Par tīru un sakoptu pilsētu

Taču, piekrītiet man, dzīvot starp kulturāliem cilvēkiem un staigāt pa sakoptām ielām — tie ir faktori, kas ik dienu ietekmē krāslaviešu vispārējo noskaņojumu. Tad vai ir vērts laupīt sev šo labumu?

Rudens ir īpašs laiks, kad, beidzot darbus sakņu dārzos, daudzos pagalmos lielā vairumā sakrājas augu izcelsmes atkritumi. Šķiet, kas būtu vienkāršāks par to, lai ierīkotu kompostu bedres, tur sakrautu kartupeļu lakstus, nokaltušās nezāles un tādējādi uzkrātu organiskos mēslus jaunajai sezonai. Diemžēl tik racionāli rīkojas tikai retais, un atkritumu vedējmašīnu slodze rudenī ievērojami pieaug. Ir labi, ja cilvēki rīkojas tā, kā Saules ielas iedzīvotāji, kuri vienojās ar firmu “Labiekārtošana K” par transportu. Vienā dienā arī tika atrisināta veselas ielas augu atkritumu izvešanas problēma.

Sadzīves atkritumu transportēšana uz tālo poligonu Demenē ir visai dārgs serviss. Lūk, kāpēc Krāslavas labierīkotāji šķiro visus iespējamos atkritumus, lielos daudzumos vedot kritušās lapas un citus organiskos atkritumus uz savu kompostu glabātavu. Īstiem saim- niekiem nekas nedrīkst iet zudumā, bet augu izcelsmes atkritumu bezjēdzīga transportēšana — tie ir arī lieki izdevumi pilsētai. Šāda saimniekošanas psiholoģija ir jāapgūst katram.

Labiekārtošanas firmas vadītājs Ēvalds Cauņa, kurš piedāvāja šo aktuālo tēmu, pievērš krāslaviešu uzmanību vēl vienam svarīgam jautājumam. Tā vietā, lai māju pagalmos sakrājušos atkritumus izliktu uz ielas 20 minūtes pirms specializētās automašīnas atbraukšanas, daudzi to dara vairākas stundas un pat dienu iepriekš. Šīs “mazās arhitektūras formas” (it sevišķi gar tranzīta Rīgas ielu) ne tikai bojā pilsētas kopīgo seju, bet arī gājēju, autovadītāju, pasažieru noskaņojumu. Turklāt atsevišķi krāslavieši nevēlas nomāt standarta atkritumu konteinerus par simbolisku maksu un pie brauktuves novieto atkritumus sarūsējušās tilpnēs, spaiņos, mazgājamās bļodās. Vai vērts runāt par estētiku...

Arī izliekot sūtīšanai uz poligonu atkritumus polietilēna maisos, būtu jāpadomā par vizuālo problēmu. Fotoapsūdzību Lāčplēša ielā es iemūžināju svētdienas rītā. Pirmkārt, lielais konteiners bija tukšs, bet melni maisi atradās blakus. Otrkārt, ja nevarīgiem cilvēkiem patiešām pietrūka spēka iekraut maisus metāla glabātavās, vai nebūtu labāk novietot tos aiz konteinera, “neizdaiļojot” ielu. Treškārt, šāda nevērīga attieksme apgrūtina iekraušanas procesa mehanizāciju. No daudziem sīkumiem arī veidojas pilsētas dzīves komforts vai diskomforts. Šodien taču ir tik patīkami paieties pa vienmēr sakopto Miesnieku ielu. Bet vēl pa Rīgas ielu — no krustojuma ar Lāčplēša ielu līdz slimnīcai. Skaistāka kļuvusi arī Vienības iela. Rancāna ieliņa jebkurā gadalaikā priecē skatienu ar kārtību, skaistumu un sakoptību. Patiešām skaisti dzīvot neaizliegsi, kad kultūra kļūst gan par vispārēju dzīves normu, gan par vajadzību.

Pilsētas kapsētu uzturēšana arī vairs nesagādā problēmas, tur uzstādīti 8 kubikmetru tilpuma atkritumu konteineri. Arī to saturs pirms sūtīšanas uz poligonu tiks šķirots. Tas ir piemērs, kam vērts līdzināties. Un tas jādara visiem pilsētniekiem. Pēc pilsētas kārtējā apbrauciena mēs ar Ēvaldu pabijām skatu laukumā, kur redzama Daugava. Vieni pilsētas vadītāji nekautrējās pārdot faktiski pilsētas vizītkarti, otri uztur jau svešo teritoriju priekšzīmīgā kārtībā: te vienmēr piestāj visi tūristi bez izņēmuma.
Īstu saimnieku plāni vienmēr vērsti rītdienā. Bijušās rajona padomes ēkas pagalmā tuvojas nobeigumam puķu stādu siltumnīcas būve — projekts, kas realizēts ar Hipotēku bankas atbalstu. Visbeidzot pārmaiņas sagaidīja arī katlu māja, kur pārkārtotas palīgtelpas un parādījusies dušas telpa. Ilgi gaidītās rūpes par darba cilvēku visbeidzot pārtop realitātē.
Rudens ir drūms un reizē burvīgs laiks... Zem kājām čaukst nokritušās lapas, un pastaiga pa to paklāju ir divtik patīkama. Tā gribas ticēt, ka skaistuma ziņā neatkārtojamās pilsētiņas ieliņas ar laiku atbrīvosies no sīkumiem, kas bojā noskaņojumu garāmgājējiem un garāmbraucējiem.

Aleksejs GONČAROVS