Tūristu diena “Pīlādzītī”

Pasaules Tūrisma diena (World Tourism Day) bija izsludināta 1979.gadā. Tie ir svētki ikvienam, kas jebkad ir juties kā ceļotājs, izraujoties no ikdienas monotonās burzmas un dodoties upes krastā, mežā vai citās vietās, ar ko ir tik bagāta mūsu zeme!
Par tūristu var kļūt jebkurš, arī pirmsskolēns. Tāpēc paredzētajā dienā bērni, saģērbušies kā īsti tūristi, paņēmuši pašu nepieciešamo, devās vērot Daugavu rudenī.

Stāsta bērni: “Ceļš nemaz nebija tik viegls, kā to iedomājāmies. Gājām garām skolai, veikaliem, poliklīnikai. Nācās šķērsot vairākas gājēju pārejas, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Nu, lūk, mežs ir klāt! Mežs pilns ar dabas veltēm: sēnēm, ogām, čiekuriem un ozolzīlēm. Tā, vērojot rudens dabas veltes, mēs nonācām līdz galamērķim. Lūk, mūsu skaistule Daugava!”
Upes krastā skaistu, staltu priežu sila laukumiņā, bērniem vajadzēja izpildīt dažādus tūristu uzdevumus, kurus vērtēja objektīva žūrijas pārstāve, vadītājas vietniece metodiskajā darbā , Jeļena Vorošilova. Īsts tūrists prot sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, tāpēc pirmais uzdevums — palīdzēt “cietušajam”: viens no komandas dalībniekiem bija ”cietušais”, bet pārējiem vajadzēja to pārsaitēt ar “binti” (tualetes papīru). Ar šo uzdevumu visas komandas ātri tika galā.

Īstam tūristam jāprot gan purvam, gan sarežģītām takām iziet cauri. Bērniem vajadzēja pa iztēloto “purvu” vecāku zābakos vai galošās līkločiem pārvarēt šķēršļus. Kura komanda to veiks ātrāk? Viegli gan nebija! Purvs, kaut arī iztēlotais, tomēr daudziem sagādāja grūtības.

Pārgājienā tūristi gatavo īpašu spēkavīru putru (kad vienā katlā saber visus putraimus), tāpēc nākamais uzdevums bērniem bija pareizi salikt žagariņus ugunskura iekuršanai. (Kura komanda to izdarīs vispareizāk.) Bet pēc tam katrai komandai savā katliņā vajadzēja “izvārīt” daudzgraudu putru: katrs bērns pēc kārtas iebēra katliņā karoti graudu, beigās ūdeni un sāli, bet pavārs samaisīja, lai tā nepiedeg. Darbs ritēja ātri!

Nākamais uzdevums bija saistīts ar tūrista nepieciešamo atribūtu — mugursomu. Katram komandas dalībniekam vajadzēja ar tūrista somu plecos skriet līdz mērķim un ātri atgriezties atpakaļ. Visi bērni lieliski tika galā.
Pēdējais uzdevums, kā vēlāk izrādījās, bija vissarežģītākais. Bērniem vajadzēja sasiet mezglu (šī prasme pārgājienā var noderēt). Katram bērnam vajadzēja sasiet mezglu, bet žūrija vēroja, cik pareizi tas tiek izdarīts. Kad pēdējais mezgls tika sasiets, visi draudzīgi sauca “Urrā!” Uzvarēja draudzība! Katra komanda saņēma diplomu: visi 5-6 gadīgie “pīlādzēni” tika uzņemti tūristu rindās!

Pārgājiena nobeigumā bērni dzēra no termosa siltu tēju un ēda garšīgas māmiņu sagatavotās sviestmaizes un godīgi nopelnītos ābolus un cepumus. Visi ēda pilnām mutēm! Cik garšīgi bija!

Neaizmirsām arī mūsu dabas draugus: bērnu sagatavoto daudzgraudu putru atstājām putniem un daļu izlējām zivīm Daugavā, lai arī tiem būtu cienasts no mazajiem tūristiem.

Tūristi ir disciplinēti un nepiesārņo dabu, tāpēc arī mazie ceļotāji savāca visus atkritumus, lai upes krasts būtu tikpat skaists un tīrs.

Debesīs lidojošajam dzērvju kāsim visi draudzīgi pamājām ar roku un novēlējām laimīgu ceļu uz siltajām ze- mēm.
Gandarīti par redzēto un pārdzīvoto, visi draudzīgi devāmies uz mūsu jauko “Pīlādzīti”, kur jau gaidīja garšīgas pusdienas.
Ceļā uz bērnudārzu bērni jautāja: “Kad mēs vēl iesim pārgājienā? Vai tad, kad atlidos dzērves?”

Savos iespaidos dalījās Krāslavas novada PII „Pīlādzītis” 4. grupas bērni un skolotājas V. Leibusa un O. Maļinovska.