Vides ministra Vējoņa ekspresintervija

— Krāslavā nodotas ekspluatācijā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Kā jums patika šeit redzētais un kādu nākotni redzat Krāslavai?

— Pašvaldībās jāpievērš uzmanība ne tikai videi, bet neapšaubāmi visiem jautājumiem. Vide ir tikai viens no tiem. Šīs attīrīšanas iekārtas tiešām ir liels ieguvums ne tikai pilsētas iedzīvotājiem, jo visi notekūdeņi tiks attīrīti, bet tas ir ieguvums kopumā Latvijai. Pirmkārt, Daugavā vairs nenonāks piesārņoti notekūdeņi, otrkārt, mēs rūpējamies arī par to, lai Baltijas jūra netiek piesārņota. Šodien tika nodotas jaunas notekūdeņu attīrīšanas ietaises arī Pļaviņās, līdz ar to Daugavas upes krastos visās pilsētās ir uzbūvēti notekūdeņu attīrīšanas objekti. Tādā veidā lielākais piesārņojums, kas nonāca Daugavā, ir likvidēts. Tas veicinās to, ka upe un Baltijas jūra kļūs tīrāka.

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana ir tās lietas, par ko iedzīvotāji tik daudz neuztraucas, kā par to, kas viņam ietek glāzē vai katlā. Bet notekūdeņu attīrīšana ir ļoti būtiska lieta, jo mums ir svarīgi, it īpaši Daugavas gadījumā, upi izmantot vairākiem citiem mērķiem: gan zivju ataudzēšanai, gan tūrismam. Krāslava var būt ļoti atraktīvs tūrisma galamērķis, jo tā ir pierobeža ar Baltkrieviju un īstenībā Daugavas loki, visa šī apkārtne ir viena no skaistākajām Latvijā.

— Vai tiešām no notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm izplūst tīrāks ūdens par Daugavas ūdeni?

— To es tagad nevaru pateikt, jo man nav konkrētu rādītāju no Daugavas upes, bet varu apgalvot, ka tie rādītāji, kas ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, atbilst visām prasībām, kas noteiktas Latvijas likumdošanā — tas ir būtiski. Līdz ar to mums būs mazāk jāmaksā nodokļu.

— Daugava nesākas Latvijā, kāda situācija ar notekūdeņu attīrīšanu ir kaimiņvalstī? Vai šis mūsu darbs nav veltīgs?

— Strādāts nav veltīgi, jo arī kaimiņvalstīs notiek procesi, lai uzbūvētu attīrīšanas iekārtas. Mūsu kaimiņi Baltkrievijā nedaudz atpaliek laikā un ne visās apdzīvotās vietās ir šie objekti. Bet tas ir process, jo arī Latvijā mēs tās būvējām kopš 1995. gada un tikai pēc 15 gadiem pamatā visās Latvijas pilsētās attīrīšanas ietaises ir gatavas. Tas nav viena vai piecu gadu jautājums, tam vajadzīgs nopietns laika periods, jo tās ir nopietnas investīcijas.

— Vai uz Daugavas kādreiz nevar tikt uzbūvēta HES, ko reiz bija iecerēts darīt?

— Mēs sen esam atteikušies no Daugavpils HES un nekādā gadījumā Daugavpils HES būvniecība nenotiks. Jo tā būtu vēlreiz vēršanās pret upi, ja kaut kas tāds notiktu. Jo mēs, jau uzbūvējot Pļaviņu HES, esam iznīcinājuši ļoti daudzas vērtības — gan kultūrvēsturiskās, gan dabas. Ja kaut ko tādu mēģinātu pieļaut pie Daugavpils, tā būtu vēlreiz ņirgāšanās par Daugavu. Es domāju, ka to arī neviens nepieļaus. Arī no vides aspektiem ir ļoti daudz dažādu mīnusu, kas rodas pie tādas būvniecības un iespējamās darbības. Līdz ar to arī no vides aspektiem nav iespējams izbūvēt Daugavpils HES.

— Bet Baltkrievijā? Kā tur var attīstīties situācija šajā jautājumā?

— Man grūti komentēt, kā viņiem var attīstīties situācija, jo viņiem ideju ļoti daudz gan par HES, gan par atomelektrostacijas būvniecību.

— Tas varētu ietekmēt Latviju?

— Latviju var ietekmēt jebkuri tādi projekti, jo būvniecības gaitā tiek radīts negatīvs iespaids uz apkārtējo vidi, plus pati HES darbība rada zaudējumus apkārtējai videi. Ja tas notiek kaimiņos, mēs nevaram pilnībā ietekmēt šos procesus, jo tā ir neatkarīga valsts. Mēs varam izteikt savu viedokli, bet mēs nevaram aizliegt darbības viņu pusē.

— Pie kādu programmu realizācijas vēl šobrīd strādā ministrija?

— Programma, kas attiecas uz ūdenssaimniecības sakārtošanu Latvijas pilsētās, praktiski beidzas, jo ir palikusi tikai vēl viena kārta, ko izsludināsim. Tajā Krāslavas pilsētai plānots pieslēgt atsevišķos rajonus, kur pagaidām nav kanalizācijas. Nākamā programma, kas turpinās, ir par to, lai mazajās apdzīvotajās vietās arī būtu gan attīrīti notekūdeņi, gan kvalitatīvs dzeramais ūdens. Bet nozīmīgākā programma, kas pašreiz rit, ir energoefektivitātes paaugstināšana dažādos objektos. Pašlaik notiek pašvaldību ēku siltināšanas projektu vērtēšana, krāslavieši šajā jautājumā bijuši gana aktīvi, un esmu pārliecināts, ka Krāslavas pilsētā būs projekti, lai nosiltinātu gan kultūras namu, gan skolas.

— Kāpēc bija jāapvieno ministrijas?

— Tas, ka tiek apvienotas divas ministrijas, ir viens no valsts pārvaldes optimizācijas variantiem. Tiek apvienota vides ar reģionālās attīstības ministriju, jo to pamatklients viens — tās ir pašvaldības. Jaunā ministrija sāks strādāt visdrīzāk no nākamām gada 1. janvāra.

— Jūsu plāni jaunajā amatā?

— Pats galvenais plāns visiem ministriem ir nākama gada budžeta pieņemšana, tas nebūs viegls process. Tas būs pamatdarbs līdz gada beigām, lai skaidri varētu pateikt to, kādi cipari būs ieņēmumu un izdevumu sadaļā uz nākamo gadu, un pēc tam sāksies reālie darbi ministrijā. Runājot par ministriju apvienošanu, viens no pirmajiem darbiem būs iedzīvināt vienas pieturas aģentūras principu, lai pēc iespējas vieglāk iedzīvotājiem būtu saņemt tos pakalpojumus, kas viņiem ir nepieciešami. Par pašvaldībām — ne mazāk būtiski ir panākt to, lai visās jomās tiktu ievērots policentriskās attīstības princips, lai attīstība notiek ne tikai Rīgā, bet līdzvērtīgi visā Latvijā, un reģionu attīstība izlīdzinās.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA