Avima Ivanova mantinieki

Protams, laboratorija uz riteņiem, kas kontrolē traktoru izplūdes gāzes, mani ieinteresēja. Iebraucot Raudovišķu ciemā, kur es nebiju gadus četrus, mani patīkami pārsteidza mūsdienīga graudu kalte ar glabātavu. Vienmēr no visas sirds priecājos par retu fermeru panākumiem, bet Kalniešu apkaimē tāds ir Aleksandrs Ivanovs. Zemnieku saimniecības (tās nosaukums pārņemts no dzimtā ciema) īpašnieku es vēroju ne ilgāk par trim minūtēm. Devis rīta norādījumus mehanizatoriem, viņš sēdās pie džipa stūres un prom bija — oktobrī zemes kopējam darba pārpārēm.

Otrais patīkamais pārsteigums — pirmo reizi ieraudzītais brīnums, mūsdienīgais traktors JCB. Riteņi pārsniedz cilvēka augumu, 260 zirgspēku! Komforts kabīnē gluži kā vieglajam automobilim, tikai nav drošības spilvenu. Gribējās aprunāties ar laimīgo mehanizatoru, un tas arī bija Aleksandrs Ivanovs.

“Aleksandrs Aleksandra dēls, vai nē?” pajautāju.

“Tieši tā,” ar smaidu atbildēja Aleksandrs otrais. Un sniedza īsu vērtējumu tēva zemnieku saimniecībai ar graudaugu un rapša, lopkopības, šķeldu ražošanas un pat meliorācijas specializāciju. Ivanovs juniors secināja šādi: lauksaimniecības gads bijis ļoti grūts, taču izdevās gūt vidējus rādītājus.

Man vēl vajadzētu tikties ar viņa vecotēvu Avimu Ivanovu, jo zinu, no kurienes nāk slavenā zemes kopēju dinastija. Tikko padomāju, bet te arī mans senais paziņa bija klāt un kā vienmēr steidzās sēsties pie traktora stūres. Pazina mani, nopriecājās. Te arī es patei- cu, ka gribu uzrakstīt par zemnieku dinastiju, vai Avims nevarētu atlicināt man minūtes piecas. Arī viņam gribēties jau gribējās, bet... bārdas rugāji neskūti, karstajās rudens dienās tam neatliek laika. Avima māja atrodas blakus, lūk, es arī piedāvāju noskūties, un viņš piekrita.

Bija laiki, kad Kalniešu puses kolhoza mehanizators Avims Ivanovs bija slavens visā rajonā. Divas reizes viņš bija rajona arāju sacensību uzvarētājs, piedalījās republikāniskajās sacensībās. Viņam ir augsti valdības apbalvojumi, taču vislielākais mehanizatora lepnums ir traktors ar īpašnieka vārdu, kuru viņš saņēma kā balvu. To MTZ-82 izdevās nopirkt par pajām, un arī tagad, lai gan kalpo 30 gadu, atrodas braukšanas kārtībā. Arī pats traktorists nedomā padoties — viņa mehanizatora stāžs ir 45 gadi! Talantīgais druvu kopējs priecājas par veiksmīgajiem mantiniekiem. Pats sūrojas par pensiju, īpašu kapitālu nav sakrājis, taču dzīvē sasniedza galveno: strādīgumu, uzticību zemei maizes de- vējai viņš nodeva dēlam un mazdēlam. Vai agrāk Avims varēja padomāt, ka viņam būs pieejama pasaulē labākā tehnika! Pieci traktori, graudu kombains, lieliska sējmašīna... Kā te nosēdēsi mājās...

Atvadoties es viņam sacīju: Reizes desmit, Avim, tavi portreti rotāja rajona goda plāksni.”
“Pat vairāk,” viņš mierīgi atbildēja, un mēs atvadījāmies.

Interesanti, vai būs dinastijas turpinājums ceturtajā paaudzē? Aleksandrs otrais it kā gaidīja šo jautājumu: “Manam Nikitam trīs gadiņi, bet viņu jau vilina tehnika. Noteikti nākotnē būs mehanizators!” To savas pirmās fotosesijas laikā slaveno darba darītāju Ivanovu mašīnu laukumā apstiprināja arī mazais Nikita.

Aleksejs GONČAROVS