Sestā publikācija
Kas ir ego, to zina katrs vecāko klašu audzēknis un audzēkne. Un tomēr atsvaidzināsim atmiņu, lai operētu ar jēdzieniem. Tātad ego (Ich, es) ir centrālais komplekss apziņas sfērā.
Ego, apziņas subjekts, sāk eksistenci kā komplekss lielums, kas sastāv daļēji no iedzimtas dispozīcijas (rakstura sastāvdaļas), bet daļēji no neapzināti iegūtiem iespaidiem un parādībām, kas tos pavada. Psihiskā sastāvdaļa pati par sevi attieksmē pret apziņu radusies pirmā un ir galvenā.
Jungs norādīja, ka priekšstatu par personības ego bieži jauc ar priekšstatu par sevi. “Jebkurš cilvēks, kuram kaut cik piemīt ego apziņa, uzskata, ka viņš pazīst sevi, kas ir pats par sevi saprotams. Taču ego zina tikai savus saturu, bet nepazīst visu neapzināto un tā saturu. Savas zināšanas par sevi cilvēki nosaka ar to, ko par sevi zina cilvēks sociālajā vidē, nevis ar tiem reālajiem psihiskajiem faktiem, kas lielākoties ir apslēpti. Šajā ziņā psihiskā sastāvdaļa uzvedas gluži kā ķermenis, par kura fizioloģisko un anatomisko struktūru cilvēkam arī zināms ļoti maz. Kaut arī cilvēks dzīvo savā ķermenī un ar savu ķermeni, tā lielākā daļa nespeciālistam absolūti nav zināma, un šim nolūkam nepieciešama zinātniska prasme, nerunājot jau par visu to, kas nav zināms vispār, bet kas arī eksistē” (CW 10, 17, par. 491, 49).
Piekritīsim Jungam un pāriesim pie sievietes ego. Pēc to pašu autoru — T. Zinkevičas-Jevstigņejevas un D. Frolova — viedokļa, ja tas kalpo ar ticību un taisnību, tad palīdzēs sievietei mīlēt sevi. Citāts: “Jūs iemīlēsiet savu attēlu spogulī, lai vai kādā veidā un stāvoklī jūs tajā skatītos. Ego palīdzēs jums neuzņemties paaugstinātas saistības un nepārslogot sevi ar darbu. Tas pateiks jums priekšā, kā izvairīties no nepatikšanām, risinot svešas problēmas un apmierinot svešas kaprīzes.”
Lieliski, vai nav tiesa? Tagad es vēršos pie sievietēm. Bet vai zināt vēl ko? Ego dod jums lielas artistiskas spējas, ja ego ir vesels, katra sieviete ir aktrise! Tas dod sievietei iespēju neciest stingro vīrieša noteikumu darbības dēļ sociālajā vidē. Sastopoties ar stingrību un ierobežojumiem sociālajā vidē, sieviete neizsamist, bet, kā uzskata Sankt- pēterburgas zinātnieki, izskata situāciju kā uzaicinājumu uz spēli un sāk izstrādāt savu sievietes stratēģiju, aktivizējot visus savus resursus — skaistumu, prātu, vājību, spēju flirtēt un izlikties, piemēram, par zostiņu.
Taču viss būtu labi, ja laiku pa laikam nebūtu tik slikti. Veselais ego strādā bez traucējumiem tikai tajā gadījumā, ja meitene viņas bērnībā tika pareizi audzināta ģimenē. Bet, lūk, ja meitenei nākas satapties ar spēcīgu, nedisciplinētu un nekaunīgu mātes ego vai kādas citas viņai nozīmīgas personas ego, ja meitenei sistemātiski saka, ka viņa ir slikta, nekam nav derīga, stulba un nepraša, ja meitenei pastāvīgi izraisa vainas, kauna, baiļu, dusmu sajūtu, tad viņas ego agri vai vēlu saslimst. Visdrīzāk agri. Šīs slimības simptomi ir ļoti baismīgi. Tā ir paaugstināta vajadzīga pēc uzmanības un gādības, tieksme kontrolēt tuvākos, atriebība, paaugstināta nedrošība, sajūta, ka vienmēr visa kā ir par maz.
Tagad vērsīšos pie vīriešiem, kuri audzina meitas. Pievērsiet šai publikācijai maksimālu uzmanību. Bet ja slims ir jūsu sievas ego, sāciet ārstēt ar prasmi un pacietību.
Lūk, kā simptomu izpausmi apraksta D. Frolovs: “Pirmais ego slimības simptoms ir paaugstināta vajadzība pēc uzmanības un mīlestības. “Visiem jāžēlo mani, jāpievērš man uzmanība,” vaimanā slikti mīlēts ego, “visiem jāredz, cik es esmu gudra, skaista, veiksmīga!” Šīs, nosacīti sakot, slimības gadījumā, sieviete visu laiku cenšas būt uzmanības un notikumu centrā, nemaz nerūpējoties par to, ka vientulība ir vienkārši nepieciešama! Sieviete, cenšoties paaugstināt savu seksuālo pievilcību (citādi kā gan var būt uzmanības centrā?), tērē ļoti daudz naudas apģērbam, kosmētikai, visām iespējamām procedūrām. Var būt cits scenārijs — sava intelektuālā potenciāla pastāvīga paaugstināšana. Ir zināms, ka pievērst sev uzmanību var vai nu ar skaistumu, vai ar prātu. Slims ego liek sievietei pa-stāvīgi vērtēt sevi. Visbriesmīgākais ir tas, ka sieviete seko savai ārienei nevis tāpēc, ka tā ir viņas iekšējā vajadzība, bet tāpēc, lai radītu iespaidu uz apkārtējiem. Dzīve sievietei, kura pastāvīgi vērtē sevi, izraisa neirozes. Te jāpiebilst, ka vīrietis var atrasties pašvērtējuma režīmā ilgāku laiku, tas pamudina viņu rīkoties. Scenāriji dzīves izpausmēs ir aptuveni šādi: “Mani neviens nemīl! Es nevienam neesmu vajadzīga! Es labāk nomiršu!” Vai ir gadījies dzirdēt šādas histēriskas vaimanas? Un varbūt pat centienus tās realizēt? Sieviete patiešām var paķert auklu, bet visi ģimenes locekļi, nemaz nenojaušot, ka tā ir šantāža, sāks apgalvot, ka patiesi mīl viņu. Tad viņa apslāpēs sava slimā ego sāpes. Protams, uz zināmu laiku. Kā saka, līdz nā- kamajai reizei.
Paaugstināta kontrole pār visu ir slimā ego otrais simptoms. Egoistiskas vēlmes gūt varu rodas tad, kad sievietes vajadzības pēc komforta, drošības, uzmanības un mīlestības sistemātiski netiek apmierinātas. Ja var projicēt ego uzvedību šajā gadījumā, tad pārdomas varētu būt šādas: ja man būs vara pār visiem, tad viņi noteikti mani iemīlēs un cienīs, vērtēs un apmierinās manas vēlmes.
Esat dzirdējuši arī tādus izteicienus: “Es taču esmu māte! Meitai (dēlam) ir jāmīl mani!” Tāda māte spriež: es, lūk, esmu dāvājusi savai meitai dzīvību, viņas pienākums ir vienkārši mīlēt mani par to!
Trešais simptoms ir atriebība. Sievietei ar šādu slima ego izpausmi šķiet: ja viņa savāks daudz kompromitējošas informācijas par citiem, tad spēs aizstāvēt sevi. Sarunā, kas risinās vispārējos vilcienos, bez konkrētu personu minējuma, noteikti atradīsies sieviete, kura sīki sāks izprašņāt, kurš tieši, par ko tieši runa, un kādā radniecībā kurš kuram ir. Atcerējāties? Tādas sievietes sirds ir salta, tā neļaus mīlēt sevi. Atriebība rodas pēc vilšanās un pārdzīvotiem pāridarījumiem, iespējams, arī nodevības. Zinot informāciju par citiem, tiek veidota aizsargbarjera ap sevi. Visādā ziņā tā viņai šķiet.
Nākamajā, šī cikla pēdējā publikācijā mēs parunāsim par diviem pēdējiem sievietes slimā ego simptomiem — tā ir paaugstināta nedrošība un sajūta, ka vienmēr visa kā ir par maz.
Jums joprojām ir iespēja izmantot laikraksta “Ezerzeme” e-pastu ezerzeme@ezerzeme.lv, kā arī mājas lapu www.planeta-i.lv Vēlu jums jauku rudeni!
Irina JAPIŅA, praktizējoša, sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle