Kopaina izglītības jomā Dagdas novadā

Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķeviča pastāstīja, ka vispārizglītojošajās novada skolās 1.- 12. klasēs kopskaitā mācās 947 skolēni. Aleksandrovas speciālajā internātskolā 1.- 12. klasēs kopskaitā ir 104 bērni. Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā ir par 54 skolēniem mazāk (ieskaitot Aleksandrovas skolu). No pirmā acu uzmetiena, nekas traģisks tajā nav, bet naudas izteiksmē šis samazinājums skolotājiem nozīmē gandrīz trīs slodzes mazāk. Piecgadīgo un sešgadīgo šogad ir 118, salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu neliels bērnu skaita samazinājums novērots arī šajā vecuma grupā.

Dagdas novadā pavisam strādā 204 skolotāji, viņu skaits praktiski nav mainījies. Dagdas mūzikas skolā strādā septiņi skolotāji, mācās 69 skolēni, bet audzēkņu uzņemšana turpināsies visu septembri. Dagdas mākslas skolā strādā četri skolotāji, mācās 61 skolēns, uzņemšana turpinās.

Kvalitātes faktors

M. Micķeviča īpaši uzsver, ka Dagdas novada skolās strādā 30 maģistri, vēl astoņi pedagogi studē maģistrantūrā. Visi skolotāji ir ar atbilstošu izglītību.

Eiropas strukturālo fondu projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” šajā kārtā atbalstīti 40 skolotāji no Dagdas novada izglītības iestādēm. Katrs skolotājs četrus mēnešus saņems 100 latu ik mēnesi, pretī būs jāiegulda liels darbs: jāpārdomā mācību metodes, jāveido savs portfolio, tiks apmeklētas viņu vadītās stundas. No šiem 40 skolotājiem 10 pedagogi pārkvalificēsies — apgūs citu papildspecialitāti, kas viņiem nepieciešama, lai nodrošinātu mācību procesu. Lai skolotāji varētu iegūt nepieciešamo kvalifikāciju, projekts turpināsies līdz pat 2012. gadam. Iespējams, ka ar 2012. gadu skolotājiem algas apmērs būs atkarīgs no iegūtās kvalitātes pakāpes, ka varētu būt noteicošais faktors.
Projektā “Atbalsts prioritārajos mācību priekšmetos” ir iesaistījušies septiņi Dagdas novada skolotāji. No tiem seši deviņus mēnešus saņems finansējumu 150 latu ik mēnesi, viens — astoņus mēnešus 65 latus ik mēnesi. Stipendijas lielums atkarīgs no stundu skaita, šajā projektā var piedalīties skolotāji, kuri strādā 7.- 12. klasēs. Jo vairāk stundu, jo lielāks finansējums. Arī šajā projektā jāiegulda liels metodiskais, konsultatīvais un pētnieciskais darbs. Ļoti daudz jāizmanto informatīvās tehnoloģijas. Projekts šogad beigs darboties, tā būtība ir stimulēt prioritāro mācību priekšmetu skolotājus palikt strādāt skolā. Prioritārie mācību priekšmeti ir fizika, ķīmija, bioloģija, informātika, matemātika un svešvalodas.

Grāmatas un mācību līdzekļi

Valsts finansējums grāmatām ir minimāls — uz visu Dagdas novadu tikai 709 lati, kas veido 69 santīmus uz vienu skolēnu. Nauda izlietojama stingri mācību literatūras iegādei. M. Micķeviča stāsta, ka situācija ar grāmatām skolās atšķirīga. Dažām kaut ko ir dāvinājuši sponsori, piemēram, sponsori ir atbalstījuši Dagdas vidusskolu, un tā varēja iegādāties arī daiļlitera- tūru. Kaut kādu naudu skolām atvēl vietējās pārvaldes, līdz ar to vecāki pārsvarā pērk tikai darba burtnīcas. Bieži vien ir tā, ka skolotājs nopērk vienu darba burtnīcu, sakopē vajadzīgās lappuses un izdala skolēniem.

Visu skolu bibliotēkās ir izveidojies pietiekams mācību grāmatu fonds, bet problēma ir tā, ka katru gadu tiek izdota jauna mācību literatūra. Lai varētu realizēt mācību programmu, skolotājam ir vajadzīga noteikta mācību grāmata. Dagdas vidusskolā rit projekts par vidusskolas materiālās bāzes nodrošināšanu audzēkņu kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei, tamdēļ ir iespēja iegādāties bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas mācību grāmatas vidusskolas posmam no projekta līdzekļiem. Grāmatas paliks skolas bibliotēkā.

Dagdas novadā skolu pedagogiem ir arī interesanta pieredze: viņi sazinās ar kaimiņu skolām un savstarpēji viens otram izpalīdz mācību grāmatu jautājumā. Ir sadarbība arī ar Krāslavas novada izglītības iestādēm, līdz ar to bērniem nav jāpērk grāmatas. Ja nu tikai pēc pašu vēlmes.

Tiesa, M. Micķeviča atzīst, ka grāmatu jautājums ir viens no tiem, ko vajadzētu papētīt sīkāk, jo pagaidām nebija iespēju un laika iedziļināties tā detaļās: “Man ir doma, ka nākotnē visām skolām budžetā vajadzētu paredzēt naudu tieši grāmatu iegādei. Nākamajā gadā būs jāievieš jauni mācību priekšmeti — Latvijas vēsture un svešvaloda 1. klasē, kas būs kāda no ES valstu valodām. Budžetā nauda jāparedz arī tālab, lai varētu vairāk atjaunot mācību grāmatas. Tiesa, arī šodien pārvaldes iedala naudu, taču nav konkrētas sistēmas.”

Cena atšķiras divtik

Ēdināšanas jautājums atrisināts visās Dagdas novada skolās, tiesa, pusdienu maksa ir pat krasi atšķirīga. Pusdienas Dagdas vidusskolā maksā 80 santīmus, lauku skolās no 30 līdz 75 santīmiem. Zemāka samaksa ir tur, tur vecākiem jāpiedalās produktu sagatavošanā. Vairākums bērnu pusdienas skolā ēd. Maznodrošināto ģimeņu atvasēm tās apmaksā, savācot visas izziņas. Pirmklasniekus ēdina par velti par valsts naudu. Taču dažiem skolēniem vecāki tomēr nevar atļauties samaksāt pusdienu naudu, šie bērni ņem līdzi sviestmaizes. Daži no tiem, kuri neēd skolas pusdienas, to dara tikai sev zināmu apsvērumu dēļ. Proti, viņi vēlas kaut ko citu, bet konkrēti noformulēt nespēj.

M. Micķeviča domā, ka šajās ģimenēs, iespējams, nav izveidojušās pareizas ēšanas tradīcijas: “Viedokļi ir dažādi, tomēr skolām ir vairāk jāstrādā pie ēdienkartes. Ir gandarījums, ka visas novada skolas pieteikušās programmai “Skolas auglis”, kas sāks darboties ar 1. janvāri. Esam jau vienojušies ar vietējo uzņēmēju par augļu piegādi — skolām tiks piegādāti āboli, varbūt arī bumbieri, ja līdz tam laikam tie vēl būs pieejami. Augļus par velti saņems 1.- 6. klases bērni, tos apmaksās no Eiropas programmas, jo Eiropā uzskata, ka bērni Latvijā ļoti maz patērē savā pārtikā augļus un dārzeņus.”

Medicīniskais aspekts

Vienīgi Dagdas vidusskolā ir sava medmāsa, lauku skolas strādā sadarbībā ar vietējo feldšeru vecmāšu punktu (VFP) un tā mediķiem. Bērni arī laukos tiek nomērīti, nosvērti, viņiem tiek pārbaudīta redze un viņi saņem visas potes. Jautājums nav atstāts novārtā, viss tiek kontrolēts, un nevar būt tā, ka kaut kur paliks nepotēti bērni, jo uz visiem pagastiem brauc arī ģimenes ārsts. Medmāsu katrā lauku skolā nevar atļauties finansiāli. Feldšerpunktus uztur pārvaldes, to viens no rūpes objektiem ir skolēni. Protams, visur nav vienlīdz ērti, jo no skolas līdz feldšerpunktam ir kaut kāds attālums. Ja bērnam ir veselības problēmas, tad pedagogi uzreiz zvana medmāsai, kura ierodas skolā, vai arī skolas personāls bērnu aizved uz FVP.
M. Micķeviča: “Konkrēta kārtība ir izstrādāta katrā skolā. Ir skolas administrācijas komanda, tajā katrs par ko konkrētu atbild. Skolas ir izstrādājušās savu plānu veselības aprūpes jomā.”

Juris ROGA