Svinēs draugu pulkā

Laiks ir nepielūdzams, tā ritējumu ļaudis mēdz salīdzināt ar dažādām dabas parādībām, teiksim ar to, kā sausas smiltis iztek caur pirkstiem: ātri un līdz pēdējam graudiņam, jo ciešāk centies paturēt plaukstā, jo ātrāk tās iztek...

Studijas “Večerinka” pirmās un vienīgās vadītājas Ernas Šļahotas spilgtā atmiņā ir novembra nogales diena, kad kopā sanāca tagad jau slavenā kolektīva pirmās sešas dalībnieces: Ludmila Paskačima, Rita Ruža, Antoņina Maļinovska, Kristīne Skreba, Inna Ivanova un pati Erna Šļahota. Pirmais skatuves priekšnesums sava ciemata un pagasta laužu priekšā bija pirms desmit gadiem naktī no 31. decembra uz 1. janvāri. Toreiz kolektīvam pat nebija nosaukuma...

Negaidīts, varbūt arī gaidīts notikums piešķīra pavisam citu jēgu visa kolektīva dzīvei. Šis notikums bija Annas dienas Dagdā, uz kurām kolektīvu uzaicināja 2002. gadā. Tieši tad dzima doma par nosaukumu, apstājās pie skaistā “Večerinka”. Nosaukuma autore ir Inna Žilinska.

Desmit gadu laikā estrādes studija “Večerinka” savās rindās uzņēmusi kopumā 19 cilvēkus, šobrīd kolektīva sastāvs ir šāds: Erna Šļahota, Ivans Jančenko, Oksana Jančenko, Ludmila Paskačima, Rita Ruža, Olga Ruža un Tamāra Kornilova.
E. Šļahota: “Estrādes studija ”Večerinka” — tās nav tikai dejas, tie ir arī jautri klipi un īsludziņas. Šobrīd gatavojam jaunu, apmēram stundu garu programmu, ar kuru uzstāsimies SIA “Brīvība” ballē. Kolektīvs koncertē ne tikai savās mājās vai bijušā Krāslavas rajona administratīvās teritorijas robežās, bet arī ārpus tām. Mums ir ļoti labas attiecības ar Jēkabpils krievu biedrības ”Rodņik” vadītāju Natāliju Čehovu. Zīmīga sakritība: 6. novembrī esam uzaicināti uz biedrības “Rodņik” 10 gadu jubilejas svinībām Jēkabpilī, kur mums būs jubilejas — 120 koncerts. Interesanti, ka savā tautas namā “Večerinkai” bijuši tikai 44 koncerti no 120. Visi pārējie — izbraukumā. Katrā ziņā tā ir interesanta statistika.”

Vēl pirms jubilejas “Večerinka” saņēmusi pāris dāvanas: augusta beigās kolektīvs brauca ekskursijā uz Preiļiem, kur apmeklēja Leļļu muzeju un un Mihailovgradu — miniatūru pilsētu ar karaļa pili centrā, kur bija iespēja pārģērbties galma tērpos. Pie viena brauciena kolektīvs apmeklēja arī Karaļa kalnu un Čertoka ezeru. Transportu iedalīja un ceļa izdevumus sedza Svariņu pagasta pārvalde, savukārt ieejas biļetes nopirka kolektīva vadītāja Erna, kura tādējādi vēlējās pateikties amatierkolektīva dalībniekiem.

Juris ROGA