Otrā publikācija
Lietišķo sieviešu apvienības semināri rit ierastā gaitā, speciālisti ar iedvesmu un uguntiņu stāsta par savām izstrādnēm. Lūk, piemēram, trešajā seminārā ar prieku klausījāmies jauno tehnoloģiju ārstu speciālistu asociācijas pārstāvi. Šīs asociācijas mērķis ir jauno tehnoloģiju aprobācija un ieviešana veselības sfērā. Man bija jaunums uzzināt par šādu asociāciju Latvijā, un nu es stāstu jums.
Atkārtošana ir zinību māte. No šiem apsvērumiem atļaušos vēlreiz atgādināt par atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm (sīki par šīm atšķirībām es stāstīju iepriekšējā publikāciju ciklā).
Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir zemāks pašnovērtējums, mazāka dominante, lielāks jutīgums, mazāka uzticēšanās, mazāks praktiskums, lielāks satraukums, lielāks konservatīvums, zemāka paškontrole, lielāka spriedze. Zinot to, godājamie vīrieši, jūs varat izvairīties no daudzām pretenzijām savām otrajām pusītēm.
Kas tad ir jāzina vīriešiem par sievietēm? Parunāsim par dzīves cikliem, vecuma krīzēm, ja tā var sacīt. Līdz 25 gadu vecumam meitene atrodas tapšanas stadijā un visu, kas norisinās viņas smadzenēs, attiecināsim vecuma psiholoģijai un šajā publikāciju ciklā pie tā neapstāsimies. No 25 līdz 30 gadiem ir tā saucamais statusa noteikšanas periods. Jaunajai sievietei ir vai nu vīrs vai pastāvīgs jaunais cilvēks, apstiprinot vai nu sievas, vai arī draudzenes statusu. Šajā periodā notiek pierašana pie sava stāvokļa, zināms lepnums par šo stāvokli, tāpēc savstar- pējās attiecībās ar vīrieti vienaudzi praktiski nav nopietnu domstarpību, bet ja arī ir, tās ir risināmas un tām nav tendences padziļināties (attiecības ar partneri, kas nav vienaudzis, atsevišķa tēma). Šajā periodā sieviete piemēro sev vēl vienu lomu — mātes lomu (ja attiecības stabilas, šajā laikposmā jau ir bērni). Kā mēs redzam, šāda sevis kā sievas (draudzenes), kā mātes pārveidošana jaunajai sievietei aizņem visu smadzeņu telpu, un tur parasti nav vietas nekam citam.
Apzinājusies jauniegūtos statusus, sieviete taisnā ceļā nonāk visiem pazīstamajā trīsdesmitgadnieču krīzē. No 30 līdz aptuveni 35- 37 gadiem sieviete aktīvi cīnās par savu vietu sociālajā vidē. Būdama jau kā sieva un māte, sieviete grib paziņot par sevi kā speciālisti. Pašrealizācija šajā periodā tiek izvirzīta priekšplānā. Var rasties jaunas aizraušanās, tas ir, hobiji, vēlme uzzināt (atklāt) jaunas tehnoloģijas un tā tālāk... Aug bērns, viņš iepazīst un mācās, sieviete vēlas atbilst savai atvasei, būt interesanta. Šis process ieilgst, un viņai gribas būt interesantai citiem. Šajā pašā laikā vēl saglabājas jaunības degsme, procesā, kad rodas alkas uzzināt visu jauno, var rasties arī jaunas aizraušanās jau ne kā hobiji. Šajā periodā sieviete sāk nedroši domāt par to, ka bez vīra šajā pasaulē ir arī citi vīrieši. Bet tieši vīrieši, kuriem savu bērnu autiņu un knupīšu laiks ir jau pagājis, teju, teju sāk baudīt relatīvu brīvību, atslābinoties un zaudējot modrību. Bet veltīgi, jo biklas domas nepietiekamas uzmanības un neharmonisku savstarpējo attiecību apstākļos var pārvērsties par pieticīgām vēlmēm, bet vēlāk par rīcību.
Tomēr ap 37 gadu vecumu sieviete, kura pamazām nogurst, cenšoties sasniegt jaunu statusu sabiedrībā, ap 40 gadiem uz laiku it kā pamirst. Kļūst klusa un domīga, mierīga... Tā ir gatavošanās jaunam emociju izvirdumam. Šajos 3 - 4 mierīgajos gados, pārvarējusi trīsdesmitgadnieču krīzi, nomainījusi profesijas, stilu, hobijus, ieguvusi otro un pat trešo izglītību, saņēmusi, šķiet imunitāti, sieviete viegli pārkāpj 40 gadu slieksni.
Paskumusi šajā sakarā vienu dienu, sieviete sāk apzināties, ka viss ir pareizi, kā saka, dzīve pēc 40 gadiem tikai sākas. Bērni izauguši, vieta sabiedrībā noteikta, ir pieredze un... Lūk, šim “un”, sevišķi mūsdienu pasaulē, kur sievietēm patīk būt jaunākām par saviem gadiem un tas viņām izdodas, arī ir “bumbas loma”. Triju gadu klusuma periodā (37 - 40 gadi) vīrieši galīgi atslābinās, viņiem šķiet, ka viss nokārtots pareizi, viss iegūts, vairs nav pēc kā tiekties, bērni izauguši, sieva ir laba un ar viņu viss kārtībā, par savu un viņas veselību pagaidām nav jāuztraucas, var arī palāpīt slinkumu, jo audzināja bērnus, mantu krāja... Bet šajā laikā (kad nav vai ir zaudētas harmoniskas savstarpējās attiecības), sieviete jau skaidri apzinās, ka vīrieši šajā pasaulē eksistē ne tikai vienā (sava vīra) eksemplārā, bet pārstāvēti plašākā sortimentā. Uzskatot, ka visas galvenās funkcijas uz šīs planētas paveiktas, sievietes cenšas iepazīt citas... Šajā periodā, no 40 līdz aptuveni 45 gadiem bieži izjūk laulība pēc sieviešu iniciatīvas. Un jāsaka, ka šajā periodā ir lielāka varbūtība nodibināt jaunas attiecības.
No 45 līdz 50 gadiem sieviete, pabijusi kaislību varā, sāk saprast, ka neiztērētā mīlestība (bet tās vēl ir, ak vai, cik daudz!), jāvelta pilnīgi citiem cilvēkiem. Ne vīram (jaunam vai vecam), ne bērniem, jo tos ir pietiekami mīlējusi un turpina mīlēt, ne pat sev, jo viss jau ir bijis... Mazbērni, lūk, kas sievietei ir visnozīmīgākais šajā vecumā. Es pazīstu vienu dāmu, kura tieši pēc scenārija nodibināja jaunas likumīgas (!) attiecības šajā dzīves ciklā un sarāva tās, jo vīrs nevēlējās uzņemties piespiedu rūpes par mazmeitiņu, paziņodams, ka apprecējis viņu vienu, bez “astēm”. Mazbērnos saskatāms savdabīgs sevis turpinājums, vēlēšanās attālināt neizbēgamās vecumdienas, kas jau liek sevi manīt. Tāpēc mazbērni sievietēm šajā vecumā ir jauna statusa iegūšana un (vai pamanījāt atkārtojumu?) vēlme atbilst, iegūt jaunas zināšanas, neatpaliekot no mazbērniem, vēlme būt interesantai, reizēm sacenšoties ar bērniem, viņu vecākiem.
Kas sakāms par vecuma psiholoģiju, tad, kā saka, tas ir pavisam cits stāsts. Pagaidām apstāsimies pie tā. Nākamajai publikācijai es sameklēšu kādu jaunu klasifikāciju (godīgi sakot, tāda jau ir). Jums joprojām ir iespēja uz rakstīt laikraksta “Ezerzeme” redakcijas e-mail: ezerzem@ezerzeme.lv. vai saņemt psihologa konsultāciju mājas lapā www.planet-i.lv. Vēlu jums jauku rudeni!
Irina JAPIŅA, praktizējoša sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle