Robežnieku pamatskolā šogad mācības uzsāka 96 skolēni 1.-9. klasēs un 13 sešgadīgie un piecgadīgie audzēkņi pirmsskolas grupā, kurai sagatavotas prasībām atbilstošas telpas. Skolai ir licence četrgadīgo bērnu apmācībai — tādu bērnu ir desmit. Izglītības iestādei ir savs internāts, kas daudziem bērniem ir ļoti vajadzīgs. Diezgan daudz bērnu skolā mācās no maznodrošinātām ģimenēm.
Pamatskolas direktors Pjotrs Boločko pastāstīja, ka izglītības iestādē 1.-9. klasēs strādā 13 skolotāju, plus divi pirmsskolas skolotāji. Kā katru gadu, arī šoreiz Zinību dienā skolā tika rīkots svinīgs pasākums, uz kuru ieradās novada domes Administratīvās nodaļas vadītājs Viktors Aišpurs, lai sveiktu skolotājus, skolēnus un vecākus jaunajā mācību gadā, kā arī pasniegtu dāvanas deviņiem pirmklasniekiem. Katrs pirmklasnieks ir arī apdrošināts (SEB dzīvības apdrošināšana). Savukārt pagasta pārvalde sarūpēja dāvanu skolotājiem — mikroviļņu krāsni.
Šobrīd skolā rit lieli remontdarbi tajā ēkas spārnā, kur atrodas sporta zāle. Darbus veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RH Būve”. Padarītā apjoms ir iespaidīgs — iekštelpās praktiski viss top no jauna. Šis ēkas spārns arī tika nosiltināts. Ir salabotas pat tās tualetes, kas nedarbojās kādus 25 gadus. Remontdarbi tuvojas nobeigumam, zāli un visas palīgtelpas plānots nodot ekspluatācijā jau septembrī. Līdz ar to beigsies arī remontdarbu radītās neērtības — šovasar skolā nav veikti nekādi kosmētiskie remonti, jo, neskatoties uz aizdrīvētajām durvīm, putekļi spiedās iekšā pa visām spraugām un nosēdās pa skolu.
Arī pārējā pamatskolas ēkas daļa prasās pēc siltināšanas, vajag tikai mazliet uzmanīgāk papētīt sienas, lai redzētu, kā tās pamazām sagrauj lietus ūdens, kas nokļūst sīkajās plaisiņās un pa kapilāriem izplatās tālāk paneļos. Kapilāri ūdeni vada ļoti labi, un sals savu darbu arī padara.
Neskatoties uz sliktajām sienām, skolas telpās ziemā ir normāls klimats, apkures sistēma ir savesta labā kārtībā. Vienīgi pirmsskolas grupas telpās šogad ierīkoja papildus radiatorus. Sezonā skola patērē apmēram 500 kubikmetru malkas. Pašreiz, ja malkas cena strauji nekāps, tas ir lētākais kurināmais, aptuvenās izmaksas — 500 latu mēnesī. Direktors ir interesējies par koka granulām, bet tās pagaidām nespēj konkurēt ar malku cenas ziņā. Tiesa, granulām ir savas priekšrocības, kaut vai tāda, ka var automatizēt apkures sistēmu. Kurinot ar malku, ziemas bargākajos mēnešos skolas katlu mājā nodarbināti četri kurinātāji, kuriem algu maksā pagasta pārvalde. Vēl skolā strādā četri tehniskie darbinieki (3,5 slodzes), viens strādnieks, viena auklīte un trīs ēdnīcas darbinieki.
Pusdienas maksā 35 santīmus dienā, tās ēd visi bērni. Šogad no pusdienu maksas atbrīvotas daudzbērnu ģimeņu atvases, bet ģimenēm, kurās ir divi bērni, pusdienu maksai noteikta 75% atlaide. Lai pusdienas padarītu mazliet lētākas, katra ģimene piegādā 35-40 kg kartupeļu skolas kopgaldam. Tiesa, kartupeļu cena tirgū nav liela, tālab ekonomija veidojas maza. Bet, kā saka, santīmu nekrāsi, pie lata netiksi. Pat skolas ābeles raža — septiņas kastes ābolu — nodotas ēdnīcas vajadzībām ievārījumam vai kompotiem.
No rīta skolēniem ir iespēja dzert tēju ar bulciņu par 3,5 santīmiem dienā. No piena skola atteicās, jo tas izrādījās dārgs prieks, turklāt gandrīz katrā lauku ģimenē ir savs piens. Vēl viens iemesls — ne katram skolēnam garšoja piens, bet tēju ar maizi labprāt ēd visi. Interesanti, vai bērni ēd zupu?
“Zupu ēd,” apgalvo direktors. ”Tiesa, arī laukos pastāv tā pati problēma, kas pilsētās — bērni skrien pēc čipsiem. Tas nav normāli, par to naudu var paēst labas pusdienas un vēl pāri paliks.”
Lauciniekiem ļoti grūti palaist bērnu skolā, jo tie milzu izdevumi, attiecinot pret ģimenes ienākumiem. Tomēr ļaudis cenšas sagādāt saviem bērniem visu skolas gaitām nepieciešamo. Kurš dodas sēņot, kurš ogot, kurš piepelnās citur.
Arī skola ekonomē, kā vien var. Šogad izglītības iestāde atteicās no VIASAT pakalpojumiem, bet nopirka iekārtu, kas ļauj skatīties citus TV kanālus bez maksas. Bet ir lietas, kuras mainīt nav skolas administrācijas spēkos. Ja pilsētu skolās bērnu skaits ir pietiekams, tur var nodrošināt visu vai gandrīz visu, tad laukos nākas savilkt jostas. Trūkst naudas administrācijai, trūkst burtnīcu labošanai un citām vajadzībām. Ir skolotāji, kuriem nav pilnas slodzes un alga ir neliela. 13 pamatskolas skolotājiem ir paredzētas tikai 11 slodzes. Tas tā izveidojies tālab, ka nauda seko skolēnam, kuru skaits sarūk ar katru gadu. Līdz ar to lauku skolās pamanāms satraukums par nākotni. Robežnieku pamatskolas direktors ir parēķinājis, ka apkārtnes bērnu pietiks 4-5 skolas darba gadiem ar nosacījumu, ja ģimenes nekur neaizbrauks. Kā būs tālāk, prognozēt ir ļoti grūti, pat neiespējami. Svarīgi, ka šodien pamatskola dzīvo, ka šeit valda optimisms, par ko liecina kaut vai dzīvesprie- cīgais skolas pagalma noformējums ar puķu groziem, milzīgiem krāsu zīmuļiem, baraviku skulptūrām zālienā un skaļās bērnu čalas starpbrīžos.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
