Savā mājas lapā internetā http:// www.ezerzeme.lv jautājām “Vai atbildīgās institūcijas ir pietiekami gādājušas par to, lai skolēnu vasaras brīvdienās bērni būtu drošībā?”
Interneta lietotāji par šo jautājumu varēja balsot visu vasaru, tālab izbrīna fakts, ka kopumā saņemtas tikai 90 atbildes (58 mājas lapas latviešu sadaļā un 32 — krievu). Varbūt pie vainas siltā vasara, bet agrākajos mēnešos daži mazsvarīgāki jautājumi ir izraisījuši lielāku interesi. Vai tiešām tā būtu, ka interneta lietotājus bērnu drošības jautājumi satrauc mazāk par iespēju pagulšņāt pludmalē vai kārtējo reizi nopeldēties?
Interesants ir arī pats balsojums: katrs no piedāvātajiem atbildes variantiem saņēma ļoti līdzīgu balsu skaitu latviski lasošajā auditorijā, arī krieviski balsu skaits sadalījās gandrīz vienādi starp visiem trim piedāvātajiem atbildes variantiem
“Jā” — sacīja 38% jeb 22 latviski lasošie. Mājas lapas krievu versijā uz jautājumu apstiprinoši atbildēja 31% jeb 10 respondentu.
“Nē!” — tā domā 28% jeb 16 no latviski lasošie aptaujas dalībnieki. Tikpat kategoriski ir 34% jeb 11 krieviski lasošie.
“Tā ir katra paša atbildība” — pārliecināti 34% jeb 20 latviski lasošie. Līdzīgās domās ir 34% jeb 11 no tiem, kuri par jautājumu balsoja mājas lapas krievu versijā.
Kā zināms, šīs vasaras Ahileja papēdis izrādījās drošība uz ūdens. Bojā gājušo ir patiesi daudz. Ne jau tādēļ, ka vasaras atpūta nav iedomājama bez ūdens priekiem — peldēšanās un vizināšanās ar dažādiem peldrīkiem, bet gan pārgalvības un savu spēku pārvērtēšanas dēļ.
Vasaras atvaļinājuma laikā vēlā pēcpusdienā atrados Ežezera krastā aptuveni 300 metrus no peldvietas. Aiz koku lapām īsti nevarēja saskatīt puisi un meiteni, taču apkārtējā klusumā bija skaidri dzirdama abu saruna, un, pēc balss tembra spriežot, abi varēja būt pieauguši, bet diezgan jauni. Meitene par varītēm gribēja peldēt līdz sēklim, kas ir starp krastu un lielo salu, bet puisis viņai vairākkārt sacīja, ka līdz tam ir tālu un peldēt tādu gabalu ir bīstami — vienkārši nepietiks spēka. Viņa centieni pārliecināt otru pusi bija velti, meitene nolēma peldēt un neklausījās nekādus argumentus. Labi, ka vīrietis nolēma peldēt līdzās, jo pēc laiciņa meitenes bravūra sāka kust kā sniegs pavasarī un drīz vien atskanēja, kā iztālēm man šķita, pavārgā balsī izmocīts un izmisīgs “..tālāk vairs nevaru!” Stāsts ir ar laimīgām beigām — abi peldētāji veiksmīgi atgriezās krastā. Vai jau-nais vīrietis paspētu palīgā, ja nebūtu peldējis meitenei līdzi? Kas to lai zina...
Vēlaties uzzināt nākamo jautājumu? Apmeklējiet mūsu mājas lapu un piedalieties aptaujā!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
