Mūsu lasītāji ziņo par 2. Pasaules kara atsevišķu karavīru apbedījumiem — gan frontes vienā, gan pretējā karojušajiem. Jānis Kozlovskis no Bērziņiem karā zaudējis savu tēvu, kura apbedījuma vietu tā arī nav izdevies atrast.
Tieši tālab Jānis pārdzīvo par to, viņam zināmā cita padomju karavīra kapavieta Svariņu pagasta Spilukalnā nav ieinteresējusi cilvēkus, kuriem viņš savulaik par to ziņojis. Varbūt kāda ģimene mokās neziņā par sava dēla likteni, un šī būtu iespēja viest skaidrību.
Šodien karavīra iespējamo apbedījuma vietu Spilukalnā lielceļa malā var atrast, orientējoties vien pēc koka un puķēm, kuras no kādreizējās kapa kopiņas aizstiepušās lejup pa lēzenāko nogāzi. Bet agrāk vieta bijusi daudzmaz sakopta. Stāsta arī, ka padomju laikā šīs kapavietas dēļ būvnieki pat ceļa gultni pavirzīja nedaudz sānis.
Par pašu notikumu Jānis dzirdējis divas versijas. Pēc vienas karavīrs esot gājis padoties vāciešiem, kuri viņu nošāvuši varbūt pārpratuma dēļ vai varbūt citu motīvu vadīti. Pēc otras šis karavīrs esot atpalicis no savējiem, kurus steidzies panākt un negaidīti uzdūries vāciešiem, kuri to nošāvuši. Par līķi karotāji sākumā nelikās zinis. Netālu no šīs vietas bijusi dzīvojamā māja, kuras saimnieks tad lūdzis vāciešiem atļauju apglabāt karavīru, un viņi tam piekrituši. Mājas sen vairs nav, arī tās saimnieks jau nomiris.
Jānis: “Nav šaubu, ka te apbedīts padomju karavīrs. Kaut kur 60. gadu beigās es biju aizgājis uz kara komisariātu Krāslavā, tur mani uzmanīgi uzklausīja, visu pierakstīja, kas, kur, kādā vietā, ar to viss beidzās. Neviens vairs pēc tam man neko nejautāja un mani nemeklēja. Es šai vietai bieži braucu garām, laiku pa laikam uzkāpju paskatīties, varbūt jau apbedījums izrakts un cilvēks pārapbedīts, bet — nekā. Te viss stāv neskarts.
Domāju, ka vēl ir dzīvi citi cilvēki, kuri var apliecināt, ka šeit apglabāts padomju karavīrs. Es atceros, ka šajā vietā bija iedzīts zemē miets un tam piestiprināta zvaigzne, kas izgriezta no skārda bundžas, kuru rotāja uzraksts “Amerikanskaja tušonka”. To labi atceros, jo tieši šāda bundža man bija pašam un to ilgi glabāju kā suvenīru no padomju karavīriem. Pie tās tiku, kad vācieši atkāpās. Ar mammu slēpāmies zem egles pie upes, vecāmāte vienīgā palika mājās un atnāca mums paziņot, kad ienāca mūsējie. Pārnācu mājās, karavīri man iedeva putru un kārbiņu ar uzrakstu “Amerikanskaja tušonka”, kurā bija palikusi labi ja karote gaļas.”
Laika gaitā apbedījuma vieta draud izzust, jo ir grūti kaut ko saglabāt meža malā, tomēr jau ir pagājuši desmitiem gadu pēc kara. Jānis turpina meklēt dzirdīgas ausis, internetā uzgājis kādu cilvēku, kurš nodarbojas ar šādiem apbedījumiem un kurš viņam solīja atbraukt paskatīties, bet laikam nesanāca.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
