Iespēja renovēt mājas ar ERAF atbalstu

Uz pasākumu bija ieradušies Krāslavas novada pagastu pārvalžu vadītāji, domes pārstāvji un diemžēl tikai daži pilsētas iedzīvotāji. Informāciju semināra dalībniekiem sniedza un uz viņu jautājumiem atbildēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Evija Piebalga, renovācijas programmas vadības pār-stāve Inese Bērziņa no Ekonomikas ministrijas. Seminārā piedalījās arī SIA “Jelgavas nekustamie īpašumi” pārstāvis Oļegs Kukuts.

Seminārā tika sniegta ļoti plaša un izsmeļoša informācija, sākot no nepieciešamajiem dokumentiem, līdz pat renovācijas praktiskajai pusei, norādot arī uz biežāk pieļautajām kļūdām, kuru netrūkst. Oļegs Kukuts, piemēram, pastāstīja konkrētu piemēru no prakses Jelgavā, kad kādas mājas siltināšana (tur nebija iesaistīta SIA “Jelgavas nekustamie īpašumi”) nedeva gaidīto efektu, un viss tikai tāpēc, ka pasūtītājs pārlieku uzticējās būvniekiem, kuri visai brīvi improvizēja gan ar materiāliem, gan ar darba kvalitāti. Savukārt mājas, kuru siltināšana pilsētā tika veikta, līdzdarbojoties SIA “Jelgavas nekustamie īpašumi”, bez problēmām izgājušas visas pārbaudes, siltumenerģijas patēriņš ir samazinājies visai iespaidīgi. O. Kukuta stāstījums tikai nostiprināja pārliecību, ka māju siltināšanas jautājumā pasūtītājam pašam jābūt pietiekami zinošam un ļoti principiālam. Tas, ko Vācijā celtnieki uzskata par normu, mūsu celtnieki, izrādās, nezina vai arī negrib zināt. Otra lieta — jo vairāk darbu ir ieplānots un paveikts, jo lielāks ir ietaupījums un mazāk jāmaksā par apkuri. Piemēram, uzstādot radiatoriem avokatorus (skaitītājus), kuru mērījumus nolasa distancēti, katra dzīvokļa īpašnieks var pats izlemt, cik siltu viņš grib to vai citu istabu un pats regulēt siltumenerģijas patēriņu.

Pēc semināra viesi atbildēja uz “Ezerzemes” žurnālista jautājumiem. Iedzīvotāju vidū cirkulē viedoklis, ka šī palīdzība pienākas tikai pilsētniekiem. Evijai Piebalgai jautāju, kā ir patiesībā?

— Patiesībā šī programma ir pieejama visiem, ne tikai pilsētā dzīvojošiem, bet arī lauku teritorijās. Kāpēc šāds mīts valda? Tāpēc, ka lauku teritorijās bieži vien ir ļoti lielas problēmas ar māju apsaimniekošanu. Ne vienmēr un ne visām mājam ir apsaimniekotājs, bieži vien iedzīvotāji nav izrādījuši iniciatīvu un ņēmuši mājas pārvaldīšanu savās rokās. Domāju, lielākā problēma ir tajā, ka šis jautājums laukos nav sakārtots, bet programma pieejama visiem — gan laukos, gan pilsētās dzīvojošiem.

— Vai iedzīvotājiem obligāti ir jāveido kāda apsaimniekošanas struktūra, lai tiktu pie Eiropas finansējuma māju siltinā- šanai, vai arī pietiktu ar iedzīvotāju kopsapulci, jo apsaimniekotājs jau ir, piemēram, Krāslavas gadījumā — SIA “Krāslavas nami”.

— Jā, un iedzīvotāji izvēlas šo “Krāslavas nami” kā pilnvarotu personu. Pilnvarota persona var būt gan juridiska, gan fiziska, ko izvēlas mājas iedzīvotāji. Tas var būt gan pašvaldības uzņēmums, gan pašu dzīvokļu īpašnieku biedrība.

— Katrā ziņā ar visu to dokumentu ķīpu, kas paredzēta šajā procesā, vienkāršs mājas iedzīvotājs — jauna māmiņa ar bērnu ratiņos vai pensionēts kungs — galā netiks. Bet mājā ir cilvēki, kuri grib pārmaiņas. Kā viņiem pavirzīt procesu uz priekšu?

— Nav tā, ka nevar tikt galā. Parasti mājā atrodas kāds uzņēmīgais. Ja nē, tad izvēl pilnvaroto personu, kura aprunājas ar savu apsaimniekotāju vai ar kādu citu uzņēmumu, kuru varētu piesaistīt kā pilnvarotu personu un parunāt par sadarbības iespējām, vai viņi ņemtos to visu darīt iedzīvotāju vietā. Bet praksē pierādīts: ja dara paši, tad ir kvalitatīvāk un lētāk.

— Jautājums Bērziņas kundzei: cik iesniegumi māju siltināšanai ir saņemti no Krāslavas novada?

— Krāslavas novadā ir nulle iesniegumu, Latgalē kopā — 9 iesniegumi, bet vienu māju tuvākajā laikā pabeigs siltināt.

— Iedzīvotāji uzskata arī tā: māju nosiltināsim, siltuma ražotājam tik un tā ir jāsavāc konkrēta naudas masa, lai izdzīvotu, atkal cels tarifu un finālā nebūs nekāda ieguvuma.

— Enerģija visā pasaulē kļūst arvien dārgāka, pretjautājums — vai, nesiltinot māju, tarifs necelsies? Ja tarifs ceļas, jūs maksājat vēl vairāk.

— Vai pietiks naudas visām daudzdzīvokļu mājām Latvijā?

— Nē, naudas visiem nepietiks. Programmas īstenošanai piešķirtais ERAF līdzfinansējums ir 44,3 milj. latu, vidējās izmaksas vienam lielas mājas projektam ir 100000 latu. Mēs rēķinājām, ka varētu būt nosiltinātas 8000 mājas, pašlaik pabeigtas 32 mājas. Šobrīd aktivitāte nav liela, naudas pietiek visiem gribētājiem, bet, ja programma uzņems apgriezienus, tad būs jārīko konkurss.

Juris ROGA