Pārmetumiem par apdalīšanu ir psiholoģisks moments

— Kā pašvaldības uzņēmums ir sagatavojusies apkures sezonai? Vai viss ir pārbaudīts, kurināmais iegādāts, vai atrisināti citi problemātiski jautājumi un pats galvenais — kāds būs šīs apkures sezonas tarifs?

— Apkures sezonai uzņēmums ir sagatavojies, visas iekārtas un katli pārbaudīti. Šobrīd kultūras namam ir autonoma apkures sistēma, bet vēl šogad gribam paspēt pieslēgt ēku pilsētas centrālajai apkures sistēmai. Ja mums nebūs nekādu problēmu ar konkursu, ja neviens neapstrīdēs rezultātus un Rīgas ielas remontdarbi varēs sākties vēl šoruden, mēs paspēsim kultūras namu pieslēgt pilsētas apkures sistēmai.

— Vai centrālajā katlu mājā neatkārtosies pērnā gada notikumi, kad visnepiemērotajā brīdī sāka tecēt blīve?

— Katli, kas ir Krāslavā, Latvijā nav plaši izplatīti. Citās mazās pilsētās ir karstā ūdens katli, bet mums ir tvaika katli sakarā ar turboģeneratoru. Firmas, kas tos uztaisīja, ir devušas garantijas, bet, ja kaut kas notiek, mums jāgaida, kamēr garantiju realizē. Šo to mēs paveiksim paši, lai nodrošinātos pret negaidītām situācijām. Problēmu rada arī tas, ka trūkst zemes platības pie katlumājas. Nav loģikas tajā, ka ir viens šķeldas padeves transportieris. Tehnika ir tehnika, pat kosmosa kuģi citreiz iet bojā.

Slimnīcas katlu māja, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams ieslēgt kopējā pilsētas sistēmā, spējīga nodrošināt pilsētu ar karsto ūdeni — to esam arī izmēģinājuši 2006. gadā. Ja notiek kaut kas nopietnāks, tad, protams, varam pieslēgt slimnīcas katlu māju, lai neļautu apkures sistēmai sasalt, bet tad būtu jācieš visiem: vajadzīgo komforta temperatūru dzīvokļos salā mēs nespētu uzturēt. Dzīvojamās mājas pilsētā nav siltinātas, tās paredzētas mīnus 27-28 grādiem, lielākas problēmas rodas, kad ļoti liels sals nedēļu un ilgāk. Lai cik stipri kurinātu, pie tik liela sala, kas turas ilgāku laiku, māju sienas vienalga caursalst.
Arī ilgstošs vējš ziemā mums rada problēmas. Veiksim dažus uzlabojumus pamatskolā, kurā ir problemātiski saglabāt siltumu vējainā laikā. Nomainīsim apkures baterijas un veiksim skalošanas darbus. Pamatskolai ir sava katlu māja, bet top projekts ar mērķi nākotnē pieslēgt pamatskolu pilsētas siltumtīkliem.

Ar kurināmo problēmu nav: ir noslēgti līgumi, ir grafiks. Vienkāršoti shēma ir šāda: konkrētu daudzumu šķeldas savlaicīgi ieved noliktavā, pārējo nepieciešamo daudzumu piegādā apkures sezonas laikā saskaņā ar apstiprināto grafiku. Par kurināmo tiek maksāts savlaicīgi, pretējā gadījumā uzņēmējs aizved šķeldu uz ostu vai realizē citur.

Par apkuri iedzīvotāji maksās atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2007. gadā apstiprinātajam tarifam, kas stājās spēkā ar 2008/2009. gada apkures sezonu. Pagājušajā apkures sezonā iedzīvotāji maksāja mazāk, nekā paredzēja regulatora 2007. gadā apstiprinātais ta- rifs, jo sakarā ar zemākām kurināmā iepirkuma cenām bija attiecīgs domes priekšsēdētāja rīkojums samazināt iedzīvotā- jiem maksu par 13% (nevis tarifu). Tāpēc ka kurināmā cena šogad augusi par 17 līdz 20% (atkarībā no firmas), iespēju samazināt maksu nav.

— Kādēļ Rīgas iela tiek remontēta nelieliem posmiem? Vispirms sataisīja posmu tilta pār Florupīti rajonā, tagad uzsākta Rīgas ielas posma rekonstrukcija no Dīķu līdz Ratūžas ielai (projekts LATLIT TRAFFIC). Varbūt tagad vajadzēja ņemt kredītu un saremontēt visu no sākuma līdz galam? Un kad remontēs Rīgas ielu pretējā virzienā — uz Augustovku?

— Es strādāju domē neilgu laiku: divus ar pusi gadus. Daudzi brīnās — vai tiešām tik maz? Tas, kas šajā laikā izdarīts un ko grasāmies paveikt, būtu atsevišķa saruna, bet varu apliecināt, ka bija pieliktas visas iespējamās un neiespējamās pūles, lai tranzīta ielai dabūtu naudu. Diemžēl nevaram dabūt finansējumu visas ielas remontam vienā piegājienā. Kredītsaistības ir nopietna lieta. Mēs ņemtu kredītu, ja šodien būtu tāda iespēja, ja pašvaldībai nebūtu vecu parādu, kredītu, kas jāatdod, ja nebūtu krīzes.

Starp citu, krīzes gados mēs realizējam projektus ar lielāku vērtību nekā Krāslava to darīja treknajos vai labajos gados. Šodien veicam darbus, tikai piedaloties ar līdzfinansējumu projektos. Ja visi mūsu iesniegtie projekti tiks apstiprināti, ar to vien līdzfinansējuma pieļaujamā robeža tiks sasniegta. Kaut kādus sīkus ielu remontus veicam par savu naudu, bet pārsvarā visa brīvā nauda aiziet līdzfinansējumam.

Procenti ir ļoti izdevīgi. Piemēram, pilsētas centrālā laukuma projektā pašvaldības līdzfinansējums bija 10-11%. Daudzi jautā, kāpēc vajadzēja tik dārgu laukumu, varbūt varēja vienkāršāku un lētāku? Atbildēšu: ja ir tik neliels līdzfinansējums, tad jāiet uz visu banku un jātaisa kā nākas.

Par ceļiem mums ir vairāki projekti. Ja savulaik būtu veikti precīzāki aprēķini, kad notika konkurss par Rīgas ielas ceļa posmu ar caurtekas izbūvi Florupītei, tad mēs būtu sataisījuši lielāku ceļa posmu. Turklāt ir vēl kāda problēma — ir dažādas programmas, kas tiek uzsāktas dažādā laikā, un tur mēs neko nevaram darīt. Lai sataisītu Rīgas ielas posmu starp Lāčplēša un Miesnieku ielu, vajag 150 tūkstošus, jo šis posms ir ļoti sarežģīts elektropārvadu un telekomunikāciju dēļ. Praktiski visa Rīgas iela ir tāda, bet tur ir vissāpīgākais. Tur dažādi dienesti mūžīgi kaut ko rok un pārtaisa. Tas nebija mūsu izdomājums atstāt šo posmu netaisītu. Sniegsim dokumentāciju vienā citā pārrobežu programmā. Ja dabūsim finansējumu, tad būs konkurss un sāksim remontdarbus. Ja nedabūsim, nākošgad sniegsim dokumentāciju tranzītielu programmā vai arī uzliesim tam posmam virsū izlīdzinošo asfalta kārtu, tādam, kāds tas šodien ir.

Tālāk par Augusta ielu. Visiem deputātiem skaidrs, ka tas ir pats prioritārākais jautājums. Tur cilvēki daudz cietuši, es atvainojos, ka šis jautājums vilkās tik ilgi. Dokumentācija tika iesniegta tranzītielu programmā, paldies satiksmes ministram, nauda ir piešķirta. Ja viss ritēs normāli, nebūs problēmu ar konkursu, tad jau tuvākajā laikā sāksies tranzītielas remonts no domes līdz pat skatu laukumam kalnā. Mēs gribam uzsākt pēc iespējas ātrāk šos darbus, lai vienlaicīgi ieguldītu siltumtrasi līdz kultūras namam. Citiem vajadzēs paciesties, ka tuvākajā laikā pilsētā kādā posmā nebūs asfalta. Augusta ielas rekonstrukcija ir ļoti liels un nopietns objekts, skatīsimies, kā būs ar naudu.

Iesāktais Rīgas ielas posms no Dīķu līdz Ratūžas ielai firmai jāpabeidz līdz 15. oktobrim, bet, iespējams, darbi ievilksies uz kādu nedēļu. Diemžēl atklājās, ka komunikācijas bija saliktas kā pagadās — vienā vietā rok, pēkšņi izrok vadu, kam tur nav jābūt vai jābūt 70 cm dziļumā, bet ir 30 cm. Tas, protams, iekavē darbus.

— Lasītāji neizpratnē, kādēļ Rīgas ielas posmi, kur notikuši remontdarbi, kopainā izskatās kroplīgi: vietām atstāta dažus desmitus centimetrus plata zaļā zona, vietām tās vispār nav, vietām platāka, vietām šaurāka, vietām trotuārs ir, vietām nav. Iela kopumā izskatās drausmīgi.

— Tur šos jautājumus vajadzētu sakārtot. Uzreiz nomierināšu, ka Augusta ielas projektā tādu problēmu nebūs. Turklāt gājējiem vienā ielas pusē būs bruģis, otrā — asfalts, kas būs izmantojams arī kā veloceliņš.

Par Rīgas ielu virzienā no autoostas uz slimnīcas pusi: es jau sacīju, ka gribam ar šo ielu nākotnē startēt tranzītielu programmās. Ja izdosies, vajag izbūvēt trotuārus līdz pat Vienības ielas galam (tā saucamā krivaja versta), trotuārs vajadzīgs arī Vienības ielai. Ja būs iespēja dabūt naudu, tad visu izdarīsim. Neaizmirsīsim arī mazās pilsētas ielas.

— Kādēļ dažiem Kalniešu pagasta iedzīvotājiem šķiet, ka viņi ir apdalīti attiecība pret Skaistas pagasta ļaudīm: gan izglītības, gan kultūras, gan citos jautājumos. Vai tiešām tā var būt, ka vairāk naudas tiek ieguldīts Skaistas pagasta struktūrvienību attīstībā nekā Kalniešu?

— Te pat nav ko komentēt, jo tas vairāk izskatās pēc laivas šūpošanas priekšvēlēšanu laikā. Es tiekos arī ar Kalniešu ļaudīm, un man nebija sūdzību. Visu var pārbaudīt un paskatīties budžetu. Kad veidojām apvienotās pārvaldes, mums bija noruna, ka viens otru neaizvaino un ir cieta noruna, ka viens pagasts otra pagasta naudu neaiztiek. Protams, varētu būt dažas situācijas, kad naudu vajag īslaicīgi novirzīt no viena pagasta budžeta uz citu. Bet tie ir īpaši gadījumi, un tā nauda vienalga tiek atdota atpakaļ. Nav iespējams vieniem atņemt un atdot naudu citiem. Manuprāt, pamatots pārmetums būtu, ja Kalniešos skolu aizvērtu, bet Skaistā turpinātu uzturēt. Bet sko- las strādā abos pagastos, arī tautas nami un bibliotēkas. Nauda katram pagastam tika dalīta, vadoties pēc iepriekšējo gadu pagastu budžetiem. Protams, kādam tās bija vairāk, kādam mazāk. Šī budžeta ietvaros katrs pagasts arī dzīvo.

Skaistā, piemēram, ir sliktāki ciemata ceļi, kur šobrīd tiek ieguldīta nauda to sakārtošanā. Kalniešos ceļi ir labāki. Tiesa, man nezināmu iemeslu dēļ Kalniešu centrā palicis viens pārdesmit metrus garš posms bez asfalta, kuru vajadzētu pabeigt. Nauda ir, bet pagasta ļaudīm pašiem jāizlemj, varbūt viņiem svarīgāks cits ceļa posms. Diemžēl nevaram ieguldīt naudu, lai pie Indricas baznīcas izbūvētu autotransporta stāvlaukumu, jo paš- valdība nevar ieguldīt naudu svešā īpašumā. Domāju, ka Indricas baznīcai ir lielas perspektīvas, jo no tūristu puses tas ir līdz šim nenovērtēts objekts. Bet jābūt attiecīgam servisam.
Arī Piedrujā, Izvaltā un Robežniekos varētu vēl uztaisīt ceļus. Esam vienojušies, ka par ceļiem strādāsim visos pagastos, bet jautājums nav vienkāršs. Problēma līdzfinansējumā. Valsts kase tā vien- kārši nedod naudu, ja tikai ir galīga katastrofa.
Es lasu avīzes un apsveicu kaimiņus — Dagdas pašvaldību, kas spēja ieguldīt pusmiljonu vairākos nopietnos objektos: piemēram, tautas namos, muzeju veidošanā. Bet katrā novadā ir savas aktuālās prioritātes, mūsu novadā šobrīd ceļi ir sliktāki, tajos ieguldām. Ir pozīcijas, kas iedzīvotājiem būtiski svarīgas. Piemēram, saimniecībai, kas ražo pienu, ir svarīgi, lai var piebraukt piena mašīna un savākt produkciju. Esam gatavi runāt ar zemniekiem un palīdzēt, bet jāsaprot, ka ne visur mums ir tādas iespējas palīdzēt.

Kas attiecas uz pārvaldēm kā tādām, tās veidojot, sacījām, ka ļausim gadu strādāt un tad skatīsimies, ko darīt tālāk. Kā būtu labāk strādāt: veidojot nodaļas, kā strādā Krāslavas un Kaplavas pagasts, vai tomēr palikt pie apvienotajām pagastu pārvaldēm? Pārvaldes strādā kopš 1. janvāra, vēl ir pāragri izdarīt secinājumus.
Atgriežoties pie Kalniešiem — es dodu goda vārdu, ka nekad neesam teikuši pagastu pārvaldniekiem, lai viņi uz kaimiņu rēķina atrisina visas sava pagasta problēmas.

— Vai ar to jāsaprot, ka pārmetumiem par apdalīšanu ir psiholoģisks moments? Vai kāds no deputātiem izkontrolē, kā pārvaldes rīkojas ar naudu?

— Droši vien. Dažādi pārmetumi ir arī citos pagastos, piemēram, Robežnieku ļaudis man pārmet, ka Ērikai tagad jāraujas uz trim pagastiem un savējam viņa tīri objektīvi velta daudz mazāk laika nekā agrāk. Katrā ziņā katram deputātam ir iespēja izkontrolēt visus šos jautājumus. Esmu ļoti priecīgs, ka mūsu domē ievēlēti cilvēki no pagastiem un pilsētas. Pie tāda sastāva nevaru pat iedomāties, ka varētu notikt kaut kādas tumšas lietas. Turklāt tagad plānojam arī izbraukuma sēdes pagastos, kuras varēs vērot arī iedzīvotāji. Būs arī tikšanās ar lauku iedzīvotājiem, kurās visus jautājumus varēs izrunāt bez politiskas pieskaņas.

Starp citu, šobrīd strādājam pie viena liela projekta. Negribu priekšlaicīgi lielīties, ja viss labi izdosies, 30. septembrī pats piezvanīšu “Ezerzemei” un informēšu par rezultātu.

— Turēšu pie vārda! Paldies par interviju.

Juris ROGA