Otrā pasaules karā kritušo divu vācu armijas karavīru mirstīgās atliekas meklējamas arī Beitānu ciemā, mežmalā netālu no Gaļšūna ezera, apgalvo vietējais iedzīvotājs Pēteris Filipenoks.
“Viņi gāja bojā Sarkanās Armijas aviācijas uzlidojuma laikā,” stāsta Pēteris. “Šeit pāri gāja frontes līnija, visi ciemata iedzīvotāji slēpās mežā, kur bija ierīkotas, šķiet, piecas blindāžas. Saimnieka Izodora Beitāna mājā bija armijas štābs, blakus tai atradās šķūnis, kurā tad arī trāpīja aviācijas bumba, nogalinot divus karavīrus, suni un lielo zirgu — kravas vilcēju. Tās mājas vietā tagad ir cita māja, bet šķūņa vietā ir samūrēts āra kamīns.
Padomju karavīri strauji virzījās uz priekšu, vācieši nepaspēja savākt savus kritušos, atstāja turpat, kur viņus pārsteidza bumba. Iedzīvotāji atgriezās mājās, nogādāja karavīrus līdz mežmalai tuvāk ezeram un apglabāja. Kritušo apglabāšanā kopā ar dažiem kaimiņiem piedalījās arī mans tēvs Jāzeps Filipenoks, kurš man vēlāk pastāstīja šos notikumus. Par kritušajiem neviens nekur neziņoja, jo padomju varas gados par to varēja sev sagādāt vienīgi nepatikšanas. Zinu, ka pēc tam te notika arī nelabas lietas, jo atradās cilvēki, kuri nodarbojās ar marodierismu — apbedījuma vietu atraka un noāva karavīriem apavus, kas bija labas kvalitātes. Pēc runām spriežot, viens no kritušajiem bijis virsnieks, otrs — ierindnieks. Cik zinu, atrakto kapu atkal aizbēra, kritušos nekur citur nepārvietoja.”
Pēteris vēlas, lai attiecīgās institūcijas rīkojas un veic iespējamās apbedījuma vietas apsekošanu un karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Nav labi, ka virs cilvēku kauliem staigā sēņotāji, ogotāji un citi atpūtnieki. Turklāt ļoti iespējams, ka kaut kur pasaulē cilvēki meklē savus tuviniekus.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
