Visām likstām par spīti dzīve virzās uz priekšu. Par apstiprinājumu tam kļuva Starptautiskais mazākumtautību festivāls, kas notika Indrā. Septītais un, manuprāt, visgrandiozākais. Galakoncerta laikā skatītāji draudzīgiem aplausiem atbalstīja precizējumu, kas izskanēja no skatuves: tas ir nevis mazākumtautību, bet Latvijā dzīvojošo līdztiesīgo tautu festivāls, kuras dzīvo mierā un saskaņā, bez kā nav iespējams ievirzīt daudzcietušās valsts dzīvi vispārējās labklājības gultnē. Bet kultūru sajaukums — tā ir reāla integrācija, kā arī nācijas uzplaukuma pamats.
Ilgi gaidītie svētki pie pierobežas dzelzceļa stacijas sākās piektdien. Vissvarīgākais pasākums neiztika bez prieka un aizkustinājuma asarām (tā bija!), kad pēc kapitālremonta savas durvis vēra Indras kultūras nams, kurš zināmā mērā atbilst savam nosaukumam un misijai. Uzreiz patīkami pārsteidza foajē: atjaunota grīda, skatuve, kas spīd un laistās, sienas, kas smaržo pēc krāsas. Atjaunotnes pazīmes manāmas gan aktu zālē, gan otrajā stāvā. Jurģu ceremonijas rota — vietējās mākslas un mūzikas skolas audzēkņu gleznu izstāde “Indra — te sākas Latvija”. Pirmskara rožu stacija pārtapusi par festivāla staciju.
Daudzu viesu apsveikumus un dāvanas etnogrāfiskā ansambļa “Sovvaļnīki” mūzikas pavadījumā saņēma tradicionālā festivāla galvenās organizētājas Ērika Gabrusāne, Anžela Kuzminska, Olga Jokste, Ērika Zarovska. Arī viesiem tika pasniegti suvenīri, kas bija sagatavoti projektu “Radošās darbnīcas izveide jauniešiem” un “Keramikas tradīciju saglabāšana” realizēšanas gaitā (atbalsta Hipotēku banka). Protams, atzinība tika izteikta arī jaunajiem meistariem.
Ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka vieglo roku starptautiskais festivāls “Latgales vainags” startēja atjaunotajā kultūras namā. Tautas folkloras kolektīva “Guļbiči” ieskaņu koncerta numurus pārpildītā zāle lūdza atkārtot. Nostiprinās un paplašinās pierobežas pašvaldību daudzgadējie kultūras sakari, bet šoreiz par Baltkrievijas republikas vizītkarti kļuva Šumiļino.
Sestdiena. Pazīstamo dziesmu kalnu nevar ne pazīt. Apkārt daudz mazo arhitektūras formu un mākslas elementu. Lūk, kur patiešām labums sabiedrībai no “simtlatnieku” darba! Vecā estrāde (plosts uz ūdens) pārtapa par sauszemes būvi, bet no ūdensaugiem attīrītā dīķa krastus savienoja dekoratīvais tiltiņš, ko koncertprogrammas laikā arī izmantoja mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki. Tā arī dzima Indras jaunā vizītkarte — ar tiltiņu uz ūdens pie paša kultūras nama.
Kaprīzie Baltijas laika apstākļi lika uztraukties populārā festivāla organizētājiem. Neciešamo svelmi krasi nomainīja rudens slapjdraņķis, bet atteikšanās no zaļās estrādes bija ārkārtīgi nevēlama. Simtiem dziedātāju, dejotāju, muzikantu un skatītāju lauku kultūras nams vienkārši nesatilpinātu. Un notika brīnums: lietutiņš smidzināja gan, tomēr tas netraucēja galakoncertam, bet raibie lietussargi tikai atdzīvināja dziesmu kalna krāsu gammu.
Par prologa rotu kļuva jauniešu deju kolektīvs “Indra” un bērnu deju kolektīvs “Indriņa”, tad desmitiem zilo gaisa balonu uzlidoja debesīs. Pašdarbības kolektīvu svētku gājienu sagaidīja Dagdas kapela “Brōļi latgalīši”. Uzaicinātais populārais vadītājs Māris Susejs iepazīstināja ar pilsētām, ciematiem, ansambļiem. Daugavpils, Rēzekne, Jēkabpils, Krāslava, Dagda, Indra, Robežnieki, Svariņi, Šķaune, Šķeltova. Piedruja... “Slavjanka” un “Vodograj”, “Kupaļinka” un “Kropeļki”, “Dancari” un “Mozī latgalīši”, “Viktorija” un “Noktirne”, “Zvonnica” un “Javir”, “Večerinka” un “Daugaviņa”, vai tad visus atcerēsies. Un ārzemju viesi no Baltkrievijas un Ukrainas.
Latviešu, latgaliešu, poļu, krievu, baltkrievu un ukraiņu tautu tērpi un dziesmas dažādās valodās — par mīlestību, draudzību, par darbu un tautas svētkiem. Galakoncerta vadītājs pastāvīgi intervēja, demonstrējot savu mākslu estrādes improvizācijas žanrā. Arī dejotāji un dziedātāji nebija uz mutes krituši, tāpēc smiekli nepārtraukti skanēja tautu jaunrades un cilvēku vienotības triumfa kalnā.
Seno paziņu ielenkumā, meklējot spilgtus kadrus, trijās darba stundās tā noguru un mazliet samirku, ka laupīju sev prieku noskatīties koncerta otro daļu, svētku uguņošanu un zaļumballi. Arī pirms tam paspēju noklausīties ne mazums sajūsminošu atsauksmju par Indras festivālu un sirsnīgus pateicības vārdus no “Latgales vainaga” laimīgajiem dalībniekiem.
Protams, desmitās Saeimas kandidāti nepalaida garām pirmsvēlēšanu aģitācijas iespēju plašas auditorijas priekšā, bet strādājošais parlamentārietis Ivans Ribakovs visu laiku kontaktējās ar pašdarbniekiem aizkulisēs — Saeimas deputātu pazīst ļoti daudzi.
Vērīgi sekojot scenārija gaitai ar fotoaparāta skatu meklētāju, es konstatēju: festivāls izdevies, tās bija divas patiesa prieka dienas!
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
