Šai lieliskajai tradīcijai ir vairāk nekā trīs desmiti gadu. Bet šogad mākslas akcija “Krāslavas palete” sakrita ar atvasaru. Bija silts un saulains laiks. Bez ilgstošiem rudens lietiem, kā tas raksturīgs šim gadalaikam. Viena neveiksme — kļavas, bērzi un apses nebija paspējušas ietērpties purpursārtā un zeltainā rudens rotā.
“Krāslava ir skaista jebkurā gadalaikā,” atklāti atzinās plenēra dalībniece Ligita Caune, kura apmeklēja kluso pilsētiņu Daugavas krastā nu jau septīto reizi. Astoņās dienās viņa sagatavoja 14 gleznu! Un manā klātbūtnē ne bez nožēlas šķīrās no gleznas “Daugava pie Krāslavas”, kuru iegādājās mūsu novadniece Viktorija Vengreviča.
Rīgas māksliniece, kura atbrauca no galvaspilsētas kopā ar Andreju Severetņikovu, Vitu Merci un Jāni Streiču, neslēpa patiesu sajūsmu par radošajām dienām, kas tika pavadītas citu amata brāļu — gleznotāju lokā. Kopš deviņdesmito gadu vidus viņa arī pati organizē analoģiskus (tikai vasaras) plenērus Sēlijā, jo viņas dzimtene ir Viesīte. Kopīgas radošās dienas bijušas Aizkrauklē, Sēlpilī, Secē, Viesītē, bet pirms dažiem mēnešiem pusotra desmita gleznotāju no visas Latvijas ar sajūsmu strādāja Skrīveros.
Mūsu pilsētiņu gleznainajā Daugavas ielokā apmeklēja mākslinieki no tuvienes un tālienes. Brīvdabas izstādes laikā viņu vārdā Rēzeknes mākslinieks Vladislavs Paurs no visas sirds pateicās radošā pasākuma organizētājiem. Notika arī gleznu ielu tirdziņš, ne mazums rudens darbu tagad glabājas Krāslavas skaistuma cienītāju kolekcijās. Un pēdējais “akords” — kopīga fotogrāfija.
Pateicībā par Krāslavā pavadītajām dienām gleznotāji uzdāvināja pilsētai savus jaunos mākslas darbus. Jāsaka, ka sadarbība ir savstarpēji izdevīga. Mākslas akcijai ir vēl viens nosaukums — Ritas Barčas plenērs. Viņai pilsēta ir pateicību parādā par šīs tradīcijas iedibināšanu.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
