Starp Dagdu un Ezerniekiem atrodas mājas ar skanīgu nosaukumu “Palmas”, kuru tuvumā autovadītāju uzmanību uz īsu mirkli piesaista neaprakstāms skaistums ceļa malā. Tā ilgākai baudīšanai caur auto logu neatliek laika — saimnieku veidoto krāšņuma dārzu acīm slēpj nekoptās ceļmalas krūmi un koki. Bet var piebremzēt, atgriezties atpakaļ, visu labi apskatīt un pat parunāties ar viesmīlīgajiem mājas iemītniekiem. Tieši tā darīju arī es.
No četriem ģimenes locekļiem mājās tobrīd bija tikai pensionāre Vaišļa Aleksandrina, ar kuru kopā mīt meita Valentīna un viņas bērni: Ezernieku vidusskolas 12. klases skolniece Aija un Stradiņu universitātes studente Gunta, kura gan studiju laikā šeit uzturas reti.
Aleksandrina pastāstīja, ka šis krāšņums tapis vietā, kur savulaik arī auguši ceļmalas krūmi, bet mājas iemītnieki nolēmuši visu mainīt. Strādājuši visi, savu artavu devis arī Aleksandrinas dēls Anatolijs, kurš dzīvo Ezerniekos un strādā par meistaru Dagdas arodvidusskolā. No vērptiem metāla stienīšiem veidotais puķu pods, no riepas veidotais gulbis un vāzes ir viņa meistardarbs.
Visskaistāk šeit ir vasaras pašā plaukumā, bet arī pavasarī un rudenī ir ko redzēt, jo nelielā parka izveidē izmantotas daudzas ikdienā pieejamas lietas: koka kluči, zari, akmeņi, gliemežvāki, karotes, dakšiņas, lelles, vecs pods, vecas automobiļu riepas, muca, kā arī dārza veltes, piemēram, ķirbji. Liekot lietā fantāziju, nedaudz krāsas un pašu darbu, tapis šis brīnišķīgais stūrītis. Milzu baravikas no koka klučiem ir izzāģējis Aleksandrinas krustdēls Vitālijs, kurš diemžēl ir gājis bojā.
Šovasar saimnieki piedzīvoja zagļu uzlidojumu — naktī nezināmā virzienā nozuda veikalā pirktās figūras — “aizlidoja” stārķis un “aizčāpoja” ezīši. Pēc šī nepatīkamā atgadījuma tika nolemts pārvietot tuvāk mājai atlikušos pirkumus — rūķīšus un tautu meitu. Vasarā šeit bija arī mini baseins, bet tuvāk salnām ūdens no tā tika izlaists. Baseins ar zivtiņām, dažādas spēļu mantas sevišķi aizraujošas šķiet mazmeitai Sintijai, ku- ra dzīvo Ezerniekos, bet pie pir- mās iespējas brauc apciemot vecmāmiņu. Te taču ir tik daudz ko darīt!
Krāšņumdārzā lielākais darba apjoms ir vasarā, kad jāravē puķu dobes.
“Šis ir ģimenes veidots parks, kuru pakāpeniski attīstām,” uzsver Aija, ar kuru tikos nedaudz vēlāk. “Idejas sme- ļamies galvenokārt no žurnāliem. Ja mežā trāpās ieraudzīt interesantas formas zaru, tas tiek nogādāts mājās, apstrādāts un likts lietā. Lielākais darbs ir puķu ravēšana un stādīšana, kurā iesaistāmies visi. Cenšamies visu iestādīt tā, lai puķes šeit ziedētu no agra pavasara līdz vēlam rudenim.”
Aija ir čakla meitene ne tikai mācībās, bet arī liels palīgs saimniecībā, kurā ir gotiņa, zirgs, truši un vistas. Meitene palīdz izvest zirgu ganībās, iemācījusies izslaukt govi. Aijas vecmāmiņa gandrīz visu darba mūžu bijusi slaucēja, tikai īsu laika sprīdi pastrādājusi par piena savā- cēju un atkal atgriezusies pie govju slaukšanas. Varbūt tālab viņa vecumdienās nespēj atteikties no govs, jo ir liels pieradums gan pie lopiņa, gan pie piena.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
