Suns cilvēka draugs. Bet cilvēks?

Pagājušajā nedēļā stājās spēkā Krāslavas tiesas spriedums Indras iedzīvotājam (230. pants — par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem). Latvijas likumdošanā noteikts, ka maksimālais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām algām (ar vai bez mantas konfiskācijas), kā arī aizliegums turēt mājdzīvniekus līdz pieciem gadiem vai bez. Vietējam ļaundarim par viņa nežēlīgo rīcību nāksies pavadīt cietumā četrus mēnešus — tiesa piesprieda, ka par nosacīto sodu šajā gadījumā nevar būt ne runas: pirmkārt, tas nav samērojams ar izdarītā smagumu, otrkārt, iepazīstot tiesā- jamā personību, radās šaubas, vai vīrietis turpmāk rīkosies citādi.

Ko īsti nozīmē cietsirdīga izturēšanās? Viss ir līdz absurdam banāli, tāpēc vēl jo baisāk: kādā siltā jūlija dienā pekinieša šķirnes neliels šunelis, kurš piederēja notiesātā kaimiņiem, sev par nelaimi ieskrēja vīrieša pagalmā. Var tikai minēt, ar kādu nodarījumu šis jaukais dzīvnieciņš varēja izraisīt vīrietī tik nežēlīgu dusmu lēkmi. Un vai tāds iemesls vispār bija? Notiesātais arī agrāk nebija nekāds izcili godprātīgais. Acīmredzot sunītis vienkārši atradās nepareizā laikā nepareizā vietā. Piedzērušais vīrietis sāka nežēlīgi sist suni — no visa spēka un tīksminoties par to, turklāt uz ceļa braucamās daļas liecinieku klātbūtnē. Pēc tam, kad dusmas noplaka, mierīgi aizgāja un likās gulēt. Ciemata iedzīvotāji, kuri neviļus tam visam bija liecinieki, arī izsauca policiju. Tobrīd sunītis vēl bija dzīvs. Tomēr pat speciālisti, pie kuriem mīlošie saimnieki to nogādāja, neko līdzēt vairs nespēja — dzīvnieks nobeidzās.

Šī lieta izraisīja lielu āžiotāžu — tik bargs sods reālas brīvības atņemšanas veidā mūsu valstī līdz šim plaši netika praktizēts. Cilvēki, kuri bija nežēlīgi pret dzīvniekiem, lielākoties tika cauri ar nosacītu vai arī naudas sodu. To visu vērojot, šādi necilvēki, dedzīgi mēģinot mūsu mazajiem brāļiem parādīt, kurš te ir dzīves saimnieks, īpaši nebaidījās. Lai citi baidās un zina savu vietu! Varbūt tagad nežēlīgas rīcības piekritēji kļūs rāmāki? Starp citu, pavisam nesen vasaras beigās par analogu noziegumu, t. i., par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem (ilgu laiku suni turēja bez ēdiena un ūdens slēgtā telpā) tika notiesāts kāds Liepājas iedzīvotājs, turklāt tas izcietīs daudz garāku cietumsodu (ņemot vērā visus viņa iepriekšējos nodarījumus). Tāpēc, kungi, cerēsim, ka “ledus ir sakustējies”!

Marina NIPĀNE