Dzīvokļa jautājums

Šoreiz saruna ar Krāslavu novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, lai gan tēma un jautājumi varētu būt aktuāli arī ļaudīm citviet uz šīs grēcīgās Latvijas zemītes.

— Ne pirmo gadu privatizēto dzīvokļu īpašnieki jūtas apkrāpti, vienu laiku nebija pat santīma atšķirības starp to summu, kuru maksā privatizētā dzīvokļa īpašnieks un neprivatizētā dzīvokļa lietotājs, faktiski domes īpašums pēdējiem tika izīrēts par baltu velti. Gribi negribi ir jāsecina, ka visiem, kuri grib kaut ko īrēt par niecīgu samaksu, ir steigšus jāskrien pie domes deputātiem. Kas zina, varbūt viņi būs tikpat labvēlīgi pret jebkuru un izīrēs savus personīgos īpašumus — mājas, automašīnas, vai vēl ko par nieka santīmu mēnesī. Kāpēc nenovēršat tik klaju netaisnību? Privatizētu dzīvokli katrs pilnībā uztur par savu naudu, izīrētu — pašvaldība. Par nodokļu maksātāju naudu?

— Kad mēs ķērāmies klāt šim jautājumam, runa bija par lielāku summu, bet palikām pie viena santīma, jo tas bija finansiālā sabrukuma gads. Mēs pakāpeniski celsim īres maksu, domāju, ka uz nākamo gadu maksa būs lielāka. Jā, viens santīms par kvadrātmetru nav nopietna summa, bet viss tikai tamdēļ, ka pērnais gads visiem bija finansiāli kritisks. Par īres maksu mums aizrāda arī Valsts kontrole, tālab lēmums būs jāpieņem. Bet iedzīvotāju iebildumi arī būs.

— Atgādināšu, visiem tika piešķirti privatizācijas sertifikāti, visi varēja savus dzīvokļus privatizēt...

— Pilnīgi pareizi.

— Kāpēc ilgus gadus nerisinās jautājums par kāpņu telpu uzkopšanu? Pensionāru sanāksmē uzņēmuma vadība piedāvāja dažus risinājumus, piemēram, maksāt viņiem papildus, un tad kāpņu telpas uzkops, vai arī vispār pārņemt māju savā apsaimniekošanā un, vienkārši runājot, darīt visu, kā pašiem tīk. Atgādināšu, ka Krāslavā dažiem ir rūgta pieredze ar mājas pārņemšanu apsaimniekošanā. Varbūt pieeja bijusi vieglprātīga, bet drīzāk jau pietrūcis zināšanu, jo šīs struktūras var veidot dažādas un ne kura katra ekonomiski attaisnosies. Kāpēc nerīkojat izglītojošus pasākumus iedzīvotājiem? Dagdā, piemēram, savulaik mēģināja noorganizēt braucienu uz Rēzekni, lai cilvēki klātienē iepazītos, kā strādā māju siltināšanas programma. Tiesa, pilnībā sarunāts brauciens izjuka cilvēku neatsaucības dēļ, bet Krāslavā nav bijuši pat mēģinājumi...

— Mums ir pozitīvi piemēri, labas mājas, piemēram, Aronsona ielā 8, kur kāpņu telpas iedzīvotāji uzkopj paši pēc grafika. Protams, daudzdzīvokļu māja ir daudzdzīvokļu māja, grūti visiem vienoties un pildīt šo vienošanos. Ir arī negatīvi piemēri — tuvāk apkures sezonai aktualizējās jautājums par kooperatīva “Florupīte” pieslēgšanu apkurei, kas tika izdarīts pēdējā kārtā, jo tur bija maksāšanas problēma. Cilvēki nezināja, kur viņu nauda paliek. Vai pārskaitīta uzņēmumam, vai — nē? Tagad ir jauns priekšnieks, pirmajā tikšanās reizē man radās iespaids, ka cilvēks ir savā vietā, grib strādāt un panākt labu rezultātu. Centīsimies viņam palīdzēt, ko varam.

Protams, ir nemaksātāji, kuri faktiski dzīvo uz citu rēķina. Šī problēma pastāvēs vienmēr, bet sistēma ir jāsakārto tā, lai citi nav cietēji. Ir arī sūdzības par to, ka dzīvokļos karsti.

— Tajā pašā laikā neviens nav vērsies uzņēmumā ar lūgumu noņemt kādu lieku bateriju radiatoram, kuru varbūt pat paši padomju gados piesavinājās kādā objektā un nelegāli uzmontēja savā dzīvoklī. Neviens, bet netrūkst ņaudētāju, kuri grib samazināt siltuma padevi, turklāt parasti tie nāk no jau tā komfortablajiem vidus dzīvokļiem.

— Tālab mēs prasām, lai katrai mājai ir atbildīgais pārstāvis, caur kuru šos jautājumus risināt. Bet ne tādus cilvēkus, kuri skaļi runā da- žādās sapulcēs un kuriem neuzticas paši mājas iedzīvotāji. Jautājums aktuāls, atbildīgam cilvēkam ir jābūt. Bet mājas apsaimniekošanai patiesi ir divi varianti — nepatīk SIA “Krāslavas nami”, rīkojiet mājas kopsapulci, savāciet vairāk par 51% parakstu un dariet tālāk paši vai uzticiet jebkurai citai firmai.

— Bļāvēji tūlīt sarosīsies, uz karstu galvu paņems māju apsaimniekošanā un izdomās, ka apsaimniekošanas maksu nevajag. Māja jaunāka nekļūst. Zinām, kādas problēmas ir lauku daudzdzīvokļu mājās, kad jāremontē jumts: augšā dzīvojošajiem bēda, apakšā mītošajiem no tā ne silts, ne auksts, jo viņiem taču netek. Iztecēs līdz pagrabam, māja būs beigta, ko tad? Atkal slikta dome? Tas no tās pašas operas, kad vidus dzīvokļu īpašnieki nekādi negrib saprast, ka komfortu viņiem nodrošina gala dzīvokļi, kas ir kā siltināmais materiāls, kura uz gala dzīvokļu sienām nav un diez vai tuvākajos gados būs, ņemot vērā iedzīvotāju izpratni un iespējas.

— Atgriežoties pie māju siltināšanas jautājuma: Krāslavā informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros notiks semināri par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju. Semināru laikā interesenti tiks informēti par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitātes ”Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” nosacījumiem un ieguvumiem.
Iedzīvotāju informētības problēma nav tikai Krāslavā, visā valstī neiet šī programma. Ja tā, labāk atdotu šo naudu pašvaldībām, mēs paši siltināsim savas ēkas, nauda būs apritē. Siltināt daudzdzīvokļu mājas kā pašvaldība mēs nevaram. To var tikai paši mājas iedzīvotāji. Mums ir vesela ministrija, kas strādā pie tā, lai pateiktu iedzīvotājiem, ko un kā darīt. Pašvaldība te neko vairs nevar darīt.

No otras puses — privātmāju īpašniekiem neviens pat procentu neiedod mājas siltināšanai. Daudzdzīvokļu namiem dod pusi naudas, viņi vienalga negrib. Privātmāju īpašniekiem nav tādu iespēju, bet es zinu, ka daudzi Krāslavā pieteiktos uz šiem 50%, pat uz mazāku atbalstu pieteiktos. Jautājums, kas varētu būt interesants psihologiem — ja es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, tad dome pat to atbild? Ja turu kaķīti, tad obligāti jānoliek durvju ailā akmens, lai tās nevar aizvērties un kaķītis bez saimnieka palīdzības var izskriet laukā un ieskriet iekšā. Tad brīnāmies par lielajiem apkures rēķiniem. Privātmājā cilvēks par to daudz nopietnāk domā.

Protams, siltinātas mājas dzīvokļa vērtība celsies 2-3 reizes. Bet mums ir mājas, kur cilvēki ir maksāt spējīgi un tie paši neko nedara. Attieksmi raksturo viens izteikums — cik man te vēl palicis dzīvot un tamlīdzīgi.

— Šodien katra daudzdzīvokļu nama liela problēma ir autostāvvieta, jo mašīnu pie mājām kļūst arvien vairāk.

— Ja izdosies sakārtot zemes un dažus citus jautājumus, tad autostāvvietu izbūvi gribam saistīt ar siltumtrašu nomaiņu iekšpagalmos un gājēju celiņu izbūvi. Pazemes stāvvietas uztaisīt nevaram, bet numurētas, lai neviens cits bez saimnieka atļaujas tajā neiebrauktu, varam. Vienkāršoti shēma varētu būt tāda: tev ir dzīvoklis, ja gribi, piedalies ar līdzfinansējumu un izmanto iespēju iegūt savā lietošanā numurētu autostāvvietu. Ne visur būs iespēja pie pašas mājas, bet ir pietiekami daudz brīvas platības tā saucamajā lidostā pie bijušās katlu mājas, pretī veikalam “Mego” ir pārāk plaša iela, kas braukšanai tik plaša nav vajadzīga, arī tur varētu ierīkot autostāvvietu.

Es saprotu, ka cilvēki neiet uz garāžām, atstāj mašīnas pie mājas, bet neļausim pilnībā nosprostot māju pagalmus un meklēsim risinājumu. Plāns vēl jāsastāda. Autostāvvietu jautājumu sadarbojoties risinās SIA “Labiekārtošana K”, SIA ”Krāslavas nami” un pilsētas arhitekti.

— Kādam šodien automašīnas nav, bet rīt viņš nopērk. Ko tad?

— Šo lietu var paredzēt, bet nevar pieļaut, ka viens mājas iedzīvotājs paņem, piemēram, visas desmit vietas. Katram jādod iespēja, lai gan šodien mums būs grūti visus apzināt. Cilvēks vasarā mīt lauku mājā, bet ziemā pārvācas uz pilsētu, jo negrib gatavot malku, bet paralēli pasaka: “Tā apkure tomēr ir mežonīgi dārga”.

— Ziema tūlīt būs klāt. Gar avotiņu Siena ielā ik dienu iet daudz skolēnu un pieaugušo. Ziemā tur ļoti bīstami, jo ceļš nelīdzens visos virzienos, cilvēki slīd, pakrīt. Attiecīga zīme ir, bet daži autovadītāji jūtas visvareni un aizliegumu tur braukt neievēro. Varbūt var izvietot betona bluķus, lai mašīnas tur netiek garām, varbūt ierīkot video novērošanu, lai policisti redz, kuram soda kvīti uzrakstīt. Uzbūvēs jaunu lielveikalu, pa šo ieliņu brauks vēl vairāk nekauņu.

— Padomāsim, ko var izdarīt.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA