Jaunā iestāde attīstās

Maksimālais vietu skaits centrā ir 115. Izmaksas vienai personai mēnesī — Ls 240. Centrs sociālos pakalpojumus sniedz Dagdas novada iedzīvotājiem, kā arī tos var saņemt personas no citām pašvaldībām, ja ir brīvas vietas. Centrā persona var tikt uzņemta uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi. Līdzfinansējumu par uzturēšanos centrā nodrošina pašvaldība, kura nosūta klientu, vai likumīgi apgādnieki, kuriem saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu radinieku (laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Tādā gadījumā apgādniekam jāslēdz līgums ar VSPC “Dagda” par līdzmaksājumu. Notikušas arī citas pārmaiņas, tālab uz interviju aicināju jaunizveidotās iestādes vadītāju Andri Badūnu.

— Sarunās ar novada iedzīvotājiem nākas secināt, ka vienam otram jūsu vadītā iestāde arvien asociējas ar Dagdas slimnīcu, acīmredzot tālab, ka izvietota un darbojas tās teritorijā...

— Dagdas slimnīca vairs nepastāv kā slimnīca, šeit ir tikai ambulatorās aprūpes iestāde. Lai arī mums vairs nav slimnīcas funkciju, bet medicīnas jomā ir daudz kas saglabājies. Mūsu uzdevums ir organizēt ambulatoro aprūpi, iestādei ir noslēgts līgums ar Veselības norēķinu centru, mēs sniedzam cilvēkiem dažādus medicīniska rakstura pakalpojumus, organizēta ārstu speciālistu pieņemšana. Poliklīnikā pacientus pieņem ķirurgs, ginekologs, psihiatrs, narkologs, oftalmologs, zobārsts, arodslimību ārsts, neiro- logs un radiologs. Šie speciālisti lielākoties brauc no Preiļiem, Daugavpils, Krāslavas un Aglonas, bet daži ir vietējie iedzīvotāji. Strādā medmāsas, darbojas procedūru, elektrokardiogrammas (EKG), rehabilitācijas kabinets un laboratorija, kur veic analīzes. Nesen esam iegādājušies vienu jaunu iekārtu asins analīžu veikšanai un pārskatāmā nākotnē, realizējot vienu nopietnu ERAF projektu, tiks nopirkta iekārta asins bioķīmijas analīžu veikšanai. Centra kompleksā atrodas piecas ģimenes ārstu prakses, kuras jau visiem pierasta lieta.

Ārstniecības pakalpojumus nodrošina arī Dienas stacionārs, kas ir kaut kas starp slimnīcu un pacienta atrašanos mājās. Gadās, ka pēc izrakstīšanas no slimnīcas, lai pilnībā izietu visu ārstēšanās kursu un to veiksmīgi pabeigtu, cilvēkam vēl jāsaņem procedūras, kuras mājās nevar veikt, jo jāatrodas uz gultas mediķu uzraudzībā vairākas stun- das. Šādiem klientiem tiek nozīmēts dienas stacionārs. Tajā piedāvā vēl vienu iespēju: ja cilvēks ir maznodrošināta persona (jābūt attiecīgai izziņai) un pēc ārsta ieskata viņam nepieciešama nopietna aprūpe, tad šie cilvēki ar ārsta norīkojumu paliek šeit pa nakti. Par valsts piešķirto finansējumu viņus mēs ēdinām trīs reizes dienā, šie cilvēki saņem ārstēšanu un medikamentus par brīvu, izņemot atsevišķus specifiskus, kas ir dārgi, un kuri jāapmaksā pašam pacientam.

Mēs nodrošinām arī medicīnisko aprūpi mājās, par ko tāpat ir līgums ar Veselības norēķinu centru. Šim pasākumam diemžēl ir kvota, tā šobrīd nav pietiekama, lai mājas aprūpi varētu veikt visā novadā masveidīgi. Šo pakalpojumu ierobežotās kvotas dēļ saņem tikai tie, kuriem tas vitāli nepieciešams. Norīkojumus raksta ģimenes ārsti, kas strādā sadarbībā ar mums, iestādes medmāsas apmeklē šos pacientus mājās, kur veic medicīnisko aprūpi. Šo pakalpojumu pamatā nodrošinām tiem, kuri ir pēc smagām operācijām, slimībām, paši nespēj nokļūt uz dienas stacionāru.

Veselības un sociālo pakalpojumu centra teritorijā bāzējas divas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes, kas šeit bija arī agrāk, bet tās nav pakļautas mums. Tā kā valsts finansējums medicīnas daļai ir kvotēts (ierobežots) mums ir zināmas problēmas visās jomās. Mūsu speciālisti izdara vairāk nekā paredzēts līgumā ar VNC, un par pārstrādi — atliek tikai cerēt, ka samaksās. Neskatoties uz to, mēs darbu neierobežojam un rindas neveidojam.

Tas bija par medicīnisko jomu, bet mums ir ambulatorā arī sociālā daļa: pansionāts “Ābeļdārzs” un sociālās aprūpes nodaļa, kura piedāvā klientiem sociālo gultu ilgstošam laikam. Ir arī jaunākas vēsmas. Pie mums jau vērsušies gados vecāki Dagdas apkārtnes iedzīvotāji, kuri vēlas noslēgt līgumu, lai par attiecīgu samaksu varētu pārlaist ziemu centra telpās. Ir pat ģimene — divi veci cilvēki, kuri labi saprot, ka viņiem nevarēs iedot atsevišķu istabiņu, tālab abi ir ar mieru atrasties ziemu atsevišķi sieviešu un vīriešu istabiņās. Sieviete jau agrāk izmantoja Dienas stacionāra pakalpojumus, palika šeit pa nakti un redzēja, ka ir ļoti laba ēdināšana, ir silti un arī citi apstākļi normāli. Mēs labprāt slēdzam šādus līgumus, jo par apkuri mums arī jāmaksā un galarezultātā tas visiem ir izdevīgi. Tādējādi tiek iegūti līdzekļi, kurus varam novirzīt savas iestādes uzlabošanai un sakārtošanai. Šogad tā tas arī notika. Pirms divām nedēļām pabeidzām ierīkot plašu, kvalitatīvi aprīkotu atpūtas telpu pansionātā, kur iestādes iemītniekiem ir iespēja ne tikai pavadīt brīvo laiku, bet tikties ar radiniekiem un citiem apmeklētājiem. Līdz šim viesi bija jāved uz savu istabiņu. Atpūtas telpā ir labs televizors, mīkstās mēbeles un galdi, arī krēsli, ja kādam tie ir ērtāk lietojami nekā mīkstās mēbeles. Ir sekcija, kurā izvietota neliela bibliotēka. Pirms šīs telpas pavasarī svinīgi atklājām ekumēnisku lūgšanu telpu, kas nav intensīvi apmeklēta, bet vienalga ir vairāki cilvēki, kuriem tas nepieciešams un viņi to aktīvi izmanto.

— Šovasar centra teritorija atgādināja kurmju rakumus, ar ko tas saistīts?

— Šovasar pilnībā nomainīta ārējā siltumtrase, kas savieno mūsu iestādes ēkas. Liels paldies novada domei, jo pasākums tika organizēts un veikts steidzamības kārtā. Mēs bijām ļoti norūpējušies par sliktajām siltumtrasēm un baidījāmies tās ekspluatēt vēl vienu sezonu. Varbūt nogaidot un piesaistot šim pasākumam kaut kādas Eiropas investīcijas caur projektu, varētu sataisīt lētāk, bet problēma bija tur, ka vecā trase ar lielām problēmām mums nokalpoja pērno ziemu. Caurules praktiski nebija iespējams sametināt, tās bija kā siets. Arī speciālisti akcentēja, ka vecā siltumtrase var jebkurā brīdī avarēt, salā tam būtu ļoti nopietnas sekas, jo centrā uzturas veci un slimi cilvēki. Jautājumu izskatīja domes sēdē, remontu veica šovasar par domes budžeta līdzekļiem. Pie viena ēkās tika uzstādīti siltumapmaiņas mezgli, un tā jau ir pavisam cita pieeja ekonomijai. Visur ir automātika, katrs šis bloks var tikt pieregulēts atkarībā no āra gaisa temperatūras un nepieciešamā siltuma patēriņa. Šonakt bija auksti, automātika nodrošināja, lai visas radiatoru baterijas no rīta būtu siltas. Apkures sezona mums ir sākusies ar 4. oktobri, bet arī septembrī telpas apkurinājām divas reizes nedēļā — dušas dienās. Apkure šādā centrā ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem. Šogad paveicām arī citus darbus — veļas mazgātuves ēkā nomainīti visi logi un izveidota jauna un efektīva veļas žāvētava, centrālajā ēkā, kur izvietots pansionāts un sociālās aprūpes nodaļa, veikts apkures sistēmas kapitālremonts. Jau tagad varam pārliecināties, ka viss darbojas labi.

— Jūsu nākotnes plāni ir vēl lielāki: ko plānojat paveikt, piesaistot ERAF finansējumu?

— 1. septembrī parakstīts līgums starp Veselības ekonomikas centru, Veselības un sociālo pakalpojumu centru “Dagda” un Dagdas novada pašvaldību par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma piešķiršanu. Tiks īstenots projekts “Ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana ”Veselības un sociālo pakalpo- jumu centrā “Dagda”“.

Mūsu gadījumā tas ir liels projekts, tas tika piedāvāts visām bijušajām mazajām slimnīcām, kuras pārprofilējās par veselības un sociālo pakalpojumu centriem. Tas nebija tā saucamais brīvais projekts, kam ir konkurss un projektu atlase. Mūsu uzdevums bija pateikt gribam vai nē, piedalāmies vai nē. Nebija pamata uztraukties, ka projekts netiks atbalstīts. Mūsu rajona teritorijā piedāvājums tika izteikts tikai centram “Dagda”. Krāslava ir slimnīcas statusā, tām ir citi projekti un finansējums, reģionālajām slimnīcām — citi.

Šis projekts, kuru realizēsim, ir tikai ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai, tā aktivitātēs nevarējām iekļaut neko, kas attiecas uz sociālo jomu.

Viena no aktivitātēm — medicīniskā aprīkojuma iegāde. Aktivitātes finansēšanai ir paredzēta konkrēta kvota, tālab nevarēja atļauties nekādus datortomogrāfus un citas lielas iekārtas. Konsultējoties ar dakteriem un personālu, rūpīgi visu apspriežot, nolēmām, ka uzlabosim laboratorijas aprīkojumu, lai varētu veikt kvalitatīvākas analīzes. Uzlabosim ginekologa darba aprīkojumu — paredzēta neliela ultrasonogrāfiskā iekārta. Tiks iegādāti dažādi mediķu darbam nepieciešamie sīkumi, piemēram, statīvi sistēmām. Sarunā ar ārstiem nolēmām, ka jāiegādājas tas minimums, kas nepieciešams LORa darba nodrošināšanai, lai varētu pieaicināt darbā speciālistu, kuru varbūt arī varētu sameklēt, bet līdz šim mums nebija nekā no viņam vajadzīgā aprīkojuma. Arī rentgenoloģijas attīstībai paredzēta jauna iekārta. Bija liela vēlēšanās aprīkot stomatologa kabinetu, bet projekts stomatoloģiju nefinansē, un mums tas tika atteikts.

Otra aktivitāte ir ārstu kabinetu siltināšana un renovācija. Šis darbs tiks veikts ambulatorajā daļā — praktiski tas nozīmē, ka tiks siltināta visa poliklīnikas ēka, kur šie visi kabineti atrodas, renovēti paši kabineti, uzlabota apkures un ventilācijas sistēma. Nākamā projekta sadaļa veltīta Dienas stacionāram. Remontēsim telpas, izveidosim labākas palātas un iegādāsimies nelielas mēbeles. Ierīkosim jaunu ventilācijas sistēmu, tualetes un dušas izveidosim atbilstoši mūsdienu prasībām, nodrošinot pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā kā dienas stacionārs ir otrajā stāvā, tad tiks ierīkots speciāls pacēlājs invalīdiem ratiņkrēslos. Šodien kādam šie cilvēki ir jāuznes augšā un jānones lejā ar visu krēslu. Pacēlājs uzlabos situāciju arī tiem klientiem, kuri atrodas sociālās aprūpes nodaļā — arī tur ir cilvēki ratiņkrēslos.

Uzlabojumi tiks veikti arī telpās, kur bāzējas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, jo šis projekts paredz arī šo telpu renovāciju. Tā kā apkurinām šīs telpas, mums ir izdevīgi, lai ēka būtu energoefektīva un sakārtota. Esam nolēmuši nomainīt logus un siltināsim sienas un jumtu.

Gribu atzīmēt, ka NMP brigādes apkalpo ne tikai Dagdas novadu, ja vajag, brauc uz citurieni. Tāpat pie mums brauc citas brigādes, ja mūsu abas ir aizņemtas izbraukumā. Ir gadījies, ka mūsu novada iedzīvotājus apkalpo Krāslavas, Aglonas un pat Ludzas ātrā palīdzība — dispečeri nosūta no tuvākajiem kaimiņu novadiem.

— Kad būs taustāmais rezultāts?

— Šajās dienās jāsaņem projektēšanas dokumentācija, tad tiks izsludināti iepirkumi. Domāju, ka medicīniskais aprīkojums tiks iepirkts šogad, arī NMP brigādes telpu remontdarbus plānots veikt šogad. Pārējos darbus plānojam uzsākt nākamgad pavasari, jo visi saistīti ar iekšdarbiem un apkures sistēmas remontu, ko ziemā veikt nereāli.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA