Ievelkot ūdensvadu un kanalizāciju, firmas iznīcina augļu kociņus, ogulājus un citus apstādījumus, bojā pazemes komunikācijas utt. Vai likumdošanā ir kādas sankcijas vai kompensācijas šajā sakarā?
Ezerkalna ciemata iedzīvotāji.
Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Ūdens saimniecības attīstība Krāslavas novada Ezerkalna ciematā. II kārta” realizēšana tika uzsākta pagājušā gada sākumā. Šajā laikā tika veikts plašs darbu apjoms, tajā skaitā esošās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve. Projekta realizēšana tika uzticēta pašvaldības aģentūrai “Ūdensserviss K”.
Tāpēc situāciju komentē šīs pašvaldības struktūras vadītājs Vladislavs Bārtulis: “Vēl apmēram pirms pusotra gada, 2009. gada februārī, pēc ūdenssaimniecības projekta izstrādāšanas un apstiprināšanas starp uzņēmumu un platību īpašniekiem, kuru izmantojamās zemes darbu procesā varētu būt skartas, tika parakstīta vienošanās. Ar savu parakstu saimnieki apstiprināja piekrišanu, ka viņiem piederošajās zemes platībās tiks veikti remonta un celtniecības darbi. Domāju, ka katrs no parakstītājiem iedomājās projekta vērienu un to, kādi darbi tiks veikti. Ģenerāluzņēmēja ir Krāslavas firma “Nordserviss” — tās darbinieki paveica pamatdarbu apjomu. Turklāt projekta realizēšanā bija nodarbinātas vairākas apakšuzņēmējas firmas. Ja remontdarbu procesā platību īpašnieki vērsās ar kādiem mutiskiem lūgumiem vai pretenzijām pie firmu pārstāvjiem, celtnieki tūdaļ novērsa neizdarības. Starp citu, cik man ir zināms, tādu neapmierināto bija ļoti maz.
Vairākums iedzīvotāju saprata darba nopietnību un neizteica neapmierinātību. No zemes īpašniekiem mēs nesaņēmām nevienu oficiālu rakstisku iesniegumu ar sūdzībām par firmas darbu. Tāpēc arī praktiski nav uz ko reaģēt. Tas nozīmē, ka bū-tībā nav apspriešanas priekšmeta, izņemot vēstuli, kurā pat nav norādīti ciemata ie-dzīvotāju uzvārdi.
Lai vai kā tur būtu, šobrīd galvenie projekta darbi ir pabeigti. Darbuzņēmēja firma nesen pabeidza ciemata teritorijas labiekārtošanu — pēc apjomīgu darbu veikšanas tika sakārtotas ceļu malas, kur tas bija nepieciešams, uzbērta grants. Tāpēc, rodoties jebkādiem pārpratumiem, cilvēki pilnībā varēja vērsties pie firmām. Ceru, ka iznākumā kompromiss tiktu atrasts un vajadzība pielietot stingras sankcijas pret paviršām firmām vienkārši neradīsies.
Marina NIPĀNE