Meklē un atrod iespējas palīdzēt

— 77 gadus veca 2. grupas invalīde, kura ar neatliekamās palīdzības mašīnu tika nogādāta slimnīcas uzņemšanas nodaļā tieši no baznīcas, izmisusi, ka viņai nav bijis iespēju pēc palīdzības sniegšanas nokļūt mājās. Nogādāšana ar medtransportu uz mājām esot iespējama par 30 latiem. Vai to var atļauties vecs, slims cilvēks? Tādā situācijā var nokļūt ikviens cits, kā būt?

— Protams, ka tādu maksu vecs, slims invalīds nevar atļauties. Diemžēl šodien Ministru kabineta noteikumos ir iestrādāta neadekvāti augsta cena, kas cilvēkam ir jāmaksā par vienu braucienu ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu jeb tā saucamo spectrans-portu. Tā maksa ir 33 lati par vienu braucienu, tur nav ņemts vērā attālums. Man arī bija jāuzklausa iedzīvotāju zvani no Krāslavas. Ir guļoši slimnieki, kuriem jānokļūst pie ārsta, bet par spectransportu no viņiem prasīja šo augsto maksu uz vienu pusi. Gribu uzsvērt, ka Krāslavas slimnīcai speciālā transporta vairs nav, tas tagad pieder neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kas nav mūsu pakļautībā.

Es šo jautājumu aktualizēju vienā valsts sekretāru sanāksmē. Nav pareizi prasīt tik lielu maksu, tas nav pamatoti. Šeit nav runa par katru slimnieku, bet par tādiem, kurus nepieciešams vest ar šādu transportu. Atbilde bija — skatīsimies, ko var darīt nākamajā gadā, kad būs kaut kādas izmaiņas MK noteikumos.

— Kāpēc maksa ir tik augsta?

— Viena no biežāk izskanējušajām atbildēm ir: slimnīca, mediķi, neatliekamā medicīniskā palīdzība ar transporta palapojumiem nenodarbojas. Tā diemžēl ir. Mans viedoklis — uzturēt tik augstu maksu nav pareizi. Lauki nav Rīga, Daugavpils vai cita liela pilsēta, te ir lieli attālumi. Turklāt vecam cilvēkam, slimam un invalīdam nav brīvi lieli līdzekļi.

— Cik liela bija šī maksa, kad “ātrie” bija slimnīcas pakļautībā?

— Mūsu cena pilsētas robežās bija Ls 2,50 par braucienu, ārpus pilsētas —Ls 2,50 plus par kilometrāžu (viens kilometrs 13-14 santīmi). Kā redzat, atšķirība lieta. Pacientam tā bija normāla cena. Mēs paredzējām, ka būs šīs problēmas. Uzņemšanas nodaļā ir taksistu telefona numuri, viens no tiem dežūrē pie poliklīnikas — tur viņam ir ierādīta stāvvieta. Ja cilvēks pats atnāk pie mums vai viņu atved neatliekamās medicīniskās palīdzības transports un nav medicīniskās indikācijas viņa hospitalizācijai slimnīcā, pēc palīdzības saņemšanas uzņemšanas nodaļā vai poliklīnikā viņi var pie-zvanīt taksistiem un samaksāt par braucienu mājup. Tas būs lētāk nekā izmantot speciālo medtransportu.

Esam padomājuši par slimniekiem, kurus atved no tāliem laukiem — Svariņiem, Šķaunes, Bērziņiem un citurienes. Viņu atveda vēlu vakarā vai naktī, sniedza nepieciešamo palīdzību, bet, tā kā viņš tajā pašā dienā nevar aizbraukt mājas, mēs piedāvājam izmantot savas viesnīcas pakalpojumus. Pacients paliek slimnīcas telpā, kas ir iekārtota kā viesnīca. Praktiski tā ir gultasvieta, par ko jāmaksā Ls 3,50 dienā. Tā ir normāla cena, tik zemu cenu nepiedāvā nekur. Tiesa, mēs nevaram viesnīcu piedāvāt pilnīgi visiem gribētājiem, jo vietu skaits ierobežots.

— Krāslavieši viennozīmīgi ir vairāk informēti par to, kas notiek Krāslavas slimnīcā, bet Aglonas un Dagdas novada ļaudis vaicā, vai tiešām līdzekļu trūkuma dēļ slimnīcu atkal mēģināja slēgt?

— Vienubrīd bija problēmas ar finansējumu. Tā situācija radās tāpēc, ka pērnā gada septembrī un oktobra pirmajā pusē slimnīca bija slēgta. Kad pagājušā gada oktobra otrajā pusē atsākām darbu, jau no jūlija tika samazināts darba apjoms un finansējums. Kad veica aprēķinus 2010. gadam, to posmu, kuru nestrādājām un bija samazināts pasūtījums, neņēma vērā un mums bija iedalīts ļoti minimāls finansējums. Praktiski visu naudu izmantojām līdz 1. maijam. Visam šim gadam bija paredzēta 450 pacientu ārstēšana, bet mēs jau pusgada laikā stacionārā ārstējām 1000 pacientu, kuriem bija neatliekami gadījumi un kuriem pēc likuma nevar atteikt palīdzību. Sakarā ar to aktualizējām šo jautājumu, kāpēc tā ir. Tad arī tika konstatēts, ka ir pieļauta kļūda aprēķinos mums un vēl vienai slimnīcai. Mēs pacēlām galvu, bet kopā ar mums finansējumu pārrēķināja arī viņiem.

Šodienas situācija tāda: līgumi parakstīti, slimnīca turpina strādāt, finansējuma jautājums ir atrisināts ar papildus līdzekļiem un slimnīca strādā tā, kā kopš janvāra līdz šodienai, izņemot vienu mēnesi, kad jūlijā visi stacionāra darbinieki bija atvaļinājumā. Tajā brīdī iedzīvotājus NMP veda uz Daugavpili un Rēzekni. Pēc statistikas datiem es zinu, ka lielākoties mūsu pacientus veda uz Daugavpils slimnīcu.

— Vai naudas pietiks līdz gada beigām?

— Arī šie līdzekļi būs nepietiekoši līdz gada beigām, jautājumu jau aktualizējām Veselības ministrijas un Valsts sekretāra līmenī, Veselības norēķinu centrā. Līdzekļi iedalīti pēc koeficientu sistēmas, kas diemžēl ir tāda — ja tev no paša sākuma bija paredzēts maz, tad arī papildinājumi ir mazi. Šodien slimnīca sniedz pakalpojumus pilnā apjomā un man nav nekāda iemesla sacīt, ka tā varētu tikt slēgta. Kā būs nākamgad, uz to šodien neviens neatbildēs, jo paredzēts samazināt valsts budžetu par 400 miljoniem latu. Kā tas atsauksies uz medicīnas nozari un ko tas konkrēti skars, man grūti sacīt.

— Pirms vēlēšanām daudzi politiķi sola, ka medicīnai noteikti palielinās finansējumu...

— Sola daudz ko, redzēsim, kā būs. Es gribu akcentēt vēl vienu iespēju, ko iedzīvotāji šodien var aktīvi izmantot. Stacionārs strādā diennakti un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību visiem slimniekiem, kam tā nepieciešama pēc medicīniskajām indikācijām, un veic hospitalizāciju: ķirurģija, traumatoloģija, terapija, neiroloģija un smagiem — reanimācija. Neatliekamos gadījumos stacionārā tiek veiktas operācijas.

Tajā pašā laikā mums šodien ir pietiekami daudz līdzekļu ambulatorai ārstēšanai. Pilnā apjomā atjaunojis darbu dienas stacionārs, kur hroniski slimnieki katru dienu var saņemt dienas laikā medicīnisko palīdzību. Lauciniekiem ir iespēja izmantot viesnīcu, lai viņi varētu saņemt medpakalpojumus dienas stacionārā. Tieši dienas stacionārā par ambulatoriem līdzekļiem veicam plānveida operācijas un pēc tam cilvēki var palikt slimnīcā, izmantojot viesnīcas pakalpojumus, kas kopumā cilvēkam ir daudz lētāk. Visām trūcīgām personām šodien ārstēšanu un nakšņošanu apmaksā valsts: viņiem nevajag maksāt pacienta iemaksu ne stacionārā, ne dienas stacionārā. Tieši tas pats poliklīnikā, kur pieņem visi tie paši mūsu speciālisti, plus ir veicami visi izmeklējumi, nekādu ierobežojumu mums nav. Ambulatorai palīdzībai līdzekļu ir pietiekoši, droši izmantojiet šo iespēju, kam tā nepieciešama.

— Dažreiz ienākumi nav lieli, tālab trūcīgās personas statuss nepienākas...

— Jā, statusam jābūt. Taču ir cilvēki, kuriem trūcīgā statusa nav, bet ienākumi ir līdz 120 latiem. Uz attiecīgas izziņas pamata viņi var saņemt atvieglojumu maksai par medpakalpojumiem. Ja ienākumi ir līdz 150 latu, tad pusi izdevumu apmaksā valsts no tā saucamā sociālā spilvena līdzekļiem (jābūt izziņai, ka var saņemt medpakalpojumus ar atvieglojumiem). Nezinu, kā citos novados, mūsu novadā šo izziņu izsniedz pagasta sociālais darbinieks ar pārvaldes vadītāja parakstu. Pārējiem jāinteresējas savos novados, kā šo izziņu saņemt. Cik zinu, pagaidām problēmu nebija.

Ja ir iegādāta Krāslavas novada p/a “Krāslavas Slimokase” rozā grāmata, tad samaksu veic apdrošinātājs.

— Paldies par atbildēm.

Juris ROGA