūkst vēl vienas NVO — nākotnes pensionāru biedrības, kas sēstos pie apaļā galda ar pensionāru federāciju, lai panāktu sabalansētu risinājumu,” atzīst A. Nātriņš.

“Jāatzīst, ka kopumā nav atrisināts jautājums par to, cik lielam būtu jābūt ”solidaritātes fondam” jeb strādājošo maksājumiem tagadnes pensionāriem un, cik lielai būtu jābūt uzkrājuma daļai nākotnes pensijām, ja zināms, ka šībrīža pensionāru nodrošinājums ir nepietiekams, bet nākotnes perspektīva, mai-noties proporcijai starp strādājošajiem un pensionāriem — ne mazāk dramatiska. 2. pensiju līmeņa apjomu, iespējams, būtu jāpārskata un jākoriģē, respektīvi, jāsamazina, taču, man šķiet, ne zemākā apjomā, kā 6 — 7% no iemaksu apjoma. Vienlaikus jāpopularizē un jāveicina trešā pensiju līmeņa loma,” uzskata eksperts.

Raivis BAHŠTEINS, žurnālists (Pārpublicēts no esmaja.lv)