Tas nav lēts prieks

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Krāslavā uzbūvētas pilnīgi jaunā vietā. SIA “Aqua Brambis” vadītājs un šajā gadījumā arī inženiertehniskās būvuzraudzības komandas vadītājs Aivars Brambis stāsta, kāpēc jaunās NAI ir izbūvētas ārpus pilsētas Kaplavas pagasta “Sārtlokos”.

— Ļoti sen, pirms 25 gadiem, man bija izdevība atbraukt uz Krāslavu un skatīties, kurā vietā attīrīšanas iekārtas izvietot. Bija trīs varianti: kā viens no tiem tika vērtēts Daugavas labajā krastā lejtecē, divi varianti bija upes kreisajā krastā. Faktiski pirms atmodas periodā ļoti izšķirošs bija Daugavpils HES būvniecības process, kura rezultātā tika izcirsts mežiņš vietā, kur tagad uzbūvētas attīrīšanas iekārtas. Šodien zeme ir problēma, un tur bija iespēja izvietot, projektēt un būvēt šādu objektu. Krāslava ir tik fantastiski smuka pilsēta, ka nav viegli atrast vietu, kur izvietot tādu objektu, kā attīrīšanas ietaises, jo tā savā būtībā ir rūpnīca.

— Vai nav pārāk tuvu Daugavai? Vai nebūs kaitējums upei?

— Tas, ka šis objekts uzbūvēts upes lejtecē, ir ļoti labi. Ja runā par vidi — palu laikā Daugavā ļoti strauji paceļas ūdens līmenis un mums ir svarīgi, lai attīrīšanas ietaises netiek appludinātas. Tur ir burtiski uz robežas. Ar projektētājiem mēs daudz diskutējām par to, pieņemt, ka vienreiz pa simts gadiem aplūst vai vienreiz 33 gados. Palikām pie tā, ka vienu reizi 33 gados šī teritorija var aplūst. Objekts ir interesants, savā ziņā klasisks — ar bioloģisko notekūdeņu attīrīšanu un ar dūņu apstrādi. Katrā ziņā jāpasaka, ka šodien uz sitienu nevarēs panākt fosfora atdalīšanu tādā līmenī, kā tiek prasīts, bet tas ir pilnīgi normāli, jo vajag strādāt, lai ieregulētu šīs attīrīšanas ietaises. Inženieris, izsniedzot tagad oficiālus dokumentus par objekta pieņemšanu, iedod termiņu būvuzņēmējiem, kad jāpanāk fosfora atdalīšana pienācīgā līmenī, tas būtu apmēram uz maiju.

— Kāpēc nederēja tās divas citas vietas?

— Viena bija upes augštecē, un negribējās, lai attīrītie notekūdeni ieplūst upē virs Krāslavas. Vietā upes labajā krastā, kas no būvniecības viedokļa bija vislētākā, atklājās nestabila grunts. Līdz ar to no tās atteicāmies.

— Dārgi maksās notekūdeņu pārsūknēšana no pilsētas tik tālu uz iekārtām?

— Katrā ziņā notekūdeņu savākšana, pārsūknēšana un attīrīšana nav lēts prieks. Jebkuram tādam vides projektam ir pietiekami dārga arī ekspluatācija. Es nejaucos šajā sfērā, bet domāju, ka tas maksās arī iedzīvotajiem kaut ko, un neizbēgami būs tarifu paaugstinājums. Nekas ne no kā nerodas.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA