Izlasījis laikrakstā “Ezerzeme” rakstu par Brāļu kapu komitejas pārapbedīšanas grupas darbu Krāslavā un rajonā, asūnietis Ivans Zeiza atcerējās par dzimtajā pusē notikušajām kaujām un divu kritušo vācu karavīru apbedījuma vietu, kuru viņam parādījis tēvs. Diemžēl precīzu apbedījuma vietu Ivans nezina, vien aptuvenu.
Ivans: “Karavīri krita 1944. gada 12. jūlijā, kad vācieši atkāpās un bija lielas kaujas. Tētis Donats stāstīja, ka viņi bija uguns koriģētāji un krita kaujas laikā. Apglabāti Bročevas sādžā. Kādreiz pie pagrieziena uz Kaitra ezeru bija labs orientieris — ceļmalas krusts un neliels uzbērums kā kurgāniņš. Tētis man parādīja aptuveno apbedījuma vietu: kādus 150 metrus no krusta gar ceļu uz priekšu. Tagad te viss ir aizaudzis ar krūmiem, šodien atrast kritušos karavīrus būs ļoti sarežģīti. Varbūt tas izdotos tikai speciālistiem, kuriem ir liela pieredze apbedījumu meklēšanā. Varbūt ir dati kaut kādos arhīvos. Es labi zinu, ka kritušie netika pārapbedīti, viņu kapavieta jāmeklē kaut kur šajā apvidū. Tur tagad aug krūmi, aramzeme nekad nav bijusi, vien ganības un pļavas. Kritušos apglabāja vietējās sievietes, kuru vīri dienēja armijā. Jādomā, ka apglabāti ar visiem žetoniem, bet tētis nezināja: vienā kapā vai atsevišķi. Kapa kopiņas un krusta it kā nebija, jo padomju gados tas bija liegts.
Diemžēl, cik man zināms, neviens no karavīru apbedīšanas dalībniekiem vairs nav starp dzīvajiem. Nav arī citu liecību, jo te visapkārt bija bezbērnu ģimenes, izņemot vienu. Tomēr šos apbedījumus speciālistiem vajadzētu atrast un kritušos pārapbedīt. Asūnē daudz darīts, godinot kara upuru piemiņu. Vietējos Brāļu kapos atdusas aptuveni simts kritušie Sarkanās Armijas karavīri, arī fašistu terora upuri. Pie pamatskolas ir atklāts piemineklis nacionālajiem partizāniem. ”
Ivans Zeiza ir atbalstījis topošo pamatskolas muzeju, uzdāvinot atrasto sarkanās armijas tanka T-34 lielgabala aizslēgu, vācu smagā tanka “Tīģeris” kāpurķēžu spriegošanas atslē- gu, vācu karavīra šautenes durkli un citas vēsturiskas liecības.
Ivana interesei par vēsturi ir savs pamatojums: tēvam Donatam bija divi brāļi — Jānis un Kazimirs. Karā daudzas latviešu ģimenes piedzīvoja traģēdiju, kad brālis karoja pret brāli, tēvs pret dēlu. Jāni mobilizēja 1941. gadā, viņš cīnījās Kurskas lokā. Kazimiru mobilizēja 1942. gadā, viņš nonāca vācu armijas grupā Winter, karoja Ļeņingradā un Volhovā. Tādējādi arī šajā ģimenē brālis karoja pret brāli, tikai dažādās frontēs.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
