Turpinot iesākto

— Vai bija kādas problēmas, darbu uzsākot?

— Sevišķi daudz problēmu nebija, jo no ilggadīgā vadītāja Donata Goluba pārņēmu pagastu labā stāvoklī. Man vajadzēja turpināt iesākto un saglabāt to, ko viņš paveicis daudzu gadu laikā. Pēc projekta jau bija uzbūvēta jauna ūdens atdzelžošanas stacija, kas ilgus gadus bija liela problēma. Sataisīts labs remonts tautas nama ēkā. Pirmajā darba gadā neko jau-nu pagaidām nebūvējam, vienkārši uzturam visu esošo kārtībā.

— Jūsu pirmais darba gads sakrita ar vietējās skolas slēgšanas laiku — 2009./2010. mācību gads bija pirmais, kad skola Svariņu centrā vairs nepastāvēja.

— Tā ir. Jāsaka liels paldies Goluba kungam, kurš pagastā savlaicīgi nopirka lielu autobusu, ar kuru uzreiz varējām uzsākt skolēnu pārvadāšanu uz Ezerniekiem, tāpēc sevišķi lielu problēmu mums nebija. Pārvadājam ne tikai savus, bet arī Bērziņu pagasta bērnus, jo arī pie viņiem skolu slēdza.

— Līdz ar skolas slēgšanu jūsu tutas nama otrajā stāvā palika tukšas telpas...

— Nācās domāt, kā izmantot. Ar to vairāk nodarbojās tautas nama vadītāja Erna Šļahota. Cilvēks ir savā vietā un prot strādāt, viņai ir labas idejas, kuras veiksmīgi realizē. Tika atvērta novadpētniecības istaba, darbojas audējas, viss notiek.

— Esat starp tiem pagastiem, kuri visveiksmīgāk tiek galā ar graustu, nolaisto ēku un būvju nojaukšanu. Kas konkrēti ir izdarīts līdz šai dienai?

— Šis darbs rit visā novadā. Mēs esam nojaukuši Zamburovas fermu un piecas dzīvojamās mājas: vienu ciemata centrā, pārējās — lauku teritorijā. Nojaukti vairāki šķūņi, kas savu laiku nokalpojuši. Runājām ar īpašniekiem, saviem spēkiem viņi nespēja to padarīt, bet ar simtlatnieku palīdzību sakopjam gan ciemata centru, gan lauku teritoriju.

Esam arī sakopuši ezera krastu Kromanišķos, kur ieguldīts liels darbs. Vasarā cilvēki tagad turp brauc atpūsties un peldēties. Lielu uzmanību pievēršam ceļu uzkopšanai un uzturēšanai. Izzāģējam grāvmalas no krūmiem, un tam ir divi ieguvumi: ceļu malas kļūst tīras, ceļš labāk pārskatāms, vienlaikus sagatavojam malku savām iestādēm — pagasta ēkai un tautas namam. Pērn nebija jāpērk neviens kubikmetrs malkas, esam sākuši malkas sagatavošanu arī šai sezonai. Simtlatnieku programmā nodarbināti 38 bezdarbnieki, strādāt gribētāju, kuri gaida rindā, ir apmēram vēl tikpat daudz.

— Izņemot simtlatnieku programmu, cilvēkiem ir cita darba iespējas?

— Vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību un pārtiek no tā, ko saražo. Algota darba vietu pagastā maz, brīvu vispār nav. Daudzi jaunie cilvēki aizbrauca strādāt uz ārzemēm, lielpilsētām. Palika tie, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar doties projām. Ir tādi, kuri nodarbināti mežā cirsmu izstrādē.

— Liela lauku problēma ir daudzdzīvokļu mājas, jo nav apsaimniekotāja. Kā pie jums?

— Lielākā daļa dzīvokļu privatizēta, pašas mājas praktiski karājas gaisā, un apsaimniekošana, ja notiek, tad par iedzīvotāju kontingenta līdzekļiem. Ja rodas ļoti lielas problēmas, mēģinām palīdzēt. Vēl Goluba kunga laikā tika dabūta atļauja palīdzēt 18 dzīvokļu mājai uzklāt jaunu jumtu. Bet no lieliem ieguldījumiem tas arī viss.

Viena daudzdzīvokļu māja centrā stāv tukša, jo savulaik tika pārdota ar domu, ka tiks nojaukta. Bet tagadējam īpašniekam radušās kaut kādas problēmas, un māja arvien stāv. Izmantojot to, ka ēkā ir dubulti logu rāmji, esam aizvietojuši izsistos logus, lai nams pašā ciemata centrā nebūtu pavisam bēdīgā paskatā. Šo darbu paveica simtlatnieks. Tika aiztaisītas ieejas durvis uz kāpņu telpām, lai pa ēku neviens neložņā. Kas būs tālāk — nezinu. Tāda problemātiska daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā ciematā ir tikai viena, pārējās — apdzīvotas. Ja arī kur ir tukšs dzīvoklis, tas kādam pieder, un viņš to pieskata.

Ar simtlatniekiem saremontējām divus pagasta dzīvokļus, kas agrāk bija bēdīgā stāvoklī, bet tagad ir izīrēti. Vienā dzīvo viena sieviete no Dagdas ar bērnu, otrā — vīrietis, kurš atgriezās no pansionāta.

— Savulaik bija runas par to, ka jāsaved kārtībā arī bērnudārza ēka. Kā šis jautājums tiek risināts?

— Mēs par to visu laiku domājam. Goluba kunga laikā bija plāni par sociālā nama izveidi, bet tagad tas vairs nav aktuāli, jo bērni cenšas izņemt savus vecākus no sociālajām iestādēm, lai pašiem būtu vieglāk iztikt. Bijušā bērnudārza ēka pati par sevi ir labā stāvoklī, šobrīd tā iekonservēta, mēs apspriežam dažādus pielietojuma variantus. Piedāvājam arī uzņēmējiem, varbūt tur varētu izveidot kādu ražotni un radīt dažas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Varbūt paies daži gadi, lai viss normalizētos un būtu interese par ēku.

Bijušajai katlu mājai, kas ir pat sliktākā stāvoklī, esam izdomājuši pielietojumu. Pēc renovācijas tur būs sporta zālē. Projekts ir atbalstīts, tiek gatavots tehniskais projekts, pēc tam atliks vien izsludināt konkursu un veikt būvdarbus. Ēka bija visu pamesta un ilgu laiku aizmirsta. Lai tajā varētu ienākt un visu apskatīt, lielu darbu paveica simtlatnieki, kuri izvāca no turienes visus lielos gružus. Viss, kas darās pagastā, darās ar simtlatnieku palīdzību. Sporta zāle būs pieejama visiem pagasta iedzīvotājiem. Agrāk šeit nebija iespēju sportot iekštelpās, sevišķi aktuāla šī problēma bija ziemā. Bija laukumi tikai vasaras sporta veidiem: volejbolam, basketbolam un futbolam. Jaunatne pagastā tomēr vēl ir. Galvenā ideja bija tāda, lai iespējami mazāk jauniešu savu brīvo laiku pavadītu bezmērķīgi auto pieturās vai citur. Labāk lai nāk uz sporta zāli un sporto.

— Ziema nav aiz kalniem, kā būs ar sniega novākšanu?

— Pagājušajā ziemā bija problēma, jo sniega tīrīšanai ar lāpstu mums bija tikai viens traktors, otrs nebija tehniskajā kārtībā. Šovasar saremontējām T-150K un esam gatavi sagaidīt ziemu. Mēs paši attīrām savus ceļus no sniega, arī planējam un remontējam — tā sanāk lētāk. Kopumā pagastam ir četri traktori: T-150K, MTZ-80, JuMZ-6 iekrāvējs un T-25, kas lieti noder dažādos sīkajos darbos. Divi cilvēki pieņemti darbā kā ceļa strādnieki un visu dara paši.

— Pagastā dzīvo veci un nespējīgi cilvēki. Kā viņiem palīdzat?

— Ir uzskaite, ir grafiks, divas reizes nedēļā pensionāru apmeklē mūsu norīkots cilvēks no simtlatniekiem un izdara visu nepieciešamo: atnes maizi, me- dikamentus, sakārto māju utt. Sociālais darbinieks šo darbu koriģē un seko tam, kas ir jāpadara, kam ir jāpalīdz. Pensionārs neko nemaksā par pašu darbu, tikai par produktiem, zālēm un citām lietām, kuras jāpērk. Vasaras laikā tiek izpļauts privātmājas pagalms, varam veikt arī nelielu remontu, bet par pensionāra līdzekļiem. Protams, šajā darbā nozīmējam ne kuru katru, bet apzinīgu cilvēku un to, kurš pats to vēlas. Jo cits varbūt aizies, pasēdēs kopā ar pensionāru, padzers kafiju un atgriezīsies, neko nepadarījis. Tas mums neder.

Sociālajās iestādēs mūsu pagasta iedzīvotāju nav, bet četri pagasta bērni dzīvo audžuģimenēs, kuras nav mūsu pagastā.

— Vai pagastā strādā feldšerpunkts, kur iedzīvotājiem būtu pieejama vismaz minimāla medicīniskā aprūpe?

— Ir feldšerpunkts, tā uzturēšana ir uz pagasta pleciem. Reizi mēnesī atbrauc ģimenes ārsts un pediatrs. Uz vietas ir feldšere. Pagaidām problēmas nav bijušas, cenšamies nodrošināt arī visu, kas nepieciešams feldšeres darbam.

— Jūsu pagastā iedzīvotāji saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu?

— Jā, mēs maksājam GMI pabalstu, un tā ir liela problēma, jo līdzekļu pietrūkt. Pagaidām nauda ir, bet līdz gada beigām mums vajadzīgi papildus 3,5 tūkstoši latu, kas nesen tika iedalīti. Saņēmēju skaits mainās, aptuveni varētu būt līdz 10 cilvēkiem mēnesī. Pirmām kārtām cenšamies palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, bet šo pabalstu neatsakām nevienam, kam tas pienākas un ir nepieciešams. Cita lieta, ka dažs nevar savākt visus dokumentus. Lielas summas maksājam par bērnu ēdināšanu skolā — brīvpusdienas var saņemt, ja ģimenei ir piešķirts maznodrošinātās statuss. Bet tā ir garantija, ka vismaz skolā bērns būs paēdis.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA