Krāslavas vēstures un mākslas muzejā savākts bagātīgs krājums — turpat 18 tūkstošu vienību, kas raksturo Krāslavas novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām: arheoloģijas priekšmeti, liela etnogrāfisko priekšmetu kolekcija, dokumenti, fotogrāfijas, vērtīgas 18.- 19.gs. grāmatas. Krājumā glabājas dažādu mākslinieku darbi.
Muzeja direktors Valdemārs Gekišs apgalvo, ka šī gada sezona muzejam bija veiksmīga: “Ja 2009. gadu salīdzinām ar iepriekšējiem, tad secinājums viennozīmīgs — ekonomiskā krīze ļoti ietekmēja apmeklētāju skaitu. Ja iepriekšējos gados brauca gan pensionāri, gan skolēni un citi no Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, tad pērn faktiski pie mums nebrauca no Latvijas ne skolēnu, ne pieaugušo grupas. Bet šogad situācija manāmi uzlabojās, lai gan vēl nevaru sacīt, ka tā sasniedza līmeni, kas bija pirms 2009. gada. Tomēr mums ir prieks, ka brauc interesenti. Bija pat dažas grupas no ārzemēm.
Šogad ļoti daudz cilvēku (apmēram 700) mums bija Muzeju naktī, kad apmeklējums ir par velti. Vēl lielāks tautas pieplūdums bija pilsētās svētkos — aptuveni 1000 cilvēku. Tajā sestdienā strādājām līdz pat pustrijiem naktī. Cilvēki nāca gan pirms koncerta, gan koncerta laikā, gan pēc koncerta. Svētku galvenās norises bija tepat netālu parkā, daudzi padomāja, kāpēc neizmantot iespēju pie vienas reizes iegriezties muzejā? Iespējams, bija tādi vietējie, kuri muzeju apmeklēja pirmoreiz mūžā. Bet nāca ne tikai vietējie un Latvijas iedzīvotāji, daudziem bija atbraukuši radinieki no citām valstīm, arī viņi bija priecīgi apskatīt muzeja piedāvājumu. Atceros, bija atnācis pat viesis no Čīles.”
Muzeja apmeklētāju skaita pieaugumu direktors skaidro ar to, ka pēc ekonomiskās krīzes, kas bija kā pātagas cirtiens, cilvēkiem atkal parādās iespējas pievērsties kultūrai. Sakāpinātas intereses par muzejiem sabiedrībā, protams, nav. Visos laikos bijis tā, ka ir cilvēki, kuriem svarīga atpūta un izklaides, viņu vienmēr bijis vairāk nekā to, kurus interesē muzejs. Par to liecina fakts, ka tūrisma informācijas centrā lielāka interese ir tieši par atpūtu un izklaidi, bet gadās reti izņēmumi. Nesen muzeju apmeklēja pāris no Norvēģijas. Viņi TIC interesējās tieši par muzeju un bija ļoti apmierināti ar redzēto.
Šovasar muzeja darbinieki apmeklētājiem piedāvāja divas izstādes un patiesi unikālu ekspozīciju “Pieci airi” (Krāslavas ģerbonī ir laiva ar pieciem airiem), kas ir izveidota kā 17 metrus gara improvizēta laiva. Tā atklāta 2007. gada novembrī, kopš tā laika kļuvusi ļoti populāra. Sevišķi lielā sajūsmā ir ārzemnieki, kuri saka, ka nekur citur nav redzējuši šādu ekspozīciju: stāvot laivā, dzirdamas Daugavas šalkas, putnu balsis, suņu rejas, realitātes sajūtu pastiprina izgaismojums un foto tapetes ar Daugavas krasta attēliem.
Starp citu, muzeja izstāžu zālē sākušies remontdarbi, tālab līdz pat septembra beigām apmeklētājiem būs pieejama tikai ekspozīcija “Pieci airi”. Muzejs strādās tāpat kā līdz šim.
Drošības apsvērumu dēļ arvien ir slēgta interesentiem Grāfu Plāteru pils: ārēji pils ir sakopta un vizuāli nekas neliecina par drūmo skatu iekštelpās. Toties grotas tiek atjaunotas. Grūti sacīt, vai ieguldījumi pilī un grotā vairo interesi par muzeju, taču, klausoties apmeklētāju sarunās, muzeja direktors secinājis, ka mūsu viesiem ļoti patīk, kā pilsēta top skaistāka. Viņi uzskata, ka šeit notiek daudz kas interesants. Vārdu sakot, atsauksmēs dominē pozitīvisms.
Juris ROGA