Pateicoties Zemkopības ministrijas aktīvai rīcībai, savulaik Latvija ieguva atbalstu latvāņu apkarošanai no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Diemžēl toreiz atbalstam pieteicās tikai pāris pretendentu. Arī Zemkopības ministrijas citas aktivitātes laika gaitā nav devušas gaidīto rezultātu, vismaz mūsu pusē īpašus uzlabojumus nejutām.
Problēma joprojām pastāv grāvmalās, ceļmalās, upju un ezeru krastos, lauksaimnieciski neapstrādājamās zemes platībās. Par šo invazīvo augu apkarošanas sākumu pie mums varam uzskatīt brīdi, kad latvāņa izpļaušanā tika iesaistīti simtlatnieki, kuri galvenokārt pūlējās, atbrīvojot no bīstamā auga ciematu teritorijas. Uz kopējā izplatības fona tas tāds piliens jūrā vien ir. Īpašnieki par saviem aizaugušajiem zemes gabaliem neliekas zinis. Varbūt lieli estēti — izkaltis augs taču ir ļoti skaists, vai ne tā?
Speciālisti atzīst, ka regulāri apstrādātajās lauksaimniecības zemēs latvāņu izplatība ir gājusi mazumā. Beidzot arī valdība devusi jaunu cerību — nodoklis aizaugušām platībām. Sākot ar šo gadu, zemes īpašniekiem par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) nekustamā īpašuma nodoklim tiks rēķināta papildlikme 1,5% apmērā. 30. jūlijā stājās spēkā MK no- teikumi Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to”. Tie paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienību platības apseko un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām papildlikmes aprēķināšanai Lauku atbalsta dienests.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
