Visas problēmas no nezināšanas

— Vai iedzīvotājiem patiesi ir pamats uztraukties, ka vienā pagastā varētu būt darīts kaut kas vairāk nekā otrā pagastā? Ja tā varētu būt, tad kādi tam ir objektīvi vai subjektīvi iemesli?

— Iespējams, šāds viedoklis radies sakarā ar to, ka šajā brīdī notiek Miera ielas rekonstrukcija Skaistas ciemā. Bet Skaistas pagasts iekļāvās novadā ar gatavu tehnisko projektu uz šo ielu, kas tapa vēl rajona padomes darbības laikā un tālāk startēja ar to Lauku atbalsta dienestā. Turklāt Skaistas pagasta rīcībā bija palikusi apvienošanās nauda, kas projektā ieguldīta kā līdzfinansējums. Ir cerība, ka līdz salam iela tiks pabeigta, vēl jāsataisa gājēju celiņi. Jau darbojas jaunais šīs ielas apgaismojums. Plānojam sarīkot nelielu atklāšanas pasākumu, jo projekts tomēr liels un nozīmīgs.

Kalniešu pagastā nekā tāda nebija, mēs tikai pašlaik gatavojam tehnisko projektu, lai nākamgad varētu vismaz kaut ko rekonstruēt. Kalniešu centrs ir noasfaltēts, bet pašā pagastā grants ceļi jau pārvērtušies par zemes ceļiem, un to rekonstrukcijai vajadzīgi diezgan lieli līdzekļi, lai izraktu grāvjus, uzbērtu granti, ieliktu jaunas caurtekas. Mēs jau šoruden ceram ielikt jaunas caurtekas divās vietā, lai nenotiktu tā, kā pagājušajā pavasarī, kad kūstošā sniega lielais ūdens sabojāja ceļu, jo tam nebija kur notecēt.

— Ceļu remonti ir lieli darbi, ko var salīdzināt, bet ir arī citas lietas, kas varētu radīt bažas, piemēram, skolas, bibliotēkas un tautas nami?

— Abas skolas tiek uzturētas pienācīgi. Kalniešu pamatskolā vasarā ieklāts jauns linolejs, sakārtots sanitārais bloks, veikts telpu kosmētiskais remonts. Skaistas skolā bija kosmētiskais remonts. Līdzekļu no budžeta šoreiz tika ieguldīts vairāk Kalniešu skolā. Skaistas tautas namā tika veikts neliels remontiņš, kabinetā izlīmētas tapetes. Kalniešu pagastā par apvienošanās naudu jau bija viss izremontēts, tur vienkārši ne-bija nepieciešams nekāds remonts. Par bibliotēkām runājot, jāatzīmē, ka Kalniešu pagasta bibliotēka jau ir izgājusi akreditāciju, bet Skaistas pagasta bibliotēka diemžēl vēl nav to paspējusi izdarīt. Tā ka Kalniešos bibliotēka šodien ir augstākā līmenī nekā pie mums. Tiesa, bija aizrādījums, ka bibliotēkā nav bērnu stūrīša. Tā kā abos šajos pagastos bibliotēku telpas ir pēc vienāda projekta, arī Kalniešos atbrīvojām bijušās kinobūdas telpu un tagad tur tiek veikts remonts, lai plašinātu esošās bibliotēkas telpas. Būs līdzīgi, kā tagad Skaistas bibliotēkā: telpas tiks savienotas, izjaucot daļu sienas un izveidojot arku.

— Kāds liktenis sagaida skolas? Kura no divām ir mazāk perspektīva, kur sarežģītāka situācija?

— Abas skolas ir pie laba asfaltēta ceļa, šajā ziņā atšķirību nekādu. Apvienot Kalniešu un Skaistas skolas nevaru, jo katra veic savu mācību programmu — Kalniešos realizē mazākumtautību programmu, Skaistā mācības notiek latviešu valodā. Tā kā apvienot šīs skolas nevaram, pat ja kāds tādas baumas izplata. Bērnu skaits abās skolās ir neliels, taču šajā jautājumā Kalniešos varbūt mazliet labāks stāvoklis. Nākotnē daudz būs atkarīgs no pašiem skolotājiem, no tā, cik aktīvi viņi strādās ar vecākiem, lai bērni neaizmūk uz pilsētas skolām. Asfaltētais ceļš un nelielais attālums diemžēl veicina šādu tendenci: kad lielākie bērni aiziet uz vidusskolu, jaunākos bērnus vecāki palaiž viņiem līdzi. Tā tas diemžēl ir. Bērnu trūkuma dēļ klases apvienotas gan vienā, gan otrā skolā, no budžeta piemaksājam abu skolu pedagogiem, lai dažas galvenās stundas apvienotajās klasēs notiktu atsevišķi.

— Cik droši, ka vismaz šo mācību gadu skolas nostrādās līdz galam? Baumo dažādi.

— No pagasta pārvaldes vadītājas puses ir izdarīts viss, lai abas skolas funkcionētu: malka sagādāta, apgaismojums nodrošināts, ēdnīcas strādā, skolotāji ir, visa cita arī pietiek. Kas būs tālākā nākotnē, nevaru pateikt, jo nav zināms, kāds būs nākamā gada budžets.

— Kā ir ar sīkākām lietām, piemēram, bija pārmetums, ka Kalniešos ir slikta pasākumu apskaņošanas aparatūra?

— Nepiekrītu, Kalniešos šobrīd ir ļoti laba apskaņošanas aparatūra, kas dod iespēju kvalitatīvi vadīt diskotēkas. Skaistas tautas namā diemžēl tādas nav. Vien-kārši Skaistā paši cilvēki ir aktīvāki, ir līnijdeju kolektīvs, ir amatierteātris...

— Abām bibliotēkām nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas grāmatu iegādei, periodisko izdevumu pasūtīšanai?

— Abām bibliotēkām ir iedalīta nauda šim mērķim. Varbūt pašā gada sākumā bija grūtības, bet tagad varu apliecināt, ka Kalniešu bibliotēkā grāmatu iegādāts pat vairāk nekā Skaistā. Tur strādā aktīva bibliotekāre, kura jau pasūtījusi periodiskos izdevumus nākamajam gadam. Skaistā vēl tikai grasās to darīt. Arī nākamajam gadam grāmatām tiks iedalīta nauda, atklāts jautājums — cik daudz.

— Iespējas apmeklēt speciālistus — ir vai nav būtiskas atšķirības?

— Speciālistu ir tikpat daudz vienā, kā otrā pagastā. Gan Kalniešos, gan Skaistā ir sociālais dienests, bāriņtiesa, lauku konsultants, lopu pārraugs, Tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja un citi. Gan viena, gan otra pagasta ļaudis var saņemt šos pakalpojumus tieši savā pagastā.

— Kā ar pašu iedzīvotāju realizētajiem projektiem, kur šis darbs notiek aktīvāk?

— Kalniešos septiņas aktīvas dāmas nupat kā pilnībā realizēja savu projektu, kas tika iesniegts Lauku atbalsta dienestā. Rezultātā labiekārtots laukums aiz tautas nama, sakārtota piekraste. Skaistas atbalsta centra aktīvās dāmas arī rakstīja savu projektu, diemžēl līdz galam to neizdevās novest. Toties caur Nīderlandes projektu Skaistas iedzīvotāji iekārtoja bērnu rotaļu laukumu aiz bijušās pasta ēkas. Otru projektu atbalstīja Latvijas Hipotēku un zemes bankas klientu klubs “Mēs paši”, piešķirot finansējumu māmiņu kluba telpas aprīkojumam: tika sagādātas dažādas bērnu spēles, lai mammas varētu klubā atstāt bērnu uz dažām stundām, un viņam būtu tajā laikā ar ko spēlēties.

— Jūsu tuvākie plāni?

— Tie ir ūdenssaimniecības projekti, Skaistas ciematam vēl pirms apvienošanās novadā bija izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP) un iesniegts Vides ministrijā, lai iegūtu līdzekļus ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai. Kalniešos nekas tāds nebija paveikts, šobrīd izstrādājam TEP, lai līdz decembrim paspētu to iesniegt Vides ministrijā, kamēr vēl šis uzsaukums ir spēkā. Tas nozīmē, ka Skaistā ūdenssaimniecība varētu tikt sakārtota ātrāk, jo darbs šeit ir pavirzījies tālāk uz priekšu, bet arī Kalniešos tas tiks izdarīts. Skaistā šogad uzcelta jauna atdzelžošanas stacija, kas vēl nav oficiāli nodota, bet iedzīvotāji jau saņem tīru ūdeni. Kalniešos tas tika izdarīts agrāk nekā pie mums. Tagad abos ciematos viena problēma — vajag samainīt vecās caurules, kas tiks izdarīts, realizējot ūdenssaimniecības projektus. Tarifi tagad ir domes kompetence, bet pagaidām spēkā tie tarifi, kas savulaik tika apstiprināti pagastu padomēs.

— Kā ar simtlatnieku nodarbinātību?Abu pagastu iedzīvotājiem ir vienlīdzīgas iespējas?

— Rudens sākumā šajā programmā Kalniešos bija nodarbināts nedaudz vairāk par 40 cilvēku, Skaistā — tikai 18, tagad šis skaitlis izlīdzinājies un ir aptuveni 65 bezdarbnieki katrā pagastā. Viņu skaits mainās, daži tagad iet projām, citi jādzen projām. Iespējas strādāt ir, bet ne visi šo iespēju izmanto. Simtlatnieki tiek nodarbināti teritorijas uzkopšanā, slauka ielas, grābj koku lapas kapsētās, ir arī tādi, kuri veic sīkus remontdarbus, ir tādi, kuri palīdz virtuves darbiniekiem, skolotājiem. Ja cilvēkam ir vajadzīgās prasmes, tad labāk viņu likt pie tāda darba, kurā šīs prasmes viņš var uzturēt un pilnveidot.

Skaistas pagastā ir vairāk zemnieku, vairāk cilvēku, kas strādā piemājas saimniecībā. Kalniešos ir māja, zeme, bet pat gados jauns cilvēks labāk saņem GMI pabalstu nekā ņem lāpstu, uzrok zemi un kaut ko izaudzē. Viņš saka: “Man nav izdevīgi!” Mūsu bijusī skolotāja Viktorija Urbanoviča ar lāpstu uzraka savu dārzu un visu vajadzīgo sastādīja. Tāda ir cilvēku attieksme pret darbu. Saprotu, ka tirgus produkciju ar lāpstu nepieaudzēsi, bet sev to var izdarīt. Arī man pašai ir dārzs, kurā izaudzēju sev nepieciešamo.

— Jūs turpināt strādāt Skaistas pamatskolā?

— Jā! Man ir tikai četras ķīmijas stundas nedēļā. Kurš cits brauks uz Skaistu, lai mācītu šīs četras stundas? Turklāt man tas neatņem tik daudz laika, lai nevarētu savietot abus darbus.

— Kālab tad cilvēkiem rodas iespaids, ka vieni ir apdalīti attiecībā pret citiem? Droši vien arī Skaistā kāds domā, ka citur dzīvo labāk.

— Iemeslu varētu būt ļoti daudz: gan smagā ekonomiskā situācija, gan cilvēkiem raksturīgā skaudība, gan citi. Protams, fiziski esmu biežāk Skaistas pagastā, jo šeit dzīvoju, bet darba jautājumos šī atšķirība nav manāma. Nekas netiek iekavēts, sazvanāmies, sūtām faksus, elektroniski pārsūtām vēstules, ja ir steidzama vajadzība, uz Kalniešiem braucu arī citās dienās, ne tikai tad, kad ir pieņemšanas dienas.

Gribu uzsvērt, ka katrā pagastā ir savs budžets, šo naudu var izlietot tikai konkrētā pagasta vajadzību risināšanai, kas tiek stingri ievērots.

Es domāju, ka pārvaldes vadītājiem ar iedzīvotājiem jārunā daudz un bieži, jo visas problēmas rodas no nezināšanas. Cilvēks nezina, viņš izklāsta savu versiju otram, tas to pārstāsta trešajam, nedaudz pagriežot citādāk, nākamais to visu pārstāsta vēl savādāk. Aicinu iedzīvotājus nākt uz pieņemšanu, un es atbildēšu uz visiem jautājumiem. Es pilnīgi apzinos, ka visiem labs nebūsi, bet cilvēki ir jāinformē. Pamazām iepazīstu Kalniešu ļaudis tuvāk, apmeklēju pagastā rīkotos pasākumus, lai varētu neformālā gaisotnē kontaktēties ar vietējiem iedzīvotājiem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA