Lieli darbi, lieli plāni

Salīdzinoši neilgā laika posmā kopš novada izveides plānotājas paveikušas lielu darba apjomu, par ko sīkāk stāsta Dagdas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inese Plesņa.

— Dagdas novadā plānots īstenot ļoti daudz projektu, visvairāk to iesniegts tieši Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstības programmā, kurus izskata Lauku atbalsta dienests. Kāpēc tieši šajā programmā to ir iesniegts visvairāk?

— Šobrīd mums ir deviņi tādi projekti. Dagdas novadam ir ļoti liela lauku teritorija, bet laukiem tas ir vienīgais atbalsta instruments, ar kura palīdzību mēs varam kaut ko nopietnu padarīt tieši laukos. Nekur citur tik neliela apjoma projektus nevar iesniegt.

Patlaban ir sākti projektēšanas darbi jauna saietu nama būvniecībai Ezerniekos un saietu nama un izstāžu zāles rekonstrukcijai Ķepovā. Tas nozīmē, ka iepirkums projektēšanai pabeigts, projektētāji sākuši izstrādāt rekonstrukcijas tehniskā projekta dokumentāciju.

Uzsākta vēl septiņu projektu īstenošana, proti, ar to jāsaprot, ka mēs uzsāksim visas paredzētās procedūras: izstrādāsim konkursa nolikumus projektēšanai, izsludināsim iepirkumu, gaidīsim, kamēr uzņēmēji iesniegs piedāvājumus, atvērsim piedāvājumus, tos vērtēsim. Šie projekti ir: sporta zāles izveidošana Dagdas novada Svariņu ciemā; izstāžu zāles izveidošana Jaundomes muižā un teritorijas labiekārtošana; ventilācijas izbūve Andrupenes saietu namā; atjaunojamo energoresursu siltumapgādes sistēmas vienkāršota rekonstrukcija Dagdas novada Andrupenes ciemā (nepieciešams rekonstruēt 90. gadu sākumā būvēto siltumtrasi, kas savieno skolu ar pagasta administrācijas ēku un bērnudārzu, jo trasē ir lieli siltuma zudumi); brīvdabas estrādes rekonstrukcija Dagdā (šis ir lielāka apjoma projekts); brīvdabas estrāde Asūnē; publiskās atpūtas vietas pie Dagdas novada ezeriem (pie Kazimirovas ezera Andrupenē, pie Kaitras ezera Asūnes pagastā un pie Dagdas ezera jaunajā pludmalē Jelgavas ielā).

— Par cik lielu summu ir šie projekti?

— Tā kā konkursi vēl priekšā, tad summas nosaukt ir pāragri, varu vienīgi pateikt, ka kopsumma ir iespaidīga.
Bet ir pāris citi projekti, kur summas jau var nosaukt. Tie ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētie projekti caur Vides ministriju: energoefektivitātes paaugstināšana Dagdas tautas namā un energoefektivitātes paaugstināšana Dagdas vidusskolā. Abos darbi tuvojas nobeigumam. Projekta īstenošanas termiņš īstenībā ir 1. decembris, līdz kuram jāpabeidz pilnīgi viss, tostarp jāuztaisa publiskais pasākums-prezentācija abiem objektiem.

Vidusskolas projekta kopējās izmaksas ir Ls 149493,31, tautas nama — Ls 49485,72. No tām 85% saņemsim no KPFI, 15% — līdzfinansē pašvaldība.

— Visi iepriekš uzskaitītie ir būvniecības rekonstrukcijas projekti. Vai ir kādi citi?

— Ir trīs Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekti: materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana Aleksandrovas speciālajā internātpamatskolā; Dagdas novada izglītības iestāžu informatizācija; kvalitatīvai dabas zinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana Dagdas vidusskolā.

Visi trīs projekti ir procesā, visātrāk pabeigs projektu Aleksandrovas speciā-lajā internātpamatskolā, tur bija īss īstenošanas termiņš. Jau ir nopirkts mikroautobuss, kas aprīkots ar pacēlāju, lai varētu transportēt bērnus ar īpašām vajadzībām. Ir izremontētas mācību klases un pielāgotas bērniem ar kustību traucējumiem. Pēdējā aktivitāte šajā projektā — tiks izsludināts iepirkums aprīkojuma iegādei mācību klasēm.

Izglītības iestāžu informatizācijas projektā iesaistītas trīs skolas: Andrupenes pamatskola, Dagdas un Ezernieku vidusskola. Šajās izglītības iestādēs uzlabos datortīklus un ar jauniem datoriem aprīkos datorklases. Tīklu izbūve beigu-sies 1. oktobrī, datoru iegādei tiks rīkots centralizētais iepirkums visā Latvijā, šo aktivitāti īstenos Valsts izglītības attīstības aģentūra.

— Cik zinu, daži projekti ir iesniegti, bet tiek gaidītas atbildes...

— Taisnība, arī tādi projekti mums ir. ERAF iesniegts projekts Tirgus un Liepājas ielas rekonstrukcijai Dagdā un projekts tilta pāri Narūtas upei rekonstrukcijai (Daugavpils iela). Rezultāts jāgaida.

— Vai ir projekti, kas vietējiem cilvēkiem devuši jaunas darbavietas?

— Daudzi jau būs pamanījuši, ka mums ir Eiropas sociālā fonda (ESF) projekts “Speciālistu piesaiste Dagdas novada pašvaldības administratīvās kapacitātes stiprināšanai”, kas dod iespēju paņemt darbā divus speciālistus, kuriem algu apmaksās ESF, pašvaldībai pat nav nepieciešams līdzfinansējums. Tas būs būvinženieris un vides inženieris. Konkurss uz būvinženieri jau notika. Vides inženieri plānots pieņemt darbā ar 1. janvāri, arī konkursa kārtībā. Speciālistus nodarbinās 18 mēnešus, bet pēc projekta noslēguma viņus obligāti jānodarbina vēl sešus turpmākos mēnešus jau par pašvaldības līdzekļiem, tālāk — pēc nepieciešamības. Ja pašvaldība atrisina savas problēmas ar šiem speciālistiem, tad viņus var atlaist, samazinot štatus, ja joprojām viņi ir nepieciešami, tad var turpināt nodarbināt un algot.

— Padalieties ar nākotnes idejām...

— Plānojam dažus citus projektus, bet tie ir ideju stadijā, kuras pagaidām neizpaudīšu, lai, kā tautā saka, nenoskauž. Kad būs, tad arī pastāstīsim.

— Daži cilvēki brīnās par izstāžu zālēm Ķepovā un Jaundomē, proti, kāpēc tādos dziļos laukos veidojat šos objektus?

— Tie netiek mērķēti uz vietējo auditoriju, bet ir domāti kā tūrisma objekti ar tālejošiem plāniem tūristu piesaistē. Jau tagad ir izveidojusies sadarbība ar Rāznas nacionālā parka administrāciju par iespējamo ekspozīciju veidošanu šajos objektos, lai tos padarītu maksimāli interesantus tūristiem. Īpaši tas attiecas uz Jaundomes muižu — objekts atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā, tāpēc ar to saistītas diezgan lielas cerības. Nacionālā parka administrācijai ir ļoti liela interese par Jaundomes muižu, kuru tagad mēģina mārķetēt kā tūrisma galamērķi, lai tauta brauktu tieši uz Rāznas nacionālo parku. Tālab taps ekspozīcija, kurā varēs redzēt lietas, kas saistītas ar mūsu daudzajiem ezeriem, aizsargājamām teritorijām, augiem, dzīvniekiem un visu citu, kas saistās ar parku. Pagaidām notiek projektēšana.

Ķepovā bijušajā bērnudārza ēkā vienā korpusā būs saietu nams vietējiem iedzīvotājiem. Tur kādreiz tas bija, tikai ļoti bēdīgā stāvoklī. Neskatoties uz to, ka Ķepovas pagastā ir maz iedzīvotāju, bet arī viņiem ir nepieciešama šī infrastruktūra, jo šeit tāpat ir savas tradīcijas, ir svētki, kurus svin. Otrajā korpusā būs izstāžu zāle, kur nākotnē varētu veidoties kāds muzejs — plānots attīstīt meža tēmu. Akcents uz tūrisma tēmu nav nejaušs. Plānošanas reģionā rit attīstības programmas izstrāde, mums sacīja, lai esam tālredzīgi, ar domu, ka Baltkrievija nākotnē varētu būt Eiropas Savienības valsts, tamdēļ mums varētu pavērties ļoti plašas iespējas. Tāpēc pašvaldība daudz strādā, lai tiktu atvērts Vorzovas robežas pārejas punkts, kas jau šodien ir ļoti nepieciešams vietējiem iedzīvotājiem. Lai nav tā, ka punkts ir, bet ir jābrauc 100 km līdz pārejas punktam citā vietā, lai apciemotu radus. Šis jautājums aktualizēts plānošanas reģionā, un mūsu domes priekšsēdētājs kā reģiona padomes loceklis virza šo jautājumu uz priekšu. Es esmu iekļauta Latgales attīstības programmas izstrādes darba grupā, tāpēc šo jautājumu mēģinām visādā veidā virzīt tā, lai punkts būtu. Problēma ir Baltkrievijas pusē, Latvijas pusē viss izbūvēts, izņemot — nav asfaltēta ceļa. Perspektīvā varētu panākt arī ceļa asfaltēšanu, ja vien punkts sāktu strādāt.

— Vai tiesa, ka Dagda ir viens no sadarbības partneriem Latvijas-Lie- tuvas pārrobežu sadarbības programmā?

— Jā, mēs esam sākuši sadarbību ar Eiroreģionu “Ezeru Zeme” un esam projektā, kam, pateicoties mūsu cilvēkiem, būs iespēja piedalīties dažās aktivitātēs, jo pārrobežu programma daudz līdzekļu piešķir pasākumiem. Būs semināri sociālajiem darbiniekiem, vasaras nometnes gan bērniem no riska ģimenēm, gan bērniem ar ierobežotām iespējām jeb speciālajām vajadzībām un viņu vecākiem, paredzētas arī labdarības akcijas. Tikai daži no mūsu novada bērniem varēs piedalīties šajās aktivitātēs, jo dalībnieku skaits ir ierobežots. Varbūt organizēsim konkursus vai mēģināsim atlasīt pretendentus, vadoties pēc citiem kritērijiem. Turklāt, realizējot šo projektu, Dagdas bērnu un jauniešu centram tiks izbūvētas jaunas kāpnes ar vides pieejamību, jo tas mums ļoti aktuāli — ēkā darbojas arī invalīdu brālība ”Nema”, kas savās aktivitātēs cenšas iesaistīt bērnus ar īpašām vajadzībām. Kāpnes būvēs nākamgad pavasarī-vasarā, bet projekts sāksies jau šogad — 1. novembrī. Kāpnes būs paliekošs rezultāts, bet arī pārējās aktivitātes ir liels ieguvums mūsu cilvēkiem.

Nobeigumā dažus vārdus pateikšu par vēl vienu Dagdas novada mērogam apjomīgu ERAF projektu: “Ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana ”Veselības un sociālo pakalpojumu centrā Dagda””. Projektu īsteno pati Dagdas slimnīca, lai attīstītu tieši ambulatoro veselības aprūpi. Tas aptver dienas stacionāru, poliklīniku, laboratoriju, rentgenu un rehabilitāciju, jo tieši tās ir atbalstāmās aktivitātes, netiek atbalstīta sociālā joma. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ēkai arī tiks veikti uzlabojumi. Projektā nesen uzsāktas aktivitātes, tās pabeigs 18 mēnešu laikā, praktiski līdz 2011. gada beigām.

— Paldies par interviju! Lai veicas!

Juris ROGA