Cietsirdība

Ieplaku ar ezeru savieno sekls novadgrāvis, pa kuru tajā pildās ūdens un iepeld zivis. Ūdens līmenim krītoties, zivīm zuda iespēja atgriezties ezerā. Kad ieplaka strauji izžuva pavisam, zivis noslāpa.

Notikuma vietā ieradās Pārtikas veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes Krāslavas filiā-les veterinārie inspektori, kuri sastādīja pārbaudes protokolu par zivju slāpšanas faktu trijos eksemplāros: viens saimniekam, otrs iešūts lietā filiālē un trešais tika nosūtīs uz centrālo aparātu Rīgā. Lēmumu pieņems augstākstāvoša instance.

Inspektorus izsauca blakus esošā zemes gabala īpašnieces Marijas Lubānes mantinieks Oskars Lubāns, kurš iepriekš visu nofotografēja. Inspektori ieradās otrās dienas rītā, taču gandrīz visas noslāpušās zivis no ieplakas jau bija nozudušas nezināmā virzienā. Atlikušās satilpa nelielā plastikāta maisiņā. Tiesa, tam, kas to darīja, traģēdiju pilnībā noslēpt neizdevās, jo par to liecināja zivju atstātie nospiedumi miklajā zemē un iepriekšējā dienā veiktie fotouzņēmumi.

A. Margevičs nebija gana pārliecinošs, paužot žurnālistam un citiem klātesošajiem savu versiju par notikušo, kurā lielākie pārmetumi bira pār kaimiņienes galvu. Marija Lubāne bija mazāk kareivīga: “Nevajag cilvēkus tramdīt un lieki benzīnu dedzināt, vajag pašiem rast tādu kompromisu, lai zivis no ezera nevarētu tikt ieplakā.”

Marija un Oskars pastāstīja, ka kaimiņam tika rekomendēts aizbērt grāvi, bet viņš to nedara. A. Margevičs ir noskaņots pretējai rīcībai, sakot, ka grāvi padziļinās, lai zivis var aizpeldēt. Klāt- esošos šie vārdi satrauca, jo, pēc viņu domām, šāda rīcība visticamāk apdraudēs visu vietējo ekosistēmu un var novest pie ezera izsīkšanas. Turklāt ūdens no ieplakas var aiztecēt vēl tālāk un apdraudēt A. Margeviča kaimiņu meža īpašumus.

M. Lubāne: “Katru gadu ir šī problēma — ieplaka izžūst. Kamēr mums nebija strīda, mute visiem bija ciet, saimnieki zivis atdeva vistām…”

Bet strīds, kā varēja noprast, ir par iespēju Lubānes kundzei piekļūt savai jaunbūvējamai mājai, tādēļ visām problēmām nevar darīt galu pilnībā. Piebraucamā ceļa īpašumam nav, vienīgā reālā iespēja būtu aizbērt grāvi un ierīkot ceļu gar ezera krastu pa kaimiņa zemi, kam tas pretojas. Marija izstāstīja, ka reiz pat nopirkusi un ielikusi grāvī cauruli, kuru nepaspēja aizbērt. Naktī tā pazuda tikpat mīklaini, kā noslāpušās zivis no ieplakas. Nepieciešamos būvmateriālus mājai ir nācies vest pat ar laivu. Kad starp diviem kaimiņiem nav saticības, kašķis, gadās, pāraug visas cilvēciskā saprāta robežas.

Juris ROGA