Skolēnu brīvdienās Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas” audzēkņi un personāls pārbrauc uz Krāslavas pamatskolas internāta korpusa telpām, kurās ir veikts remonts, pārbaudīta apkure un sakārtoti citi jautājumi, kas būtiski bērnu uzņemšanai un dzīvošanai jaunajā vietā. Līdz ar to ir noslēdzies nozīmīgs cēliens daudzu cilvēku dzīvē.
1997. gada 13. maijā laikraksts “Ezerzeme” atspoguļoja centra “Mūsmājas” atklāšanu ar šādiem ievadvārdiem “Kopš Atmodas laika nozīmīgāko notikumu dienām, kad cilvēku galīgajam pacēlumam nebija robežu, krāslaviešus reti kad var redzēt vienkopus tik lielā skaitā, kā svētdien, 11. maijā, pie bijušās “Krāslavas lauktehnikas” administratīvās ēkas. Mātes dienā, laikā, kad saules stari mīlīgi glāstīja nama jaunos iemītniekus, tika atklāts bērnu sociālās rehabilitācijas centrs.
Svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi, Latvijas bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš, rajona vadība, pašvaldību priekšsēdētāji, daudzi jo daudzi sponsori, nama saimnieki, tradicionālo konfesiju pārstāvji un cilvēku jūra.”
Tie bija patiesi svētki bērniem un pieaugušajiem, centrs attīstījās, piedalījās projektos, deva ceļamaizi lielajā dzīvē daudziem bērniem. Pēdējo gadu valsts kopīgās likstas negāja secen arī šai iestādei, un pašvaldībai nācās pieņemt smagu lēmumu par optimizāciju. Laikam vissāpīgāk šis balsojums nāca novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam, kurš savulaik devis milzīgu personisko ieguldījumu “Mūsmāju” izveidē, ne velti viņu dēvē par iestādes krusttēvu.
“Man šis lēmums ir daudz sāpīgāks nekā jebkuram citam,” apliecina G. Upenieks, atbildot uz jautājumu, kālab bija nepieciešami tik kardināli pārkārtojumi? “Pats biju tajā visā iekšā, atceros, kā atvedām bērnus no Aleksandrovas skolas, kā sagaidījām, redzēju mirdzumu viņu acīs. Ir ļoti sāpīgi, bet diemžēl mēs nevaram ticēt valdības solījumiem, ka viss būs labi, un skatīties procentus, ka eksports palielinās. Es zinu, ka budžets būs vēl saspringtāks. Man gribētos, lai šī būtu vienīgā optimizācija, bet zinu, ka turpmākajos gados tā noteikti nebūs vienīgā. Ja mums novadā uz šodienu ir tikai 70 piedzimuši un 260 nomiruši iedzīvotāji, tad turpmākajos gados ļoti viegli saredzama optimizācijas nepieciešamība novada skolām.
Protams, problēmas ar “Mūsmāju” uzturēšanu pirmām kārtām radās tālab, ka blakus esošie novadi izņēma savus bērnus. Ja bērnu skaits būtu lielāks, uzturēšana būtu lētāka. Diemžēl sanācis tā, ka katrs novads grib ar kaut ko izcelties. Mēs, savukārt, izņēmām no pansionātiem vecos ļaudis. Sanāca it kā atbildes gājiens, bet viņi palielināja cenu, par to summu mēs paši varam uzturēt savus pensionārus.
Pārceļot “Mūsmājas” uz pamatskolas telpām, tiek saglabāts iestādes juridiskais statuss un nosaukums, jo šis jautājums ir cieši saistīts ar sadarbības partneriem un projektiem, kuros ierakstīts “Mūsmāju” vārds. Skola mums jāapkurina šā vai tā, rezultātā ieekonomēsies līdzekļi, kas tērēti iepriekšējās mītnes apkurei. Ceru, ka apkures problēmas izdevies atrisināt, bet fakts tāds, ka pamatskolas ēkai ļoti nepieciešama siltināšana — vējš to vienkārši izpūš.
Nākamais jautājums ir bērnu ēdināšana. Pamatskolā esam atteikušies no firmas pakalpojumiem, ar septembri pārņēmām ēdināšanu savā ziņā — virtuvē strādā “Mūsmāju” pavāres, turklāt vienu cilvēku pieņēmām klāt esošajam kolektīvam. Optimizācijas rezultātā nevienu darbinieku neizmetām uz ielas, visiem tika piedāvāts darbs. Vislielākās bažas par savu likteni arī bija ēdnīcas personālam, bet šis jautājums veiksmīgi atrisināts, apvienojot ēdnīcas un atsakoties no firmas pakalpojumiem. Turklāt pusdienas skolā tagad ir lētākas — 80 santīmu. Par ēdināšanas kvalitāti iebildumu nav. Nākotnē pa-stiprināsim darbu ar saviem zemniekiem, lai maksimāli izmantotu viņu saražoto produkciju, un papētīsim arī nodokļu jautājumu — varbūt varēs nodrošināt vēl lētākas pusdienas.
Kad lēmām par optimizāciju, deputātu nostāja bija tāda, ka nedrīkstam bērnus ievest nepiemērotās telpās. Tāpēc skolā tika veikts kosmētiskais remonts. Šie izdevumi būtu jebkurā gadījumā, jo arī bijušās Lauktehnikas ēkai, kur atradās “Mūsmājas”, jau ir nepieciešams remonts. Līdz ar to sadzīves apstākļi bērniem patiesībā uzlabojās. Es neteiktu, ka pamatskolas ēkā būs šaurāk. Šodien mums ir 22 bērni, rīt viņu varētu palikt 15 vai 10. Tā ir problēma, ka šīs skaits ir mainīgs un nevar zināt, cik telpu vajadzēs. Bet mums ir rezerve, jo arī bērnu bibliotēka atbrīvojusi savas telpas. Vieta kā tāda nav pats būtiskākais, ja abām iestādēm izveidosies laba sadarbība, tad skola arī spēs palīdzēt šiem bērniem. Protams, būs dažas atšķirīgas nianses, piemēram, pamatskolas saimniecības daļas vadītājs būs noteicošais arī pār “Mūsmājām”, jo viņam pēc darba pienākumiem ir nepieciešamas visas atslēgas.
Uz bijušajām “Mūsmājas” telpām Rēzeknes ielā pārbrauks Rīgas valsts tehnikuma filiāle.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
