Idejas absolūtā likumsakarība

Tautas nama zālē bija vietas tikai četriem tenisa galdiem, bet pieteicās 18 dalībnieki no Andzeļiem, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils, tostarp — trīs sieviešu dzimuma pārstāves. Diemžēl daugavpilietes nokavēja sacensību sākumu, tālab tika nolemts sarīkot sacensības atsevišķi sieviešu konkurencē. Šī pretimnākšana noteikti attaisnojās no viesmīlības viedokļa, bet ļoti palielināja slodzi vienīgajai jaunietei, kura spēlēja vīriešu konkurencē, un tieši lielais nogurums, iespējams, liedza Ivetai Beinarovičai nokļūt uz goda pjedestāla.

Runā, ka Andzeļos daudz vieglāk atrast kādu, kurš spēlē tenisu, nekā tādu, kurš nekad dzīvē nav turējis rokā tenisa raketi. Visos laikos šai pusē tenisa mīļotājiem lielākā problēma bijusi pietiekami plašas telpas un arī paši tenisa galdi, kas nav lēts prieks. Kopš bērnības atceros, kā puikas mājās improvizēja: sabīdīja divus vienāda augstuma galdus kopā, tīkliņa vietā salika grāmatas pusatvērtā veidā un spēlēja. Ja tā nevarēja, izlīdzējās ar vienu galdu un grāmatām. Padomju gados liela problēma bija arī tenisa bumbiņas, kuras saudzēja ne mazāk kā pašu raketi. Tālab ideja rīkot galda tenisa sacensības Andzeļos ir absolūta likumsakarība. Tiesa, pirmajās galda tenisa sacensībās, esot novada sastāvā, andzeļieši, neskatoties uz viskuplāko dalībnieku skaitu, izrādīja pārsteidzošu viesmīlību — visas medaļas, izņemot vienu, aizceļoja pie viesiem. Bet sacensības bija ļoti sīkstas, īstas skaidrības par vietu sadalījumu nebija līdz pat pēdējo spēļu iznākumam.

Visticamāk jau nākamajās sacensībās viesi dabūs trūkties, jo ierindā atgriežas arī šī sporta veida veterāni. Turklāt viens otrs spēcīgs tenisists dažādu objektīvu apstākļu dēļ šoreiz nespēlēja. Andzeļos divas reizes uz tā paša grābekļa nekāpj — atšķirībā no sporta spēlēm šīm sacensībām jau bija īss nolikums, kas tika precīzi pildīts. Sacensības notika divās grupās pa piecām spēlēm, labākie četri no katras grupas spēlēja finālgrupā. Apakšgrupas spēles nebija jāpārspēlē.

Turnīra vecākais dalībnieks bija Valērijs Taranda: “Galda tenisu esmu spēlējis gandrīz visu savu mūžu, sākot ar skolas vecumu, turpināju pēc armijas. Mans pirmais treneris bija fizkultūras skolotājs Igors Kozlovs. Divatā ar brāli Vili izcīnījām pirmās vietas rajonā. Pēc tam manā sportiskajā karjerā bija gadus 12 ilgs pārtraukums, tikai nesen atsāku spēlēt, tālab šodien man ir diezgan smagi cīnīties pret gados jaunākiem. Pirms četriem gadiem rajona sacensībās izcīnīju 6. vietu, pirms trim gadiem — 4. vietu. Pērn rajona sacensību nebija. Šogad man ir trešās sacensības pēc ilgā pārtraukuma. Es daudz gadu sportoju, nevaru bez tā iztikt. Galda teniss uzlabo reakciju, izturību, tāpēc tik ātri nenovecoju. Andzeļos beidzot ir izremontēts tautas nams, ceru, tenisistus laidīs šeit trenēties, un pēc regulārām spēlēm, domāju, andzeļiešiem atkal būs lieli panākumi šajā sporta veidā. Talanti mums ir, arī starp daiļā dzimuma pārstāvēm!”

Andzeļiete Iveta Beinaroviča: “Šobrīd esmu Daugavpils Centra ģimnāzijas 12. klases skolniece. Galda tenisu aktīvi spēlēju kopš 3.-4. klases, kad Andzeļu pamatskolā bija attiecīga sporta sekcija, kurā es pieteicos, un tā lieta aizgāja no rokas. Tā paliku, turpināju spēlēt arī desmitajā klasē Daugavpilī, pēc tam mūsu trenera štata vienību samazināja un ar to viss beidzās. Esmu no sportiskas ģimenes, galda tenisu spēlē tētis Leonīds, māsa Anita spēlē. Šis nav dārgs sporta veids, vajag vienīgi savu raketi. Manējā maksā 25 latus, bet ir arī dārgākas. Vēl man ir pašai sava laimīgā tenisa bumbiņa, bet parasti sacensībās bumbiņas nodrošina organizatori.

Lielākie panākumi: trīs reizes izcīnīta 1. vieta Krāslavas rajona sacensībās sieviešu konkurencē, vienreiz — 2. vieta. Mans tenisa skolotājs bija Valērijs Taranda, pamatskolas laikā ļoti labs treneris bija Vladislavs Bartušs. Tagad es reti spēlēju, jo nav kur. Ja uzzinu par sacensībām, cenšos aizbraukt un uzspēlēt.”

Ivetai sacensībās bija lielākais līdzjutēju pulciņš, tomēr līdz panākumiem vīriešu konkurencē pietrūka nedaudz — Iveta palika piektā. Taču viņa vienīgā izcīnīja andzeliešiem medaļu sieviešu konkurencē. Viņas pretinieces bija ļoti spēcīgas, daži galda tenisa lietpratēji nožēloja, ka pašiem neizdevās pacīkstēties ar daugavpilietēm Olgu Gurtjuti un viņas mammu Veru Gurtjuti, kura šim sporta veidam ir atdevusi trīs desmitgades.

Kamēr Vera spēlēja ar Ivetu, Olga pastāstīja, ka pati spēlē tenisu pāris gadus, bet jau ir izcīnījusi 1. vietu vienās sacensībās Daugavpilī: “Mūsu pilsētā sacensības ir kādas četras reizes gadā. Ar mammu cenšamies piedalīties visās, arī ārpus pilsētas. Par šīm uzzinājām no laikraksta un nolēmām atbraukt. Mamma ir ļoti stipra sportiste, domāju, viņa šodien noteikti uzvarēs. Esam sportiska ģimene. Man bija izvēle starp galda tenisu un svarcelšanu, jo tētis Igors Očkurovs ir svarcēlājs. Nolēmu — labāk galda teniss. Tā ir aizraujoša spēle, man ļoti patīk.”

Sieviešu konkurencē 1. vietu izcīnīja Vera Gurtjute, 2. vietā — Iveta Beinaroviča, 3. vietā — Olga Gurtjute.
Vīriešu konkurencē 1. vietu izcīnīja Sergejs Kritenko, 2. vietā — Ervīns Petrovskis, 3. vietā — Kaspars Koļčs.

Juris ROGA