Otrā pasaules kara liecības

Viens no tiem ir kara muzejs “WW2”. Tas ir muzejs par Otro pasaules karu. Samērā smagi skatāma ekspozīcija, jo galu galā tā ir par karu, bet tajā pašā laikā tā raisa arī pārdomas. Tā ir daudz personiskāka, nekā citos Latvijas muzejos. Iespējams tāpēc, ka gida lomu uzņemas pats kolekcijas autors.

Muzeja īpašnieks un vadītājs vienā personā ir aglonietis Valdis Tumovs. Viņa aizraušanās ar senu lietu kolekcionēšanu, it īpaši to, kas saistītas ar Otro pasaules karu, aizsākās jau sen.

Pēckara gadu cilvēki bija taupīgi un nemēdza izmest lietas tā, kā nereti darām to mūsdienās. Iespējams, tieši tāpēc daudzu māju bēniņos ir saglabājušās senatnīgas lietas, kā arī no kara laika armijnieku (karojošo pušu) apmešanās vietām. Šādas senas lietas bija (un ir) saglabājušās arī Valda Tumova vecāku māju bēniņos, ar ko arī sākās ar Otro pasaules karu saistīto lietu vākšana.

Valdis Tumovs savā jaunībā ir dienējis armijā. Divi dienesta gadi gaisa desantā viņam pagāja nemanot. Jaunības maksimālisma iespaidā gribējās izmēģināt visu. Dienesta ikdiena, kaut arī interesanta, tomēr šķita vienmuļa, tāpēc Valdis Tumovs vairākkārt armijas vadībai rakstīja iesniegumu, lai sūtītu viņu uz Afganistānu. Vēlme piedalīties īstā kaujā bija spēcīgāka par veselo saprātu. Tomēr, iespējams, par laimi jauno entuziastu neaizsūtīja uz Afganistānu. Jo pēc dienesta armijā, jau kļuvis par vīru un tēvu, tā saucamajos “sboros” uz apmācībām kaujai un lēkšanu ar izpletni skatījās skeptiski. Pēc dienesta bija pagājuši tikai divi gadi, bet uzskati par daudzām lietām jau bija kļuvuši citādāki.

Tagad Valdis Tumovs ir triju bērnu tēvs. Abiem vecākajiem dēliem ir jau pāri 20 gadiem. Viens mācās Rīgā, bet otrs ir aizbraucis uz ārzemēm. Jaunākajai — meitai — ir tikai 11. Mācās Aglonā 6. klasē.

Dēli kā jau vīrieši tēva hobiju atbalsta, jo arī paši jūt dabisku interesi par tehniku un šaujamieročiem. Kā atzina pats Valdis Tumovs, tad katra vīrieša dzīvē ir, tā teikt, jāizspēlējas ar ieročiem, lai saprastu, kas ir labi un kas — slikti.

Valda Tumova intereses, izrādās, ir diezgan dažādas. Pabeidzis Aglonas vidusskolu, viņš iestājās Rīgā 8. tehniskajā skolā, kļuva par elektroregulētāju, kaut gan līdz tam paralēli mācībām vidusskolā mācījās arī Rēzeknes lietišķajā mākslas vidusskolā pie zīmēšanas privātskolotāja. Kā daudziem vidusskolas absolventiem, arī Valdim Tumovam toreiz vēl nebija skaidra priekšstata pat to, ko vēlas darīt nākotnē, tāpēc kopā ar skolasbiedru un draugu nolēma iestāties 8. tehniskajā skolā. Pēc absolvēšanas strādāja Aglonas skolā par mākslinieku — noformētāju. Bet no 1994. gada sāka nodarboties ar nekustamo īpašumu tirdzniecību.

Kāds mērķis ir “WW2” muzejam?

“Pirmkārt, tas ir mēģinājums tiem, kas vispār neko nesaprot, ieskaidrot, kas tas Otrais pasaules karš vispār bija, uzsverot, ka uzvaras medaļai bija divas puses. Viss nemaz nebija tik viennozīmīgi. Agresīvas bija abas karojošās puses — gan PSRS, gan Vācija.

Vēlos piebilst, ka šajā muzejā politiski nav pārstāvēta ne viena, ne otra karojošā puse, viennozīmīgi. Tur, kur ir izvietoti fašistiskās Vācijas eksponāti un Hitlera ģīmetne, turpat blakus ir arī PSRS un Staļina ģīmetne un atribūti.”

Muzeja ekspozīcijā ir izvietoti neskaitāmi izrakumos iegūti, atrasti, pirkti un arī dāvināti eksponāti. Daudzu ekspozīcijas priekšmetu pielietojumu ir grūti pat iedomāties, tāpēc lieti noder paša kolekcionāra skaidrojums par konkrētā atribūta izcelsmi un iespējamo izmantošanas veidu. Otrā pasaules kara ekspozīcijā ar karu saistīto priekšmetu, kā arī tā laika karā iesaistīto cilvēku sadzīves priekšmetu ir ļoti daudz, tāpēc muzeja saimnieks parasti stāsta par tiem priekšmetiem, par kuriem apmeklētāji vēlas ko uzzināt vairāk, jo par visiem izstāstīt vienkārši nav iespējams.

Muzeja saimnieka lepnums ir unikālā sarakste vēstulēs starp vācu oberleitnantu un viņa sievu visu kara gadu garumā. Vairāk kā 750 vācu oberleitnanta sūtīto vēstuļu un ap 350 viņa sievas atbilžu — kopā aptuveni 1100 vēstuļu laimīgas sagadīšanās rezultātā Valdim Tumovam ir izdevies iegūt savā īpašumā, nopirkt, un tagad tās ir apskatāmas arī muzeja ekspozīcijā.
Muzeja mērķauditorija galvenokārt ir skolēni un jaunieši, jo vecākā paaudze par kara šausmām zina pietiekami daudz. Paradoksāli, bet skolēni apskatīt muzeja ekspozīciju biežāk brauc tieši no tālākiem reģioniem. V. Tumovs: “No tām skolēnu grupām, kuras atbrauc apskatīt muzeja ekspozīciju, tikai viens vai divi skolēni saprot, par ko es stāstu. Vēstures zināšanas, manuprāt, mūsdienu jauniešiem ir vājas vai to vispār nav. Tāpēc savā muzejā noteikti gaidu jauniešus un skolēnus.”

Ilona STEPIŅA