Rudiņs - kuozu laiks, kas šūgod nuok ar vairuoku Latgolys kulturis viesturei svareigu nūtykumu i personeibu atceri.
Kod tautys kulturis viesture jau kaidu laiku raksteita, tod redzīs, ka kotrs gods var byut par nūzeimeigu jubileju škārspunktu, bet ir taidi nūtykumi, personeibys i, golvonais, mīti, nūstuosti, kū jī ap sevi radejuši, ka tys izavierš par jaunu puordzeivuojumu i nūtykumu virpuli.
Tai i itys gods ir zeimeigs ar tū, ka pīmyn 145. Raiņa jubileju, juo apceriejuma pyrmpubliciejuma “Daugovpils apriņķa Višķu pogosta kuozu īrašys” 120. gadadīnu i Ontonam Kūkuojam byutu 70. Pyrmajā breisneņā redzīs, kas kūpeigs itim nūtykumim? Dzimšonys vīta — Latgola? Ari, bet pats svareiguokais, ka gon Raiņs 19. godu symta ūtrajā pusē, gon O. Kūkuojs, kai izaruoda tuos pošys Raiņa apceris rūsynuots, īinteresejās par vīnu nu bogotuokajom latgalīšu tradicejom — latgalīšu kuozys. Raiņs izveidoj pyrmū plašuokū etnografiskū apceri, bet O. Kūkuojs kūpā ar Rēzeknis Tautys teatri izdūmoj tū paruodeit vysai Latvejai, tai īkustynojūt folklorys kusteibys sasalumu, kas iz kaidu šaļti padūmu godūs beja īsastuojs.
Tai taps projekts “Rainis, Kūkojs un kāzas Latgalē”, kū atbaļstejs Vaļsts Kulturkapitala fonds i kam rodušīs finansiali atbaļsteituoji ari Latgolā: Aizkalnis tautys noms, VA Memorialūs muzeju apvīneiba, Rēzeknis nūvoda pašvaļdeiba, Nautrānu pogosts, Rēzeknis piļsātys kulturys noms, Rēzeknis Augsškola. I golvonī kuozu vaininīki — Rogovkys etnogrāfiskais ansambļs i dramatyskuo kūpa, deju kūpa ”Dziga” i “Dzigis muzykanti”, kai ari sevkurs nu Jiusu, kas īlyugts dzīsmu i rūtaļu saspēlē ”Kuozys Latgolā” 25. septembrī Jasmuižā. Var tikt pībiļst, ka treis lītys lobys lītys, i dzīsmu i rūtaļu saspēle nūtiks i Rēzeknē, bet, tyvojutīs O. Kūkoja i vēļ vairuoku cytu slavanūs rogovkīšu dzimšonys dīnom, ari Rogovkā.
Tim, kas plānoj kuozys i grib tuos atcerētīs, vysim, kas ir latgalīšu kuozu tradiceju zynuotuoji voi taidim, kas tuos vuicās, 25.09. ir juobyuņ Jasmuižā.
Ilga Šuplinska, idejis autore
Dīnys parāds
Kuozinīki, kuozinīki,
Vot kur taisa ustabeņis:
Dasu bolkys, bļīnu jumts.
Koleidz poši kuozys dzēre —
Suņi dasys izvolkuoja,
Vuornys bļīnus iznosuoja.
Ja vēlaties vairāk uzzināt, kā agrāk svinējuši kāzas Latgalē, par to, kādas bijušas kāzu ieražas, mūzika, kādas dejas dejojuši, ko ēduši kāzinieki, tad 25. septembrī būsiet gaidīti Raiņa muzejā Jasmuiža (Preiļu novads, Aizkalne), kur Aizkalnes tautas nama zālē notiks sarīkojums “Rainis, Antons Kūkojs un latgaliešu kāzu ieražas”
I daļa: plkst. 12.00 — seminārs “Rainis un latgaliešu folklora, kāzu ieražas”
Priekšlasījumi:
1. Angelika Juško-Štekele “Folkloras apzināšana Latgalē. Raiņa vākums” (Rēzeknes Augstskola)
2. Janīna Kursīte-Pakule “Latgaliešu kāzu ieražas” (Latvijas Universitāte)
3. Iveta Dukaļska “Kāzu mūzika Latgalē” (Rēzeknes Augstskola)
4. Vija Ancāne “Ēdieni latgaliešu kāzās” (Aglonas Maizes muzejs)
Diskusija
II daļa plkst. 14.30
Dziesmu un rotaļu saspēle “Kuozys Latgolā”
Piedalās: Rogovkas etnogrāfiskais ansamblis, Nautrēnu pagasta kultūras nama dramatiskais kolektīvs, deju kopa “Dziga” ”Dzigas muzikanti”
Par kuozu gostu kļyus sevkurs nu atguojušajim!
Ieeja pasākumos: Ls 1,00
Savu dalību pasākumā lūdzam pieteikt līdz 23. septembrim pa tel. 29487589; 65329313 vai e-pastu: solemia@inbox.lv
Atbalstītāji: VKKF, Rēzeknes Augstskola, VA Memoriālo muzeju apvienība, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes novada Nautrēnu pagasts, Aizkalnes tautas nams.