Krīzes vētras un administratīvā reforma nepagāja secen valsts tehniskās uzraudzības dienestam, kas tagad atrodas uz izdzīvošanas robežas. Bija protesti, tika vākti paraksti, taču rezultātā uzvarēja veselais saprāts un no sabrukuma epidēmijas izdevās izvairīties. Kurš gan uzdrošināsies apstrīdēt mašīnu un traktoru parka tehnisko apskašu, kā arī stingras uzskaites svarīgumu? Par to šodien mūsu saruna ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vecāko inspektoru Zigmundu Blaževiču un inspektoru Jevģēniju Vaivodu.
“Administratīvi teritoriālā reforma kardināli izmainīja pierastās ģeogrāfiskās robežas, bet kā šis apstāklis ietekmēja tehniskās uzraudzības aģentūras darbu jaunajos apstākļos,” mans pirmais jautājums sarunbiedriem.
Z. B.: “Īpašas izmaiņas nav notikušas, praksē bijušajos rajonu centros saglabājušās visas tehniskās uzraudzības aģentūras pārstāvniecības, un mūsu dienests turpina darbu agrākajās teritoriālajās robežās. Te būtu svarīgi precizēt: ģeogrāfiskās robežas neatņem mūsu klientiem iespējas lemt jautājumus par tehnikas pavasara skatēm, traktortehnikas reģistrāciju, tiesību saņemšanu un nomaiņu tuvākajā, ērtākajā aģentūrā.”
“Kādi ir 2010. gada pavasara tehniskās apskates rezultāti?”
J. V.: “Šis svarīgais ikgadējais pasākums noritēja iepriekšējo gadu līmenī. No vienas puses rādītājs: 49% pārbaudītās tehnikas skatēs liek būt piesardzīgiem. No otras puses — kopējais rezultāts valstī ir krietni zemāks: 33%. Šī satraucošā statistika reāli ataino mašīnu un traktoru parka stāvokli Latvijā. Vairākums traktoru un pašgājēju mehānismu, kas tika privatizēti pēc sovhozu un kolhozu sistēmas sabrukuma, kļuva pilnīgi nederīgi un sen netiek ekspluatēti. Tehnika, kas gandrīz nokalpojusi savu mūžu un netiek sūtīta uz obligāto tehnisko apskati, reāli apdraud gan mehanizatoru, gan ceļu satiksmes dalībnieku drošību. Nelaimi taču ir vieglāk nepieļaut... Nedisciplinēti īpašnieki, kuri gadiem ilgi nenoņem no uzskaites tehniku, kas nokalpojusi savu mūžu, pielūžņo savas teritorijas, piesārņo ne tikai ainavu, bet arī... datu bāzi, kas izraisa statistikas sagrozījumus.”
Z. B.: “Šajā sakarā svarīgi ir ievērot to apstākli, ka krīzes apstākļos valdības līmenī nav izslēgta nodokļa ieviešana traktortehnikai. Nav grūti iedomāties, ka nevīžīgi īpašnieki, kuri nenoņem no uzskaites tehniku, cietīs neattaisnotus finanšu zaudējumus. Mūsu padoms fermeriem, zemnieku saimniecību un palīgsaimniecību īpašniekiem: nevilcinieties un atbrīvojieties no metāllūžņiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka traktortehnikas noņemšana no uzskaites norakstīšanai ir bezmaksas procedūra. Runa taču ir par simtiem kāpurķēžu traktoru, T-150K, graudu kombainu, iekrāvēju, traktora piekabju vienību.”
J. V.: “Apkopojot tehnisko apskašu rezultātus, var norādīt, ka atbildīgajam pavasara eksāmenam labi sagatavojās traktortehnikas īpašnieki Indrā, Grāveros, Andrupenē, Robežniekos, Bērziņos, ko nevar sacīt par Kalniešiem un Ūdrīšiem.”
“Vai jaunas tehnikas iegāde mūsu zemniekiem ir pa kabatai?”
Z. B.: “Spriediet paši. 2009. gadā reģistrēti septiņi jauni traktori: trīs markas “Belarus”, divi — “CLAAS”, pa vienam “CASE” un “JCB”. 2010. gads nav beidzies, bet jau esam noformējuši uzskaitē 9 traktorus: četrus “CLAAS”, trīs “John Deere”, divus “JCB”. Atteikšanās no Baltkrievijas ražojuma tehnikas izskaidrojama ar rūpnīcas produkcijas kvalitātes pazemināšanos, lai gan tā maksā vairākas reizes lētāk nekā rietumu analogi. Pārliecinājušies savā rūgtajā praksē par patiesību, ka skopais maksā divreiz, mūsu fermeri dod priekšroku pasaulslavenajām firmām. Un viņus neaptur ļoti augstas cenas. Tas, kurš grib, tas strādā, griezdamies kā vāvere ritenī, un ar pārliecību kaldina nākotnes plānus. Bez drošas tehnikas cerēt uz augstu rentabilitāti zemkopībā nemaz nav iespējams, tāpēc zemnieki neskopojas. Neslēpšu, ka patīkami ir strādāt ar jauna tipa fermeriem, zemnieku saimniecību “Vaicuļevas”, “Raudovišķi”, “Tingala”, “Bronki”, “Ezeriņi” īpašniekiem, kuri cenšas iegādāties pasaulē labāko traktortehniku, tajā skaitā arī ar satelīta navigāciju. Starp citu, tā ievērojami pārspēj Minskas traktorus ekonomiskuma un ražīguma ziņā.
“Ko parādīja traktortehnikas pirmās pārbaudes par izplūdes gāzu kvalitāti?”
J. V.: “Līdz šai dienai pārvietojamā laboratorija pabija sešās fermeru un zemnieku saimniecībās. Likts pamats datu elektroniskās bāzes radīšanai, lai pārbaudītu traktortehnikas ietekmi uz atmosfēru Baltijas reģiona valstīs. Nelielas bažas par rezultāti kvalitāti izrādījās veltīgas. No 50 jaunās un vecās tehnikas vienībām visas izturēja stingro kontroli. Tikai vienam pēdējo gadu izlaiduma traktoram “Belarus”, lai cik tas būtu dīvaini, rādītāji bija uz robežas, kas atbilst normai. Turpmāk nepieciešama saprotoša attieksme pret šīm prasībām, kas pieņemtas Eiropas Savienībā.”
“Kāds ir mehanizatoru kadru sagatavošanas stāvoklis jūsu sistēmā?”
Z. B.: “Tāpat kā agrāk, ir iespēja nokārtot eksāmenu A un D kategorijas iegūšanai, ko arī izmanto zemnieku bērni. Nesenā pagātnē bija gadi, kad traktortehnikas vadīšanas apliecības saņēma ap pussimta gribētāju.
Nobeigumā gribu novēlēt visiem mūsu klientiem lielu gribasspēku un panākumus jūsu grūtajā darbā — bez avārijām!”
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
