Pēdējā — skaļa un emocionāla

Ar Rēzeknes ielas mikrorajona pensionāru sapulci Krāslavas mūzikas skolas zālē ir beigušās pensionāru biedrības rīkotās iedzīvotāju un domes atbildīgo amatpersonu tikšanās Krāslavas mikrorajonos. To dalībniekiem bija iespēja tikties ar mēru, viņa vietnieku, domes atbildīgajiem darbiniekiem, citu pilsētas organizāciju pārstāvjiem, uzdot viņiem jautājumus un saņemt atbildes, kā arī dažreiz ielaisties plašākā diskusijā. No kvalitātes viedokļa sapulces nav mainījušās: arī šoreiz amatpersonas netika pieteiktas precīzi, nosaucot ieņemamo amatu, struktūrvienību, pilnu vārdu un uzvārdu. Sīkums, tomēr mūsu dzīvē tieši sīkumi galarezultātā veido lielas lietas.

Rēzeknes ielas mikrorajona pensionāriem tikšanās ar novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku nenotika viņa aizņemtības dēļ, toties pasākumā bija klāt izpilddirektors Jānis Geiba, pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Vija Bārtule, Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina, SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valērijs Maslovs, Pašvaldības SIA “Krāslavas ūdens” valdes locekle Valentīna Kursīte, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pensionāru apmeklētība gan bija neliela, taču atnākušie bija gana skaļi un uzstājīgi. Sapulces sākumā pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Edmunds Gekišs nodeva amatpersonām sarakstu ar 19 jautājumiem, lai tikšanās laikā saņemtu atbildes arī uz tiem.

Lielīties nav ar ko

Pirmais uz sasāpējušajiem jautājumiem atbildēja izpilddirektors J. Geiba, kurš uzreiz atzina, ka lielīties nav ar ko. Pilsētas ielas arvien pārraktas, bet asfalts būs pat centrā, un viss tiks izdarīts. Lielāka problēma ir izbraucamie ceļi starp mājām un pagalmi, kā arī vietām neatjaunotie trotuāri pēc ūdens un kanalizācijas projekta realizācijas, jo ierobežoto līdzekļu dēļ pirmām kārtām atjaunoja ceļus. Protams, arī šie darbi jāveic, bet to var izdarīt tikai kompleksi un strādājot visiem kopā. Vēl ir viena problēma: nav atjaunotas visas siltumtrases, kuras paredzēts rekonstruēt, ir jānogaida, lai atkārtoti nav jāuzlauž asfalts un jārok iela, bet visu izdarītu vienā reizē. Pirms asfaltēšanas ir arī jāzina, būs vai nebūs konkrētajā vietā autostāvvieta, jāzina, kāds zemes gabals pieder konkrētai mājai, un citi jautājumi. Kartes un plāni ir, tuvākajos mēnešos jātiek skaidrībā par to, vai kartēs iezīmētais sakrīt ar to, kas ir faktiski dabā.

Geibas kungs atgādināja, ka piegulošā teritorija ir jāuzkopj katras privātmājas īpašniekam. Tāpat viņš atzina, ka acīmredzot neiztiks bez sodiem, lai piespiestu privātīpašniekus savest kārtībā savus īpašumus pie Zirgezera. Jo sagrauto un nepievilcīgo ēku īpašnieki nereaģē uz brīdinājuma vēstulēm. Problēma ir arī apstāklī, ka īpašnieki nedzīvo uz vietas.

Izpilddirektors pensionārus informēja, ka izvietot lielos konteinerus Meža kapos nolēma novada dome, jo mazos ātri piepildīja garām braucošo automašīnu šoferi, kuri tajos izkauj sadzīves atkritumus. Pie katra konteinera sargu nevar nolikt, tālab tika nolemts problēmu risināt šādi.

J. Geiba arī atzina, ka Krāslavas Varavīksnes skolas vispusīga apgaismošana naktī ir problemātisks jautājums, bet varbūt situācija mainīsies uz labāko pusi, jo netālu tiek būvēts lielveikals “Beta”, tiks labiekārtota un apgaismota plaša teritorija. Vārdu sakot, pašvaldībā cer uz pozitīvām pārmaiņām. Veikala būve jau ir izsaukusi ažiotāžu un vidusskolā pat tika organizēta tikšanās vecākiem par tādiem jautājumiem, kā nokļūt uz skolu būvdarbu laikā, kāds būs turpmākais slidkalniņa liktenis, no kura bērni ziemā vizinājās ar ragaviņām, slēpēm.

J. Geiba solīja, ka palūgs būvniekus saglabāt bērniem slidkalniņu, varbūt viņi pat uztaisīs to labāku. Savukārt ar tikšanu uz skolu pagaidām problēmu nav, domājams nebūs arī turpmāk. Iedzīvotāji sapulcē jautāja arī par atvestajām milzīga diametra caurulēm, paužot satraukumu par avotiņa likteni, un uzzināja, ka avotiņam nekas nedraud.

Jautājumi par soliņiem pilsētā, arī pie vecajām auto pieturām, pēc J. Geibas vārdiem, ir atrisināmi. Gājēju pārejas daudzviet pilsētā nākamgad pēc projekta tiks atjaunotas: būs uzzīmētas no jauna ar kvalitatīvu krāsu pēc jaunas tehnoloģijas, kas ilgāku laiku nenoberžas.

Kāda no iedzīvotājām nekavējoties atgādināja, ka no Krāslavas pamatskolas līdz pat krustojumam ar Rēzeknes ielu nav nevienas gājēju pārejas. Tamdēļ zem auto pakļuva viens no uzmanīgākajiem bērniem, trīs mašīnas palaida garām, ceturtā notrieca. Kā lai droši šķērso Raiņa ielu?

Tika uzdots jautājums par sabiedrisko autobusu pieturas likumību Rēzeknes ielā iepretī zivju piederumu veikalam. Izrādās, pasažieru autobusi tur nedrīkst pieturēt, lai uzņemtu vai izlaistu pasažierus. Ir pat uzstādīta attiecīga ceļazīme. Par šo pārkāpumu iedzīvotājiem vajadzētu ziņot policijai.

Jautājums par lielā koka nozāģēšanu Rēzeknes ielā 15 laikam arī pavirzīsies uz priekšu, lai gan iedzīvotāji no domes līdz šim nebija saņēmuši atbildi. J. Geiba: “Iespēju robežās vecos kokus izzāģējam, bet saprotiet, ka ilgus gadus šajā jautājumā tika darīts maz.”

Mūžīgais “Ko darīt?”

Klātesošos pensionārus interesēja, kāpēc uz tikšanos nav ieradušies apakšstruktūru vadītāji: Ivanova kungs un Sem-jonova kungs. Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs apsolīja, ka nākamreiz ar personīgiem ielūgumiem uzaicinās arī šos cilvēkus, tostarp arī atbildīgo par sētnieku darbu.

Izskanēja kāda pensionāra nikni pārmetumi, adresēti “Krāslavas namiem”, par nespēju panākt, lai tiktu aizvākti atpūtas soliņi Baznīcas ielas 17 pagalmā iepretī 5 un 6 kāpņutelpai, jo tos iecienījuši alkoholiķi, kuri uzvedas trokšņaini un turklāt vēl piečurā kāpņu telpās. Pēc vīrieša sacītā, policija viņiem neko nespēj izdarīt. Lai solus aizvāktu, vajag, lai visi kāp- ņutelpas iedzīvotāji par to parakstās. Ko darīt, ja kāds ir pret?

SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs V. Maslovs apliecināja, ka parakstus vajag: “Cik reizes bijis, kad solu aizvācām, un tāpat, kā jūs tagad, cilvēki dusmojas, ka to izdarījām. Parakstus savākt vajag.”

Daudz sūdzību Maslova kungam izteica par apkures problēmām tieši Baznīcas ielas 17. nama iedzīvotāji. Gan par to, ka bieži jāatgaiso sistēma, kā rezultātā pagrabs pludo, jo avārijas dienesta darbinieki nez kāpēc ūdeni no sistēmas nolaiž tieši pagrabā, nevis izvada ārā pa cauruli, gan par temperatūras režīmu. Diemžēl šī māja patiesi ir problemātiska, jo bojātā caurule iemūrēta betona kārbā bēniņos, un to visu vajag uzlauzt, lai problēmu atrisinātu. V. Maslovs skaidroja, ka tas nav vienkārši izdarāms. Tādu māju ar augšēju sadali pilsētā nav daudz, bet tās visas ir ļoti problemātiskas. Pagaidām risinājums viens — atgaisošana. Daži pensionāri cēla iebildumus, ka viņiem dzīvokļos pārāk karsti, vajadzētu pazemināt temperatūras režīmu. “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka situācijas ir dažādas: kādam dzīvoklis labākā stāvoklī, kādam — sliktākā, kādam telpās ir 24 grādi, kādam tikai 18. Vidējos dzīvokļos ir siltāk, gala dzīvokļos — vēsāk. Ir dzīvokļi, kurus izpūš vējš, ir pirmā stāva un augšstāva dzīvokļi, ir saules puse. Vajag rēķināties ar visiem šiem apstākļiem. Turklāt dažviet tika uzstādīti siltummezgli, tas arī nedaudz izbalansēja sistēmu, siltummezgliem vēl būs nepieciešama pieregulēšana.

No sevis piebildīšu par apkuri Krāslavā: kāda tā ir šobrīd, grēks sūdzēties. Painteresējieties, cik Latvijā ir tādu māju, kur cilvēki salst tikai tāpēc, ka kaimiņš nav samaksājis! Uz jautājumu, cik iedzīvotāju no tiem, kuri sūdzas, ka viņiem dzīvokļi ir par karstu, vērsušies uzņēmumā ar lūgumu samazināt apkures bateriju skaitu (sildvirsmas platību) dzīvoklī, V. Maslovs atbildēja: “Tādu lūgumu nav bijis nekad! Visas šīs mazās problēmas reizēm var atrisināt pavisam vienkārši, bet ir jāatnāk pie mums, vai vismaz jāpiezvana un jāizstāsta.”

Pensionāri interesējās par pastkastēm kāpņu telpā. Tās tiekot mainītas pret jaunām vienlaikus ar kāpņu telpu remontu. Grafiks kāpņu telpu remontam uzņēmumā ir, bet ir viena nianse. Pamainījās likumdošana, tagad kāpņu telpas remontam vajag mājas kopsapulces lēmumu, jo uz šiem darbiem tiek novirzīta uzkrājuma fonda nauda.

Jautāja par Rancāna ielā divu nepabeigto māju likteni. Cik zināms, dome panākusi vienošanos, ka mājas tiks nojauktas, jo juridiski tās nevienam vairs nepieder.

Liela interese bija par to, vai tik kādam citam nav jāuzkopj kāpņu telpas, ko līdz šim dara paši iedzīvotāji? Rezultāts — kā nu kurā mājā. Izrādās, kāpņu telpu vākšana nav iekļauta apsaimniekošanas maksā un šobrīd MK noteikumi neparedz, ka tas obligāti jāiekļauj. Ja kādas mājas iedzīvotāji sacīs, ka viņi to grib, tad uzņēmumā aprēķinās izmaksas, iekļaus šo pakalpojumu konkrētās mājas apsaimniekošanas maksā un uzkops kāpņu telpas konkrētajā mājā. Šobrīd tās jākopj iedzīvotājiem, lai gan daudzi to ignorē. Bet arī uzņēmums nav tiesīgs kādam uzspiest to darīt.

Kāda iedzīvotāja pauda neizpratni, kāpēc privatizēto dzīvokļu īpašniekiem Latvijā ir jāmaksā par māju apsaimniekošanu, jo, redz, viņas paziņas Lietuvā neko tādu nemaksā. V. Maslovs skaid-roja, Latvijas likumdošana paredz, ka par māju apsaimniekošanu maksā visi dzīvokļu īpašnieki. Neprivatizēto dzīvokļu īpašnieks ir dome, tā saviem īrniekiem nosaka īres maksu, kas šobrīd ir 28 santīmi par kvadrātmetru. Maksa par mājas apsaimniekošanu ir 27 santīmi. Starpība sanāk viens santīms, kas paliek domei par to, ka īrnieks lieto pašvaldības dzīvokli, bet 27 santīmus dome pārskaita apsaimniekotājam.
V. Maslovs: “Dome kā dzīvokļa īpašnieks apmaksā mums dzīvojamā fonda apsaimniekošanu tāpat, kā jūs visi. Jūs esat vienādi īpašnieki. Ir cits variants, ja neapmierina šis. Likums atļauj savākt 51% privatizēto dzīvokļu īpašnieku balsis un aiziet no mums, izveidojot savu struktūru un maksāt apsaimniekošanas maksu, kādu nosaka paši. Vajag tikai atbildīgu cilvēku, kurš nodarbosies ar rēķiniem par apkuri, t. i., samaksās mums par visas mājas apkuri.”
Ne sols, ne cilvēki vainīgi...

Pašvaldības SIA “Krāslavas ūdens” valdes loceklei V. Kursītei nācās atbildēt praktiski uz vienu jautājumu — par tarifu: “Pērn bija samazināta maksa par 8%, bet šogad esam atgriezušies pie iepriekš apstiprinātā tarifa. Mēs vairs nevaram uzturēt šādas izmaksas, jo tika realizēti lieli projekti.”

Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina sāka ar soliem: “Tā ir pašvaldības un valsts policijas vaina, ka kaut kādas personas tur lieto alkoholu. Pie tā ne tas sols, ne cilvēki vainīgi, mums kopīgi ir jāievieš kārtība. Zvaniet man personīgi jebkurā diennakts laikā, un es izbraukšu. Kad man personīgi piezvana, vienmēr esmu sasniedzams. Kad jūs zvanāt, es jautāju, kas zvana? Bet nekad neesmu atbraucis un miera traucētājiem nosaucis tā uzvārdu, kurš zvanīja, es varu pateikt, ka zvanīja tās vai citas mājas iedzīvotāji. Ir tikai viens liels lūgums: zvanīt nekavējoties!”

Kādas mājas iedzīvotājs pasūkstījās, ka pagalms pārvērsts autostāvvietā, šoferi automašīnas novieto, kur pašiem iegribas, tiec garām, kā gribi. Kam zvanīt, sūdzēties? P. Jacina atbildēja ļoti konkrēti: “Man! Mums ir ceļazīmes, pārrunāšu ar Cauņas kungu un pacentīsimies novietot attiecīgu zīmi.”

Pašvaldības policijas priekšnieks pietiekami detalizēti izstāstīja ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas autovadītājiem neļauj uzvesties bezkaunīgi. Parasti pārkāpējus brīdina 2-3 reizes, tikai tad soda. Pēc tam neviens pat neiet žēloties, jo ir vairākkārt brīdināts. Diemžēl esam tādi, kādi esam: dažs mutisku aizrādījumu nesaprot un savu attieksmi maina tikai tad, kad ir jāsamaksā naudas sods.

Sanāksmē pensionāriem tika sniegtas atbildes uz vēl vairākiem citiem jautājumiem.

Juris ROGA