Maisam gals vaļā...

Novadpētniecības istabas atklāšanas pasākums noritēja, klātesot lielam cilvēku pulkam, kas piepildīja vairāk kā divas trešdaļas otrā stāva gaiteņa un kuriem nācās gaidīt rindā, lai apskatītu istabas eksponātus.

Ieceres autore un galvenā virzītāja ir novadpētniecības pulciņa “Ūpis” vadītāja Leonora Brence, kura klātesošajiem pastāstīja, ar ko viss sākās. Pamatā bijusi doma dot iespēju skolēniem apskatīt tos priekšmetus, par kuriem viņi lasa literatūras stundā — maizes abru, lizi, spriguli un citus. Lielākā problēma bija telpa. Kad skolā viena tāda atbrīvojās, iecere nekavējoties tika īstenota. Novadpēt- niecības pulciņa vadītāja uzskatīja, ka ir jāpasteidzas, jo viens pēc otra mūžībā aiziet pagasta vecie cilvēki.

L. Brence: “Sapratu, ka tikai ar novadpētniecības pulciņa “Ūpis” palīdzību realizēt šo lielo ieceri nespēšu, jo daudzi bērni pēc stundām steidzas uz autobusu. Tālab šī gada 6. aprīlī izsludināju skolā pasākumu “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī!”, kurā aktīvi iesaistījās tagadējā 8. klase. Skolēni sanesa daudz senu priekšmetu gan no pašu mājām, gan tos, kurus saņēma kā ziedojumus, ciemojoties pie citiem pagasta ļaudīm. Ar to maisam gals bija vaļā, ciemata ļaudis paši sāka piedāvāt savā īpašumā esošus priekšmetus. Mums te ir šūpulis, dzirnavas, gludeklis, patafons, petrolejas lampa un daudz kas cits. Tādā veidā gados veco ļaužu sirdīs iestājies miers, jo tas priekšmets, kurš viņiem kalpojis ilgus gadus un bez kura savulaik nevarēja iztikt, atkal tiek celts godā.

Paldies visiem, gan tiem, kuri atnesa mums vienu mantu, gan tiem, kuri dāvināja daudzus priekšmetus. Visu labdaru vārdi un uzvārdi ir piefiksēti un glīti ierāmēti novadpētniecības istabā pie sienas.”

Pirms lentītes griešanas L. Brence visiem dāvinātājiem un saviem palīgiem pasniedza pateicības rakstus. Novadpētniecības pulciņā “Ūpis” ir 21 skolēns, viņi arī bija lielākie palīgi: notīrīja un nomazgāja katru eksponātu, izgludināja drēbi un darīja citus darbiņus. Pateicības saņēma visi čaklākie palīgi. Senlietām nepieciešama laba aura. Lai tādu izveidotu, skolēni Sandra un Lauris klātesošajiem izdalīja no papīra veidotas ozollapas, uz kurām uzrakstītas tautas gud-rības sakāmvārdu veidā. Katram, kurš saņēma ozollapu, bija skaļi jānolasa sakāmvārds, lai veidojas labā aura, pēc tam lapiņu iekarināja novadpētniecības istabā šim mērķim paredzētā kociņā.

Tikai pēc tam, kad klātesošo lielais koris sirsnīgi nodziedāja šim pasākumam kā radītu tautas dziesmu “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa!”, L. Brence pārgrieza tradicionālo lentīti. Ar to mirkli novadpētniecības istabas “Asūnes pagasts” durvis bija vaļā.
Eksponāti nelielajā telpā ir izvietoti tematiski: ieejot pa labi, ir saimniecības lietas, tālāk istabas iekārtojuma lietas, kultūra, izglītība un skola. Eksponāti izvietoti uz galdiem, kuru izgatavošanā izmantoti nesen nojauktās skolas internāta ēkas grīdas dēļi. Jaatzīmē, ka katra lietiņa ir desmitreiz izauklēta un neskaitāmas reizes pārvietota, lai visiem būtu labi apskatāma. Istabas centrā novietots galds un viesu grāmata, kurā var ierakstīt pateicības vārdus, savus priekšlikumus. Novadpētniecības istabas saimnieki labprāt uzklausīs padomus, viņiem gribas zināt apmeklētāju pārdomas, jo priekšā vēl viens liels darbs — pie katra eksponāta jāpiestiprina pareizs latgalisks nosaukums, kas ir tik labskanīgs!

Juris ROGA