Ar šo publikāciju pabeidzam rakstu sēriju par meža īpašnieku kooperāciju Latvijā. Visai aktuālu tēmu mūsu laikrakstam piedāvāja Valērijs Drozdovs, mežsaimnieku apvienības “Krāslava” val-des priekšsēdētājs, kurš divpadsmit gadus vada šo bezpeļņas organizāciju. Problēmas risinājums sākas ar tās atzīšanu. Atgādinām ieinteresētajiem lasītājiem, ka pirmais raksts “No rajona līdz reģionālajam līmenim” bija publicēts 10. septembrī, otrais “Skandināvijas un Francijas mācību stundas” — 21. septembrī.
“Apkopojot rezultātus, vēlreiz konstatēju, ka kooperācija nevalstisko mežu nozarē nav aiz kalniem,” pārliecināts Valērijs Drozdovs. “Kāpēc? Pirmkārt, nav alternatīvas. Otrkārt, pastāvošais meža īpašnieku kooperācijas modelis ir laika pārbaudīts ne tikai attīstītajās Eiropas valstīs, bet arī citos kontinentos, kas var lepoties ar mežu — būtisku bagātību.” Par efektīvas attīstības ceļu meklējumiem vienādi norūpējušies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privātie mežu īpašnieki.
Saprotot kooperācijas svarīgumu, mūsu valsts mežu īpašnieki izmēģina dažādus apsaimniekošanas modeļus, pa graudiņam krājot pieredzi. Kooperācija ir radošs process, kas necieš šablonus, tāpēc jau tagad nav iespējams atrast divas vienādas apvienības, bet katras izstrādnēm ir laika pārbaudīta vērtība. Piemēram, Bauskas mežsaimnieku biedrība — tā ir spilgti izteikta kokmateriālu realizācijas perspektīva ar internetizsoļu palīdzību. Kuldīga uzkrājusi pieredzi mežu īpašnieku apmācīšanā, kā arī cirsmu izsoļu organizēšanā ar Interneta starpniecību kopīgi ar Bauskas biedrību “Bārbele”. Savukārt Rūjienas mežu kooperatori, kuriem ir laba tehniskā bāze un ievērojamas mežu platības, plāno arī turpmāk pilnveidot apaļkoku realizēšanu ar piegādi, tajā skaitā eksportam. Rīgas mežsaimnieku biedrība, kura apvieno pārsvarā lielos īpašniekus, jau uzkrājusi nepieciešamos līdzekļus speciālistu finansēšanai, kuri strādā pie Meža likuma pilnveidošanas projekta, ņemot vērā visu mežu īpašnieku organizāciju piedāvājumus. Šajā sakarā īpaši jāatzīmē galvenais negrozāmais princips: saimnieks vienmēr saglabā visas tiesības uz savu īpašumu!
Un pēdējais. Valērijs Drozdovs uzskata, ka Dienvidlatgales reģiona mežu īpašnieki ir spiesti strādāt īpaši sarežģītos apstākļos. Salīdzinājumā ar Vidzemes kolēģiem mūsu mežsaimnieki transportēšanā vien zaudē līdz desmit latiem no katra kubikmetra. Otra problēma: ja pirms 10 - 15 gadiem Latgalē bija daudz kokzāģētavu, tad tagad Krāslavas novada teritorijā tās var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, kas veicina kokmateriālu pašizmaksas sadārdzināšanos.
Katastrofāli trūkst meža tehnikas. Visbeidzot trešā problēma — sarežģītie dabas apstākļi, kas sekmē bebru savairošanos, respektīvi, mežu platību pārpurvošanos.
Ņemot vērā norādītos faktorus, mūsu mežu īpašnieki redz perspektīvu tikai granulu ražošanas rūpnīcu celtniecībā, kas ir pilnīgi reāli ar Eiropas investīciju piesaistīšanu. Darbs šajā virzienā jau tiek veikts: pie Krāslavas dzelzceļa stacijas uzsākta koka granulu ražošanas ceha būve. Mežu īpašniekiem nav jāgaida, bet aktīvi jāgatavojas kooperatīvā darba perspektīvai. Ir svarīgi jau tagad iegādāties specializētu tehniku, tajā skaitā mežu atkritumu savākšanai un pārstrādei.
Ievērojot pavērtās perspektīvas, ar valsts atbalstu mums jāaktivizē kooperatīvā kustība, kas ļaus radīt materiāli tehnisko bāzi, kā arī atrisināt meža ceļu būves problēmu un nodrošināt meliorācijas sistēmu kopšanas problēmu arī turpmāk. Plus 10% meža īpašnieku līdzfinansējums, un mēs jau redzam perspektīvu tuvākajiem divdesmit gadiem,” uzskata mans sarunbiedrs. Valērijs Drozdovs atgādina, ka kooperatīvu darbs tiks veikts, pamatojoties uz attīstības plāniem 10 - 15 gadiem. Mežu apsaimniekošanas lēmumus kooperatīva locekļi iesniedz apspriešanai kopsapulcē, kas arī atvieglo pārvaldes demokrātisko formu.
Bailes no kooperācijas atkāpjas, un jau tagad ir 4 - 5 mežu īpašnieki no Dienvidlatgales reģiona, kuri gatavi piedalīties eksperimentos, kas paver ceļu uz Eiropas investīcijām un nodrošina mežsaimniecības nozares vadīšanas perspektivitāti privātajos īpašumos.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
