Uzticies, bet pārbaudi!

Vispirms uzstājās komersanta — SIA “Dagdas komunālā saimniecība” — pārstāvji: valdes loceklis Nikolajs Kartenko, ekonomiste Velta Čivkule, kuri īsi informēja iedzīvotājus par Regulatoram iesniegto tarifa projektu. Pēc tam sanāksmes dalībnieki uzdeva dažādus jautājumus. Visbeidzot tika ieprotokolēti iedzīvotāju priekšlikumi tarifu projektam, kas tālāk tiks nodoti tarifu iz- vērtēšanas komisijai. Pēc sanāksmes iedzīvotājiem vēl pastāvēja iespēja triju dienu laikā iesniegt priekšlikumus Regulatoram rakstiskā veidā. Svarīgi, ka visiem šiem priekšlikumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Kamdēļ jāpaaugstina tarifi?

N. Kartenko atgādināja, ka Dagdas pilsētas dome un SIA “Dagdas komunālā saimniecība” 2009. gadā ir noslēgusi trīspusēju līgumu ar LR Vides ministriju par Kohēzijas fonda finansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” īstenošanu, kas aptver triju upju baseinu 18 pilsētu pašvaldības. Pērn realizēta pirmā kārta: tika veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un izbūvētas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Dagdā. Tā visa rezultātā sadārdzinājās trīs izdevumu posteņi: pir-mais — elektroenerģija, jo jaunās iekārtas visas ir energoietilpīgas; otrais — sakari, jo viss process datorizēts un informā- cija tiek nodota caur mobilo tālruni; trešais — kredīts, jo līgumā šī projekta realizācijai komersantam bija paredzēts ņemt kredītu. Tādējādi projektā ar savu līdzekļu daļu piedalījās gan pašvaldība, gan Kohēzijas fonds, gan uzņēmums. Palielinājās arī dabas resursu nodoklis, pārējie izdevumu posteņi palikuši praktiski nemainīgi.

Jautājumi — atbildes

Kā jau tas bija sagaidāms, iedzīvotāji ar jaunajiem uzņēmuma izstrādātajiem tarifiem ir šokā un jautājumu netrūka (tālāk saīsināts ieskats sanāksmes gaitā):

— Cik liels ir kredīts?

— 110110 eiro uz desmit gadiem.

— Tātad nākamreiz tarifu mainīsiet pēc desmit gadiem?

— Pilnīgi iespējams, ka tarifs mainīsies arī pēc diviem gadiem, un nav obligāti, ka uz augstāko pusi. Lai pazeminātu tarifu, pirmkārt, ir nepieciešams, lai visi lietotāji uzstāda ūdens skaitītājus. Mēs redzam, cik daudz ūdens paceļam no urbuma, bet neredzam, kur īsti tas paliek. Pēc projekta otrās kārtas realizācijas ūdensvadam un kanalizācijai būs iespēja pieslēgties 95% iedzīvotāju. Ja tas tiks izdarīts, tarifs samazināsies.

— Otrās kārtas realizācijai arī būs jāņem kredīts?

— Mums tas nav paredzēts, kredīts paredzēts domei. Arī šīs kārtas realizācijai tiks slēgts trīspusējs līgums.

— Cik iedzīvotāju šobrīd lieto ūdeni un kanalizāciju, kādi ir uzņēmuma ieņēmumi no šī pakalpojuma?

— Kopā mums ir 2013 lietotāji. 2009. gadā uzņēmuma ieņēmumi par ūdensapgādi bija 21000 latu, par kanalizāciju — 25000 latu.

— Cik strādājošo ir uzņēmumā?

— Vasarā — 22, ziemā — 34, tajā skaitā seši administrācijas darbinieki.

— Vai domājat, ka ir reāli pacelt tarifu par 77%?

— Tie ir reāli izdevumi, kas visi pamatoti ar aprēķiniem un līgumiem, kas ir tarifa projektā. Mums ir jāmaksā 11290 latu kredīts gadā, plus bankas procenti. Maksājam kopš šī gada, dzīvojot ar veco tarifu. Tāpēc arī strādājam četras dienas nedēļā, lai samazinātu izdevumus un spētu maksāt. Lietotāju skaits, sevišķi kanalizācijas, ir mazs, tāpēc tarifs veidojas augsts. Tajā pašā laikā liela daļa kanalizācijas ūdeņu nonāk novadgrāvjos, tamdēļ vasarā ir smaka, kuru var sajust ikviens. Atgādināšu, ka šis projekts ir vērsts uz vides sakārtošanu, nevis uz tarifu samazināšanu vai vēl ko citu. Kredīts sadalās tā: 35% uz ūdensapgādi un 65% uz kanalizāciju, līdz ar to tarifs kanalizācijai ir lielāks. Vēlreiz uzsveru, sadārdzinājumu veido elektroenerģija, sakari un kredīts, algas nav pieaugušas.

— Vecdomei un Ozoliņiem ar šo projektu nav nekāda sakara, kāpēc mums arī paaugstinās tarifu? Ūdens atkal nāk rūsains, lai gan iekārtas Dagdas komunālajai saimniecībai tika nodotas pilnīgā kārtībā.

— Atbilstoši licencei esam tiesīgi sniegt pakalpojumu Dagdas pilsētas un Dagdas pagasta administratīvajā teritorijā. Pēc likuma nevar būt dalīts tarifs. Saistība ar projektu tāda, ka šie ciemati tika iekļauti aglomerācijā ar cilvēku ekvivalentu virs 2000, un tāds tas tika parakstīts.

— Ūdens zudumi piegādei aprēķināti 26% apmērā no visiem izdevumiem. Nav pārāk daudz? Saražots ūdens 107577 m3, lietotājam padotais ir 68347 m3. Kāpēc tik liela starpība?

— No saražotā jānošķir tehnoloģiskais patēriņš, paliek lietotājam padotais ūdens. Lai samazinātu zudumus, nepieciešams ierīkot ūdensskaitītājus mājsaimniecībās, kas ir katra lietotāja brīva izvēle, un jālikvidē brīvkrāni visā pilsētā, ko arī paredzēts izdarīt otrajā projekta kārtā. Prakse rāda, ka 20-25% ir visiem komersantiem. Tas tā ir, jo pilnībā bez zudumiem strādāt nav iespējams.

— Kur pazūd ūdens?

— Viens piemērs: cilvēks atsakās ierīkot ūdens skaitītāju, bet vasarā pie viņa mājas novietotas 3-4 laistīšanas iekārtas un ūdeni patērē nepārtraukti visu dienu un nakti. Bet viņš maksā par normu — 90 litriem — un ir ar to apmierināts. Te parādās netaisnība.

Otrs piemērs: brīvkrānus lieto visi, kuri grib. Šīs ierīces ir fiziski un morāli novecojušas, rezerves daļu nav. Cilvēks nospiež rokturi, palieto ūdeni un aiziet, rokturis tā arī paliek nospiests, ūdens turpina tecēt. Šodien likvidēt brīvkrānus nevaram, jo tad vienai daļai iedzīvotāju ūdens vispār nebūs pieejams.

Trešais piemērs: diemžēl ūdenstīkli ir morāli un fiziski novecojuši, pērn bija notikušas 76 avārijas. Mēs rokam un rokam...

— Kāpēc pie tik lieliem zudumiem tarifu projektā rentabilitāte ir 7%.

— To nosaka metodika.

— Zudumi iekļauti tarifā?

— Jā. Jebkuri zudumi tiek iekļauti tarifā, arī elektroenerģijas, gāzes, siltuma utt. To nosaka aprēķinu metodika. Mēs esam ieinteresēti samazināt zudumus, tie arī samazinās. Neliela replika: 20 dienas tarifa projekts nogulēja uz galda, speciāli sagatavojām reģistrācijas lapu, kas tā arī palika tukša. Katrs varēja atnākt un iepazīties ar šiem dokumentiem, Neviens neliedza nākt un jautāt grāmatvedei vai man, no kurienes ņemts tas vai cits skaitlis, mēs visu izskaidrotu, ja kāds šajos ciparos neorientējas. Bet neviens šo iespēju neizmantoja, intereses nebija. Mums ir maz lietotāju, bet kredīts ir liels.

— Kas prasīja ņemt to kredītu?

— Dagdas komunālā saimniecība viena to neizlēma, tas bija trīspusējs līgums.

— Nesen bija konkrēts gadījums: saņēmām milzīgu rēķinu. Kad lūdzu pārbaudīt ūdens skaitītājus mājās, atbilde bija tāda, ka ar to nenodarbojamies. Sanāk, neesat ieinteresēti kontrolēt.

— Pārbaude tika veikta, izrādījās, ka iedzīvotāji negodprātīgi iesniedza skaitītāju rādījumus. Mums nav pienākums veikt šādu pārbaudi, jums ir pienākums godprātīgi iesniegt skaitītāja rādījumus.

— Vai jums ir visi iesniegumi no mājām, ka iedzīvotāji nav ar mieru tik daudz maksāt? Mūsu mājā visi pensionāri, un viņi nesamaksās to naudu.

— Jā, visi iesniegumi reģistrēti, kopijas nodotas Regulatoram. Ja patērētāji nemaksās par pakalpojumu, tad šāds pakalpojums vienkārši pazudīs.

— Vai Liepājas ielas iedzīvotājus aptaujājāt, tur būs kāds, kurš gribēs pieslēgties, kad realizēsiet 2. kārtu?

— Jā. Starp citu, tajā pilsētas vietās, kur nav bijis pieejams ūdensvads un kanalizācija, iedzīvotāji izrāda lielu interesi.

Lietotāji un skaitītāji

Var sacīt, izkristalizējās dažas galvenās problēmas, kuras atrisinot uzņēmuma darbs kļūtu efektīvāks un tarifs varbūt nebūtu jāceļ tik daudz. Vispirms jau neliels pakalpojuma lietotāju skaits un iedzīvotāju kūtrums vai nevēlēšanās izmantot tās pieslēguma iespējas, kuras ir jau tagad. Jāatzīst, ka komersants, pašvaldības deputāti, paši iedzīvotāji, kuri jau lieto ūdensvadu un kanalizāciju, nav aktīvi strādājuši, lai mudinātu citus izmantot ūdens un kanalizācijas pakalpojumu un nav skaidrojuši, kādi ieguvumi tam būtu un kādu ļaunumu nodara dabai un viņiem pašiem neattīrītie notekūdeņi, piemēram, no veļas automāta.

Nākamā rezerve pirmām kārtām ir privātmāju īpašnieki, kuri nevēlas apgrūtināt sevi ar ūdens skaitītājiem acīmredzot tamdēļ, ka patērē krietni vairāk nekā šobrīd maksā pēc normas. Tiesa, ilgi tas tā laikam nebūs, jo komersantam ir doma iesniegt pašvaldībai saistošo noteikumu projektu, lai pielietotu pavisam citu ap- rēķina metodiku tām mājsaimniecībām, kurām nav skaitīju, normu paaugstinot. Jādomā, šāda pieeja stimulētu visus ūdens lietotājus pasteigties un ierīkot skaitītājus, arī dzīvokļos. Visbeidzot komersantam nevajag akli paļauties uz iedzīvotāju godprātību, bet regulāri izkontrolēt tos, kam jau ir ūdens patēriņa skaitītāji.

Diemžēl iedzīvotājiem nav cerību sagaidīt novada domes palīdzību. Ne jau tādēļ, ka dome negribētu, bet tādēļ, ka likumi mūsu valstī ir tādi, kādi ir. Domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts jau pēc sanāksmes klātesošajiem skaidroja, ka agrākajos gados, gribot būt laba saviem cilvēkiem, pašvaldība varēja “nogriezt” kādu gabalu no domes kopējā budžeta pīrāga un iedot šo naudu komunālajai saimniecībai, lai nosegtu izdevumus, kas radušies tādēļ, ka zemais tarifs nesedza izdevumus. Šobrīd tas vairs nav iespējams, likums liedz to darīt. Tagad pašvaldība var norēķināties ar komersantu, tikai slēdzot līgumu par konkrētu darbu izpildi. Ja bankrotēs komunālā saimniecība, droši vien būs jāveido cits uzņēmums, bet diez vai atra- dīsies tādi varoņi, kas šajos apstākļos vēlēsies uzņemties grūto nastu. Tāda ir tirgus ekonomika.

Juris ROGA