Sen zināms: pasaules plaukstošo valstu vispārējā labklājība nodrošina mazā un vidējā biznesa plašu izplatību, kas mazāk pakļauts krīzei. Mūsu Latvija izvēlējās savu ceļu, kad uzņēmēju stimulēšanas valsts līmenī vietā spiež nost ar nodokļu arvien pieaugošo slogu.
Valsts ekonomikā nozīmīgu vietu ieņem privātie meži, bet, kā rāda laiks un prakse, šajā biznesā grūti ir cerēt uz stabilu rentabilitāti bez kooperācijas.
Apspriest šo problēmu aicināju Mežsaimnieku apvienības “Krāslava” valdes priekšsēdētāju Valēriju Drozdovu, kurš nu jau divpadsmit gadus vada šo bezpeļņas organizāciju.
Īsa uzziņa. Meža, kas pieder pašvaldībām, sabiedrībām un privātajiem īpašniekiem, saimnieku apvienošanās process bija diezgan ilgs. Šī apvienība uzsāka savu darbību bijušā Krāslavas rajona teritorijā, bet ar laiku paplašināja robežas līdz Dienvidlatgales reģiona mērogam ar centru Krāslavā, piedāvājot konsultāciju pakalpojumus Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonā. Savā būtībā tā izveidojās kā alternatīva alternatīva valsts meža dienestam, izņemot kontroles funkcijas. Tā aptver visu saimnieciskās darbības spektru privātajos mežos. Pirmkārt, tā ir meža stādījumu novērtēšana, attiecīgu taksācijas dokumentu kārtošana, meža cirsmu fonda sagatavošana ar kopšanas un galveno lietošanas cirsmu ierādīšanu dabā. Arī mežu apsaimniekošanas projektu sagatavošana, tajā skaitā ne tikai kailciršu, bet arī neizmantotu lauksaimniecības zemju apmežošanas. Tas īpaši aktuāli ir Latgalē, kur darbaspēks masveidā pamet laukus. Īpaši akcentējot meža atjaunošanas darbus, apvienība “Krāslava” ir starpnieka lomā, risinot kvalitatīva mežu stādīšanas materiāla nodrošināšanas problēmu.
Nākotnē kooperatīva biedriem plānota pārpurvojušos vietu meliorācija un, iespējams, ceļu būve privāto mežu teritorijā. Aktuāla ir jauno stādījumu pasargāšana no stirnām, aļņiem, kuri privātajiem mežu īpašniekiem rada nopietnas galvasssāpes.
Stāsta Valērijs Drozdovs: “Pašlaik mūsu apvienībā ir 41 fiziskā un juridiskā persona, kuru īpašumā ir vairāk par pustūkstoti hektāru mežu platību. Pagājušajā gadā mums izdevās uzvarēt LEADER projektu konkursā, kas tika finansēts no Eiropas lauksaimniecības fonda ELFLA. Mums bija konkrēts mērķis — pakalpojumus maksimāli tuvināt klientiem. Nomātais ofiss Skolas ielā 9, Krāslavā, tika apgādāts ar jaunām mēbelēm, datoru un fotokameru. Un pats galvenais — meža īpašuma apsaimniekošanas programma nodrošina iespēju izmantot Valsts mežu dienesta datu bāzi un satelītnavigāciju (GPS). Lai varētu kopt jauno mežu lauksaimniecībā neizmantojamās platībās, iegādājāmies motorzāģus un krūmgriežus. Saskaņā ar līgumu mūsu klienti jau izmanto astoņus agregātus un specapģērbu, maksājot nomu ar atlaidēm. Tie, kas profesionāli nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ir tiesīgi sniegt pakalpojumus kaimiņiem — arī par pazeminātu tarifu.
Ja agrāk apvienības štatu sarakstos bija tikai vadītājs, grāmatvedis un datorspeciālists, tad pēdējais projekts ļauj mums palielināt darbinieku skaitu par diviem diplomētiem mežsaimniecības speciālistiem, kurus šobrīd arī meklējam Aglonas un Dagdas novadam.”
Vēl mans sarunbiedrs paziņoja, ka apvienošanās laikā pēdējos gados valstī izveidotas apmēram četrdesmit meža īpaš-nieku organizācijas. Diemžēl savu nepieciešamību un dzīvotspēju ir apliecinājušas tikai divpadsmit. Bet uz moderno Eiropas Savienības līmeni pretendē vien sešas, to skaitā ir arī mežsaimnieku apvienība “Krāslava”. Šīs sešas organizācijas izveidojušas iniciatīvas grupu, lai operatīvāk varētu virzīt kooperācijas ideju valsts mērogā. Notiek dokumentu sagatavošana — Latvijas kooperatīvu izveidošanas noteikumi, paredzamais atbalsts. Jau ir pat pirmais rezultāts: Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pārstāv visas valsts mežu īpašniekus Lauksaimniecības ministrijas Meža departamenta konsultatīvajā padomē. Tas ļauj koordinēt biedrību darbu, kā tas ir pie mums, un ne tikai vārdos, bet arī darbos aizstāvēt privāto mežu īpašnieku intereses. Tādējādi jau ir izdevies panākt mežu ciršanas dokumentācijas vienkāršāku noformēšanu — pagarinot derīguma laiku līdz trim gadiem. Tas ļāva ne tikai atvieglot noformēšanas procedūru, bet arī samazināt izdevumus. Meža inventarizāciju īpašnieks apmaksās tikai pirmajā reizē. Tā termiņa pagarināšana — par valsts līdzekļiem. Un ne tikai tas...
Mans sarunbiedrs ir pārliecināts: nākotne pieder kooperācijai. Tikai Latvijas mežu īpašniekiem nevajag izgudrot divriteni, bet jāapgūst Eiropas pieredze, kur meža kooperācija pastāv jau vairāk nekā simt gadu. Attīstītās valstis izvēlējušās savu ceļu, par ko pārliecinājās Valērijs Drozdovs, kurš Latvijas delegā- cijas sastāvā agrāk apmeklēja Franciju un Vāciju, bet nesen Norvēģiju, Zviedriju un Somiju. Mežsaimnieciskās darbības modeļu dažādību nosaka vairāki faktori — dabas apstākļi, kokmateriālu tirgus prasības, bet galvenais — mentalitāte. Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri vēl nav aizmirsuši piespiedu brīvprātīgo kolhozu un sovhozu ēru, kopējā problēma ir pārlieka uzmanība, lēnīgums un pat bailes no kooperācijas. Eiropas vecajās valstīs tādas barjeras nav, bet plaukstošo kooperatīvo ražotņu gada apgrozī- jums pārsniedz miljardus eiro. Lūk, viens piemērs: somu meža kooperatīva “Metsallito”, kurā ir 130000 dalībnieku, gada apgrozījums ir 6,5 miljardi eiro. Bet Somijā darbojas likums, kas ļauj apsaimniekot mežu tikai profesionāļiem vai specializētām organizācijām un firmām.
Aleksejs GONČAROVS